Vienkāršs ikdienas ieradums samazina sirds slimību risku par divām trešdaļām
Cilvēki, kuri pastaigājas 10–15 minūtes vienā reizē, var samazināt sirds un asinsvadu slimību risku līdz pat divām trešdaļām, salīdzinot ar tiem, kuri veic tikai īsas, mazāk nekā piecu minūšu pastaigas. Pat ja kopējais soļu skaits ir vienāds, garākas un nepārtrauktas pastaigas sniedz lielākus ieguvumus sirds veselībai nekā īsas, izklaidus veiktas pastaigas dienas gaitā.
Starptautiska pētnieku komanda no Sidnejas Universitātes (University of Sydney) un Eiropas Universitātes Spānijā (Universidad Europea) atklāja, ka ilgstošas pastaigas nodrošina spēcīgāku aizsardzību sirdij nekā sadrumstalota aktivitāte. Pētījums, kas publicēts žurnālā Annals of Internal Medicine, analizēja, kā pastaigas ilgums un sadalījums ietekmē to cilvēku veselību, kuri kopumā ir mazaktīvi.
Starp cilvēkiem, kuri dienā veica mazāk nekā 8000 soļu, tiem, kuri soļus koncentrēja vienā vai divās nepārtrauktās pastaigās vismaz 10–15 minūšu garumā, bija būtiski zemāks nāves un sirds un asinsvadu notikumu — tostarp infarkta un insulta — risks nekā tiem, kuru aktivitāte sastāvēja no daudzām īsām, mazāk nekā piecu minūšu pastaigām.
Pētnieki skaidro: “Cilvēkiem, kuri ir vismazāk aktīvi, pāreja no īsām pastaigām uz garākām un nepārtrauktām var sniegt reālus veselības ieguvumus. Pastāv uzskats, ka veselības speciālisti iesaka mērķi — 10 000 soļu dienā —, taču tas nav obligāti. Pietiek pievienot vienu vai divas ilgākas pastaigas dienā, katru vismaz 10–15 minūšu garumā mērenā, bet vienmērīgā tempā — tas var būtiski uzlabot veselību, īpaši tiem, kuri ikdienā daudz nestaigā.”
Pētījumā piedalījās 33 560 pieaugušie vecumā no 40 līdz 79 gadiem, kuri vidēji veica mazāk nekā 8000 soļu dienā un kuriem nebija sirds un asinsvadu slimību vai vēža anamnēzē. Dalībnieki vienu nedēļu nēsāja pētniecības kvalitātes aproces, kas reģistrēja ne tikai soļu skaitu, bet arī to, kā tie tika sadalīti dienas laikā.
Apmēram astoņu gadu novērošanas periodā pētnieki konstatēja būtiskas atšķirības sirds un asinsvadu slimību riskā starp tiem, kuri staigāja īsi, un tiem, kuri to darīja ilgstoši:
Cilvēkiem, kuri katru dienu staigāja nepārtraukti 10–15 minūtes, bija tikai 4 % iespējamība piedzīvot sirds un asinsvadu notikumu, piemēram, infarktu vai insultu, salīdzinot ar 13 % risku tiem, kuri staigāja tikai 5 minūtes.
Lielākie ieguvumi tika novēroti vismazāk aktīvajiem — tiem, kas dienā veica 5000 soļu vai mazāk. Šajā grupā sirds un asinsvadu slimību risks samazinājās no 15 % (īso pastaigu dalībniekiem) līdz 7 % (tiem, kas pastaigājās 15 minūtes).
Starp vismazāk aktīvajiem (≤ 5000 soļu dienā) mirstības risks samazinājās no 5 % (tiem, kas staigāja 5 minūšu epizodēs) līdz mazāk nekā 1 % (tiem, kas veica garākas pastaigas).
Vadošais autors profesors Emanuels Stamatakis uzsvēra:
“Mēs bieži koncentrējamies uz soļu skaitu vai kopējo kustību apjomu, bet ignorējam būtisku aspektu — to, kā šie soļi tiek veikti. Šis pētījums parāda, ka pat ļoti mazaktīvi cilvēki var ievērojami uzlabot sirds veselību, pielāgojot savu pastaigu paradumus — staigājot ilgāk vienā reizē, vēlams vismaz 10–15 minūtes. Mūsu pētījums parāda, ka vienkāršas izmaiņas var būtiski ietekmēt veselību.
Ja jūs staigājat maz, atvēliet laiku, lai pastaigātos biežāk un ilgāk. Šādas nelielas pārmaiņas var dot lielu ieguvumu.”
AVOTS: del Pozo Cruz B, Ahmadi M, Sabag A, et al. Step Accumulation Patterns and Risk for Cardiovascular Events and Mortality Among Suboptimally Active Adults. Annals of Internal Medicine, 2025