Bieža pretsāpju līdzekļu, īpaši nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) un opioīdu lietošana palielina blakusparādību risku, ja tos lieto hronisku slimību gadījumā. Ceļa un gūžas osteoartrīta (OA) ārstēšanā vadlīnijas rekomendē sākt ar vingrošanu, pacientu izglītošanu un svara mazināšanu. Tās ir drošas taktikas, kas potenciāli var samazināt vai pārtraukt pretsāpju līdzekļu lietošanu pacientiem, kuri tos jau lieto. Tomēr sistemātiskā pārskatā, kurā tika analizēti aprūpes kvalitātes pētījumi, atklājās, ka šīs ārstēšanas alternatīvas tiek nodrošinātas tikai vienam no trim pacientiem ar OA.
Pētījuma dizains un norise
Tika veikts garengriezuma novērošanas kohortas pētījums, izmantojot retrospektīvu analīzi par perspektīvi savāktajiem datiem no dalībniekiem, kas reģistrēti Zviedrijā, OA pašpārvaldes digitālā programmā, izmantojot viedtālruni. Digitālajā ārstēšanas programmā Joint Academy® kopumā iekļautas 70 video izglītojošas lekcijas par OA, fiziskajām aktivitātēm, piedāvājot strukturētu un personalizētu pieeju ārstēšanai. Programma tika uzraudzīta visu dalības laiku, un dalībniekiem ir iespēja asinhroni sazināties ar fizioterapeitu, lai saņemtu atsauksmes un jautājumus.
Pētījumā tika analizēti 4100 pacienti ar vidējo [SD] vecumu 64,5 [9,3] un 73,3 % sieviešu, kam bija noteikta gūžas vai ceļa OA diagnoze. Pētījumu veica no 2021. gada decembra līdz 2022. gada jūlijam (n = 8925) un no tā kopumā tika izslēgtas 366 (4,1 %) un 4459 (50 %) personas, kuras nesniedza nekādu informāciju par savu pretsāpju līdzekļu lietošanu. Pretsāpju līdzekļu lietošanu novērtēja pētījuma sākumā un beigās, dalībniekiem sniedzot atbildi par to lietošanu vai nelietošanu pēdējā mēneša laikā.
Rezultāti un secinājumi
Starp iekļautajiem dalībniekiem 2517 (61,4 %) sākotnēji lietoja pretsāpju līdzekļus. No tiem 838 (33,3 %) lietoja tikai paracetamolu, 583 (23,2 %) tikai NSPL un 32 (1,3 %) tikai opioīdus. Pārējie (n = 1064) lietoja 2 līdz 3 iepriekšminēto pretsāpju līdzekļu kombināciju, un dalībnieki lietoja paracetamolu un NSPL (n = 927 [36, 8%]), kas pārstāvēja lielāko grupu. Loģistiskās regresijas rezultāti liecināja, ka sievietēm, kurām ir zemāks izglītības līmenis, augstāks ĶMI, dzīvo ārpus trim lielākajām Zviedrijas metropoles teritorijām, vienlaikus ir reimatoīdais artrīts un grūtības staigāt, bija lielāka iespējamība lietot pretsāpju līdzekļu pētījuma sākumā.
Starp dalībniekiem, kuri sākotnēji nelietoja pretsāpju līdzekļus (n = 1583), 17,3 % (n = 274) pēc pētījuma aptaujā ziņoja par pretsāpju līdzekļu lietošanu. Savukārt no 2517 dalībniekiem, kuri sākotnēji lietoja pretsāpju līdzekļus, 766 (30,4 %) pārtrauca pretsāpju līdzekļu lietošanu. Kopumā starp 4100 dalībniekiem pretsāpju līdzekļu lietotāju īpatsvars samazinājās no 61,4 % (95 % TI 59,9 līdz 62,9) pētījuma sākumā līdz 49,4 % (47,9 līdz 50,9) pētījuma novērošanas laikā (absolūtās izmaiņas 12,0 % (95% TI 10,5 līdz 10,5). Kopumā gan sākotnējā, gan 12 nedēļu novērošanas periodā personas, kuras tobrīd nelietoja pretsāpju līdzekļus, ziņoja par labākiem rezultātiem - pretsāpju līdzekļu lietošanas mazinājās par 12 %. Apmēram 40 % dalībnieku, kuri sākotnēji lietoja pretsāpju līdzekļus, vai nu pārtrauca pretsāpju līdzekļu lietošanu, vai pārgāja uz mazāka riska pretsāpju līdzekli. Vislielākie uzlabojumi pēc 12 nedēļu digitālās ārstēšanas programmas bija tiem, kuri pārtrauca analgētiķu lietošanu.
Avots: Mahmoudian A, Lohmander S, Dahlberg L., Kiadaliri A. Digital self-management, analgesic use and patient-reported outcomes in knee or hip osteoarthritis. ACRM. Published: June 10, 2024. doi:10.1016/j.apmr.2024.05.033
