PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pētījums: diabētiskas retinopātijas skrīninga efektivitāte 2.tipa cukura diabēta pacientiem

Doctus
Pētījums: diabētiskas retinopātijas skrīninga efektivitāte 2.tipa cukura diabēta pacientiem
Diabētiskā retinopātija ir galvenais redzes traucējumu un akluma cēlonis Lielbritānijā. savlaicīgi atklājot un uzsākot ārstēšanu ir iespējas ievērojami samazināt redzes zuduma risku. Pēdējo 20 gadu laikā ir pierādīts, ka diabētiskas retinopātijas skrīnings ir izmaksu efektīvs, un būtu jāveic reizi gadā ikvienam cukura diabēta pacientam.

Šī pētījuma mērķis bija noteikt diabētiskas retinopātijas incidenci 2.tipa cukura diabēta pacientiem, kuri apmeklēja ikgadējo retinopātijas skrīningu un kuriem pirmajā skrīninga epizodē nebija konstatēta retinopātija.

Šis bija retrospektīvs četru gadu pētījums, kurš tika veikts Velsā. Pētījumā piedalījās 57 199 2.tipa cukura diabēta pacienti, kuriem 2.tipa cukura diabēts tika diagnosticēts pēc 30 gadu vecuma un kuriem pirmajā skrīningā netika atklāta diabētiska retinopātija, laika posmā starp 2005. un 2009.gadu. 49 763 (87%) bija vismaz vēl viena skrīninga epizode pētījuma laikā un šie pacienti tika iekļauti analīzē.

Galvenie mērāmie iznākumi bija ikgadējā diabētiskās retinopātijas incidence un kumulatīvā incidence pēc četriem gadiem.  Tika analizēta arī saistība starp riska faktoriem, cukura diabēta diagnosticēšanas vecumu un retinopātijas progresēšanu.

Pētījuma laikā 12 922 (26%) 2.tipa cukura diabēta pacientiem attīstījās diabētiska retinopātija, lielākajai daļai pacientu (97,3%) attīstījās pamata retinopātija.

Kumulatīvā četru gadu jebkuras retinopātijas incidence bija 360,27 uz 1000 pacientiem un referablai retinopātijai incidence bija 11,64 uz 1000 pacientiem. Kā referablu retinopātiju definēja preproliferatīvu vai proliferatīvu retinopātiju (ar vai bez makulopātijas).

No pirmā uz ceturto gadu ikgadējā jebkuras retinopātijas incidence samazinājās no 124,94 uz 66,59 uz 1000 cilvēkiem, salīdzinot ar referablu retinopātiju, kurai nedaudz pieauga incidence no 2,02 uz 3,54 uz 1000 cilvēkiem. Referablas retinopātijas incidence bija neatkarīgi saistīta ar zināmu cukura diabēta slimošanas ilgumu, vecumu diagnozes brīdī, kā arī insulīna lietošanu. Pacientiem, kuri saņēma insulīna terapiju un kuriem cukura diabēts bija ilgāk par 10 gadiem, kumulatīvā referablas retinopātijas viena gada incidence bija 9,61 uz 1000 cilvēkiem un četru gadu retinopātijas incidence bija 30,99 uz 1000 cilvēkiem.  

Šajā pētījumā tika apstiprināts, ka šī brīža rekomendācijas par retinopātijas skrīninga veikšanu reizi gadā ir adekvātas, bet skrīnings būtu nepieciešams biežāk tiem pacientiem, kuri ar cukura diabētu slimo ilgāk par 10 gadiem un saņem insulīna terapiju. 

Pirmavots: Thomson RL, Dunstan F, Luzio SD, et al. Incidence of diabetic retinopathy in people with type 2 diabetes mellitus attending the Diabetic Retinopathy Screening Service for Wales: retrospective analysis. BMJ 2012; 344

Vairāk par diabētisku retinopātiju var izlasīt Doctus 2011.gada augusta numura rakstā "Diabētiskā retinopātija un redzes funkcijas".