PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kādu uzturvielu trūkums novērojams GLP-1 lietotājiem?

Doctus
Kādu uzturvielu trūkums novērojams GLP-1 lietotājiem?
Freepik.com
Narratīvs pārskats liecina, ka GLP-1 receptoru agonistu lietošana pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai 2. tipa cukura diabētu (T2D) ir saistīta ar paaugstinātu uzturvielu deficīta risku — īpaši D vitamīna, dzelzs un B grupas vitamīnu trūkumu. Tas uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt uzturvielu statusu pacientiem, kuri saņem šo terapiju.

Paplašinoties GLP-1 preparātu klīniskajai lietošanai, pieaug bažas par iespējamiem uzturvielu un mikroelementu deficītiem, īpaši pacientiem ar aptaukošanos, kuriem jau sākotnēji pastāv paaugstināts risks nepietiekama uztura kvalitātes un hroniska iekaisuma dēļ.

Šī narratīvā pārskata mērķis bija apkopot pieejamos pierādījumus par uzturvielu un mikroelementu deficītiem, kas saistīti ar GLP-1 terapiju pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai T2D.

Pētnieki analizēja sešus dažāda dizaina pētījumus, kuros kopumā iekļauti 480 825 pieaugušie (> 18 gadi) ar aptaukošanos un/vai T2D, kuri saņēma semaglutīdu, liraglutīdu vai tirzepatīdu. Tika izslēgti pediatriskie pētījumi, pētījumi bez aptaukošanās vai T2D pacientiem, gadījumu apraksti ar mazāk nekā 10 pacientiem un pētījumi bez uzturvielu, mikroelementu vai ķermeņa kompozīcijas iznākumiem.

Rezultāti tika strukturēti trīs grupās pēc izlases lieluma: lielas datubāzu kohortas, vidēja apjoma pētījumi un mazāki uztura pētījumi vai gadījumu apraksti. Divas lielās datubāzu kohortas (Butsch u. c., 2025; Salvatore u. c., 2025) aptvēra 480 128 (99 %) no visiem 480 825 dalībniekiem.
Butsch u. c. pētījumā, kurā tika analizēti 461 382 GLP-1 lietotāji, 6 mēnešu laikā 12,7 % pacientu pirmreizēji tika diagnosticēts uzturvielu deficīts; visbiežāk tas bija D vitamīna trūkums (7,5 %). Pēc 12 mēnešiem D vitamīna deficīts tika konstatēts jau 13,6 % GLP-1 lietotāju. Laika gaitā palielinājās arī muskuļu masas zuduma, B grupas vitamīnu deficīta, dehidratācijas un minerālvielu (kalcija, selēna un cinka) trūkuma gadījumu skaits.

Citā pētījumā ar 18 746 pieaugušajiem ar T2D GLP-1 lietotājiem bija par 49 % augstāks D vitamīna deficīta risks nekā SGLT2 inhibitoru lietotājiem un par 32 % augstāks nekā DPP-4 inhibitoru lietotājiem. Turklāt GLP-1 lietotājiem bija par 54 % augstāks pazemināta feritīna (dzelzs krājumu) līmeņa risks salīdzinājumā ar SGLT2 inhibitoru lietotājiem.

Perspektīvā pilotpētījumā ar 51 T2D pacientu pēc 10 nedēļu semaglutīda terapijas tika konstatēta būtiski samazināta dzelzs uzsūkšanās zarnās.

Reģistra kohortas pētījumā ar 439 pacientiem ar T2D un hereditāru hemohromatozi GLP-1 lietotājiem feritīna līmenis bija par 26–30 % zemāks nekā SGLT2 inhibitoru lietotājiem.

Uztura analīzē 69 GLP-1 lietotājiem lielākā daļa nesasniedza rekomendētās D vitamīna, dzelzs, kalcija un olbatumvielu uzņemšanas normas. Atsevišķos gadījumu aprakstos GLP-1 lietošana saistīta ar smagu tiamīna (B1 vitamīna) deficītu, tostarp Vernikes encefalopātiju un beriberi.
„Mikroelementu deficīti GLP-1 terapijas laikā ir bieži sastopama parādība, nevis reta blakusparādība. Turklāt dati liecina, ka ar GLP-1 receptoru agonistiem saistītais uztura risks ir klīniski nozīmīgs,” norāda pētījuma autori.

„Viens no šī pārskata mērķiem ir veicināt izpratni par šo komplikāciju un mudināt apsvērt plašāku diferenciāldiagnozi pacientiem, kuri saņem GLP-1 terapiju un kuriem izteikta kaloriju ierobežojuma periodā parādās neizskaidrojami neiroloģiski simptomi, funkcionāls pasliktinājums vai vispārēji konstitucionāli simptomi,” viņi piebilst.

AVOTS: Urbina J, Salinas-Ruiz LE, Valenciano C, et al. Micronutrient and nutritional Deficiencies Associated With GLP-1 Receptor Agonist Therapy: A Narrative Review. Clinical Obesity, Volume 16, Issue 1, Feb, 2026