PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Miopijas sastopamība un progresēšana agrīnā pieaugušā vecumā

Doctus
Miopijas sastopamība un progresēšana agrīnā pieaugušā vecumā
Pixabay.com
Miopijas sastopamība un progresēšana visbiežāk un plašāk aprakstīta tieši bērnu vecumposmā. Tikmēr agrīnā pieaugušā vecumā dati par miopijas izplatības dinamiku ir daudz mazāk. Lai aprakstītu izmaiņas acs biometrijā jaunu pieaugušo vidū pēc astoņu gadu novērošanas perioda, tika veikts pētījums.

Šis bija perspektīvs viencentra kohortas pētījums. Izejas dati tika iegūti laikā no 2010.gada janvāra līdz 2021.gada augustam, bet pētījuma praktiskā daļa noslēgta laikā no 2018.gada marta līdz 2020.gadam martam. Pētījumu sāka 1328 dalībnieki, no kuriem 813 pētījumu pabeidza un tika izvērtēti pēc astoņu gadu novērošanas perioda. Dati par acs refrakcijas spējām bija pieejama par 701 dalībnieku. No pētījuma tika izslēgti dalībieki ar keratokonusu, radzenes operācijām. Dalībnieku acs funkcija tika novērtēta dalībnieka 20 gadu vecumā un pēc tam 28 gadu vecumā. Galvenie pētījuma iznākumi bija miopijas kā tādas un augstas miopijas pakāpes sastopamība, izmaiņas sfēriskā ekvivalentā (SE) un ass garumā (AG).

Kopā 516 (216 vīrieši, 50,6 %) dalībnieki bez miopijas un 698 (349 vīrieši, 50, 0%) ar augstas pakāpes miopiju sākotnēji tika iekļauti pētījumā, analizējot slimības sastopamības rādītājus. Tikmēr 691 dalībnieks (339 vīrieši, 49 %) tika iekļauti progresijas analīzē. Astoņu gadu miopijas un augstas pakāpes miopijas sastopamība bija 14,0 % (95 % TI 11,5–17,4 %) un 0,7 % (95 % TI 0,3–1,2 %), respektīvi. Miopiskā maiņa (shift) (par 0,5 dioptrijām (D) vai vairāk vismaz vienā acī) tika novērota 261 dalībniekam (37,8 %). Kā statistiski nozīmīgs faktors tika atzīmētas ilgtermiņa izmaiņas SE (-0,04 D gadā; p <0,001), AG (0,02 mm gadā; p < 0,001) un lēcas biezumā (0,02 mm gadā; p < 0,001). Incidenta miopija tika saistīta ar rasu atšķirībām (Austrumāzija pret balto rasi, iespēju attiecība (IA) 6,13; 95 % TI 1,06–35,25; p = 0,04), dzimumu atšķirībām (sievietes pret vīriešiem IA 1,81; 95 % TI 1,02–3,22; p = 0,04), mazāku konjunktīvas ultravioleto autofluorescences zonu (par 10 mm² samazinājums, indicējot mazāku saules ekspozīciju; IA 9,86; 95 % TI 9,76–9,97; p < 0,009) un miopiju vecākiem (par katru vecāku IA 1,57; 95 % TI 1,03–2,38; p <0,05). Miopijas progresēšana un ass pagarināšanās notika ātrāk sievietēm (pēc aplēsēm: SE 0,02 D gadā; 95 % TI 0,01–0,02) un AG 0,007 mm gadā, 95 % TI 0,00–0,011; p ≤ 0,001) un tiem, kam ģimenē vismaz vienam vecākam bija miopija (pēc aplēsēm vienam vecākam: SE 0,01 D gadā; 95 % TI 0,00–0,02). Izglītības līmenis nebija saistīts ar miopijas sastopamību vai progresēšanu.

Šā pētījuma rezultāti norāda, ka miopija turpina progresēt apmēram vienai trešdaļai no pieaugušajiem trešās dekādes dzīves laikā. Par miopijas progresiju mazinošiem faktoriem jāatceras ne tikai bērnībā, bet arī agrīnā pieaugušo vecumā.

Avots: Lee SS, Lingham G, Sanfilippo PG, et al. Incidence and Progression of Myopia in Early Adulthood. JAMA Ophthalmol. Published online January 06, 2022. doi:10.1001/jamaophthalmol.2021.5067