Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Pētījums: diabētiskas retinopātijas skrīninga efektivitāte 2.tipa cukura diabēta pacientiem

Doctus
Diabētiskā retinopātija ir galvenais redzes traucējumu un akluma cēlonis Lielbritānijā. savlaicīgi atklājot un uzsākot ārstēšanu ir iespējas ievērojami samazināt redzes zuduma risku. Pēdējo 20 gadu laikā ir pierādīts, ka diabētiskas retinopātijas skrīnings ir izmaksu efektīvs, un būtu jāveic reizi gadā ikvienam cukura diabēta pacientam.

Šī pētījuma mērķis bija noteikt diabētiskas retinopātijas incidenci 2.tipa cukura diabēta pacientiem, kuri apmeklēja ikgadējo retinopātijas skrīningu un kuriem pirmajā skrīninga epizodē nebija konstatēta retinopātija.

Šis bija retrospektīvs četru gadu pētījums, kurš tika veikts Velsā. Pētījumā piedalījās 57 199 2.tipa cukura diabēta pacienti, kuriem 2.tipa cukura diabēts tika diagnosticēts pēc 30 gadu vecuma un kuriem pirmajā skrīningā netika atklāta diabētiska retinopātija, laika posmā starp 2005. un 2009.gadu. 49 763 (87%) bija vismaz vēl viena skrīninga epizode pētījuma laikā un šie pacienti tika iekļauti analīzē.

Galvenie mērāmie iznākumi bija ikgadējā diabētiskās retinopātijas incidence un kumulatīvā incidence pēc četriem gadiem.  Tika analizēta arī saistība starp riska faktoriem, cukura diabēta diagnosticēšanas vecumu un retinopātijas progresēšanu.

Pētījuma laikā 12 922 (26%) 2.tipa cukura diabēta pacientiem attīstījās diabētiska retinopātija, lielākajai daļai pacientu (97,3%) attīstījās pamata retinopātija.

Kumulatīvā četru gadu jebkuras retinopātijas incidence bija 360,27 uz 1000 pacientiem un referablai retinopātijai incidence bija 11,64 uz 1000 pacientiem. Kā referablu retinopātiju definēja preproliferatīvu vai proliferatīvu retinopātiju (ar vai bez makulopātijas).

No pirmā uz ceturto gadu ikgadējā jebkuras retinopātijas incidence samazinājās no 124,94 uz 66,59 uz 1000 cilvēkiem, salīdzinot ar referablu retinopātiju, kurai nedaudz pieauga incidence no 2,02 uz 3,54 uz 1000 cilvēkiem. Referablas retinopātijas incidence bija neatkarīgi saistīta ar zināmu cukura diabēta slimošanas ilgumu, vecumu diagnozes brīdī, kā arī insulīna lietošanu. Pacientiem, kuri saņēma insulīna terapiju un kuriem cukura diabēts bija ilgāk par 10 gadiem, kumulatīvā referablas retinopātijas viena gada incidence bija 9,61 uz 1000 cilvēkiem un četru gadu retinopātijas incidence bija 30,99 uz 1000 cilvēkiem.  

Šajā pētījumā tika apstiprināts, ka šī brīža rekomendācijas par retinopātijas skrīninga veikšanu reizi gadā ir adekvātas, bet skrīnings būtu nepieciešams biežāk tiem pacientiem, kuri ar cukura diabētu slimo ilgāk par 10 gadiem un saņem insulīna terapiju. 

Pirmavots: Thomson RL, Dunstan F, Luzio SD, et al. Incidence of diabetic retinopathy in people with type 2 diabetes mellitus attending the Diabetic Retinopathy Screening Service for Wales: retrospective analysis. BMJ 2012; 344

Vairāk par diabētisku retinopātiju var izlasīt Doctus 2011.gada augusta numura rakstā "Diabētiskā retinopātija un redzes funkcijas". 

Saistītie raksti

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Kliedējam mītus par statīnu lietošanu

Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.

A. Ņikitina, R. Rimdjonoka, A. Skride, A. Rudzītis

Gastroezofageālā atviļņa slimības terapija. Ne tikai protonu sūkņu inhibitori

Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.

T. Raikstiņa, V. Skuja

D vitamīns hroniskas nieru slimības pacientiem

Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.

M. Brīvere, B. Runča

SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, DPP4 inhibitori un hiperkaliēmija

2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U