Metilfenidāts un psihotisku traucējumu risks bērniem un pusaudžiem
Šajā kohortas pētījumā iekļāva instrumentālu mainīgo analīzi par datiem no nacionālā somu reģistra par indivīdiem, kas dzimuši no 1987.-1997.gadam (n = 697 289). Šie reģistri tika izmantoti, lai identificētu UDHS bērniem un pusaudžiem no 2003.gada un uz priekšu. Dati tika analizēti no 2023.gada jūnija līdz 2025.gada decembrim. Pētījuma ekspozīcija: kumulatīvais metilfenidāta lietojums četros intervences logos: 1, 2, 3 un 4 gadus pēc UDHS diagnozes noteikšanas. Primārais pētījuma iznākums bija neafektīvi psihotiski traucējumi novērošanas perioda beigās (2016.gada decembris).
Starp 3956 pacientiem ar UDHS (3181 zēns [80,4 %], 775 meitenes [19,6 %]; mediānais [IQR] vecums 14,16 [11,78-15.93] gadi]), metilfenidātu saņēma 69,0 % pacientu vismaz vienu reizi. Ar neafektīviem psihotiskiem traucējumiem tika diagnosticēti 222 pacienti (5,7 %) vidēji 22,16 (SN 2,39) gados. Instrumentālā mainīgo analīze uzrādīja, ka noturīga ārstēšana ar metilfenidātu (30 mg/d) nebija saistīta ar neafektīvas psihozes attīstību visā UDHS kohortā (viena gada risku atšķirība [RD] -0,14; 95 % TI -0,85 līdz 0,42 un četru gadu RD -0,15; 95 % TI -0,49 līdz 0,11). Sekundārā analīzē norādes par samazinātu neafektīvas psihozes risku indīvīdiem, kas diagnosticēti bērnībā (<13 gadi: trīs gadu RD -0,24; 95 % TI -0,45 līdz -0,03; p = 0,03 un četru gadu RD -0,21; 95 % TI -0,48 līdz -0,07; p = 0,02).
Pētījumi jāturpina, lai izvērtētu potenciālos metilfenidāta efektus pacientiem, kam UDHS diagnosticēts pusaudža vai pieaugušā vecumā.
Avots: Healy C, O’Hare K, Lång U, et al. Methylphenidate Treatment and Risk of Psychotic Disorder. JAMA Psychiatry. Published online March 25, 2026. doi:10.1001/jamapsychiatry.2026.0152