Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam
Pētījuma dalībnieki pētījuma sākumā bija vidēji 15,28 gadus veci un pēdējā novērtējumā 28,17 vai 37,20 gadus veci. Izmantojot regresijas modeļus, pētījuma autori novērtēja, vai pieaugums pozitīvā afektivitātē viena gada laikā (starp I grupu; 1994–1995 un II grupu; 1995–1996) ir saistīts ar labāku veselību/labbūtību 11,37 gadus vēlāk (IV grupa; 2008; n = 11 040) vai 20,64 gadus vēlāk (V grupa; 2016–2018; n = 9 003).
Dalībniekiem ar augstāko (salīdzinot pret zemāko) pozitīvo afektivitāti pusaudža vecumā bija labāki iznākumi trīs (no 13) fiziskās veselības iznākumos (piemēram, labāka kognīcija), trīs (no 9) ar veselības uzvedību saistītos iznākumos (piemēram, retāk fizisks mazkustīgums), sešos (no 7) ar psihisko veselību saistītos iznākumos (piemēram, zemāki trauksmes līmeņi), divos (no 3) psiholoģiskās labbūtības iznākumos (piemēram, augstāks optimisma līmenis), četros (no 7) sociālos iznākumos (piemēram, zemāka vientulības sajūta) un vienā no diviem prosociāliem iznākumiem (biežāk piedalās vēlēšanās).
Pētījuma autori secina, ka veicināta pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā ir saistīts ar plašu veselības/labbūtības domēnu uzlabojumu pieaugušo vecumā. Nodrošinot pozitīvas afektiviātes esību pusaudzim, varam uzlabot veselības un labbūtības iznākumus pieaugušajiem. Pētījuma autori aicina izskatīt iespējas izstrādāt un ieviest uz jauniešiem fokusētu intervences, lai sasniegtu ilgtermiņa ieguvumus sabiedrības veselībā.
Avots: Kim ES, Wilkinson R, Okuzono SS, Chen Y, Shiba K, Cowden RG, VanderWeele TJ. Positive affect during adolescence and health and well-being in adulthood: An outcome-wide longitudinal approach. PLoS Med. 2024 Apr 2;21(4):e1004365. doi: 10.1371/journal.pmed.1004365. PMID: 38564500; PMCID: PMC10986977.
Afektivitāte – skaidrojums
Ar vārdu afektivitāte apzīmē jebkuru jūtu (feelings) vai emociju pieredzi, sākot no ciešanām, beidzot ar pacilātību, no vienkāršākām uz vissarežģītākām jūtu sajūtām (sensations of feelings), un no visnormālākām līdz vispatoloģiskākām emocionālām reakcijām. Bieži apzīmēts ar terminiem “pozitīva afektivitāte” vai “negatīva afektivitāte”, un gan garastāvoklis, gan emocijas tiek uzlūkoti kā afektīvi stāvokļi. Afektivitāte kopā ar kognīciju un uzvedību ir viens no trīs tradicionāli zināmiem prāta komponentiem." APA Dictionary of psychology, 2015