Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Kā metabolais sindroms un aptaukošanās ietekmē krūts vēža incidenci un mirstības risku?

Doctus
Kā metabolais sindroms un aptaukošanās ietekmē krūts vēža incidenci un mirstības risku?
Freepik.com
Sievietēm pēc menopauzes periodā ar augstākiem metabolā sindroma rādītājiem neatkarīgi no aptaukošanās biežāk tika diagnosticēts krūts vēzis ar sliktām prognozēm, savukārt sievietēm ar aptaukošanos neatkarīgi no metabolā sindroma bija lielāks kopējais krūts vēža sastopamības biežums, taču tām bija lielāka iespēja, ka būs labas prognozes vēzis, liecina jauni sieviešu veselības iniciatīvas (WHI) dati.

Gan metabolais sindroms, gan aptaukošanās ir saistīti ar neregulētu šūnu metabolismu, taču to relatīvais ieguldījums krūts vēža iznākumos nav precīzi definēts. Jaunajā analīzē tika iekļautas 63 330 pēc menopauzes WHI pētījuma dalībnieces bez iepriekšēja krūts vēža, kurām bija normāli sākotnējie mammogrammas un metaboliskā sindroma rādītāji. Metabolā sindroma rādītāji 0, 1-2 vai 3-4 tika balstīti uz augstu vidukļa apkārtmēru, augstu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un cukura diabētu anamnēzē.

Pētnieki novērtēja krūts vēža sastopamību, krūts vēža mirstību un nāvi no krūts vēža, novērtējot metabolā sindroma rādītāju un aptaukošanās relatīvo ieguldījumu vairāk nekā 20 gadu novērošanas laikā. Novērošanas periodā pētnieki ziņoja par 4562 krūts vēža gadījumiem; no tiem bija 659 nāves gadījumi no krūts vēža un 2073 nāves gadījumi pēc krūts vēža diagnosticēšanas.

Augstāks metabolā sindroma rādītājs (3–4 pret 0), kas pielāgots ķermeņa masas indeksam (ĶMI), bija nozīmīgi saistīts ar sliktākas prognozes krūts vēzi — īpaši estrogēnu receptoru (ER) pozitīvu, progesterona receptoru (PR) negatīvu. vēzis (riska koeficients [HR], 1,47); tomēr augstāks metabolā sindroma rādītājs nebija saistīts ar ievērojami lielāku krūts vēža sastopamību kopumā.

Augstāks metabolā sindroma rādītājs (3–4 pret 0) bija nozīmīgi saistīts ar lielāku risku nomirt no krūts vēža (HR = 1,44) un lielāku nāves risku pēc krūts vēža diagnosticēšanas (HR=1,53).

Aptaukošanās, kas pielāgota metabolā sindroma rādītājam, bija nozīmīgi saistīta ar lielāku krūts vēža sastopamību kopumā, un risks pieauga, palielinoties ĶMI. Tomēr šie vēža veidi bija ar labu prognozi — īpaši ER pozitīvas, PR pozitīvas slimības; aptaukošanās nebija saistīta ar sliktākām vēža prognozēm.

Krūts vēža mirstība bija ievērojami augstāka tikai sievietēm ar smagu aptaukošanos (ĶMI ≥ 35), lai gan aptaukošanās bija saistīta ar lielāku nāves gadījumu skaitu pēc krūts vēža diagnosticēšanas.

Metabolajam sindromam un aptaukošanās statusam ir neatkarīga un atšķirīga saistība ar krūts vēža receptoru apakštipiem un mirstību no krūts vēža.

AVOTS: Chlebowski RT, Aragaki AK, Pan K, et al. Breat cancer incidence and mortality by metabolic syndrome and obesity: The Women’s Health Initiative. Cancer, May13, 2024.

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U