PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Tinnitus ietekme uz psihisko veselību pacientiem pusmūžā un senioriem

Doctus
Tinnitus ietekme uz psihisko veselību pacientiem pusmūžā un senioriem
Pixabay.com
Tinnitus ir bieži sastopama slimība, bet tās ietekme uz ikdienas dzīvi ir ļoti dažāda, atkarībā no populācijas grupas, ko tā skar. Līdz šim nav noskaidrots, vai tinnitus ietekme uz ikdienas dzīvi saistīta arī ar psihiskās veselības traucējumiem, kas kopumā ir ļoti bieži sastopami dažādās klīniskās populācijās.

Lai noskaidrotu tinnitus saistību un tā mijiedarbību ar ikdienas dzīvi, balstoties uz tādiem psihiskās veselības traucējumiem kā depresija, trauksme un miega traucējumi, škērsgriezumā tika pētītas personas pusmūžā un seniora vecumā. Pēc tam pētījums tika turpināts, četrus gadus dalībiekus novērojot. Šajā kohortas pētījumā izvērtēja datus no uz populāciju balstītā Roterdamas pētījuma (Nīderlande). Laika posmā no 2011.gada līdz 2016.gadam dati par tinnitus diagnozi tika iegūti mājas interviju veidā, aptaujājot vismaz vienu reizi 6128 dalībniekus. Tika iekļauti dati par depresijas un trauksmes simptomiem, miega kvalitātes pašvērtējumu un veikts Mini–Mental kognitīvo funkciju novērtēšanas tests. Pēc iegūtajiem datiem tika novērtēts, vai tinnitus ietekmē šo pacientu ikdienas dzīvi. Lai izvērtētu tinnitus ietekmi šķērsgriezumā un garengriezumā, tika izmantota lineārā regresijas analīze un lineāri jaukto modeļu analīze, ņemot vērā nozīmīgus jaucējus.

No 5418 pilnīgi pabeigta pētījuma dalībniekiem (vidējais vecums 69,0 gadi, 57,8 % sievietes), 975 (vidējais vecums 71,7 gadi, 53,2 % sievietes) dalībniekiem novērtējums tika veikts atkārtoti un bija derīgs follow–up analīzei. Salīdzinot dalībniekus, kam nebija tinnitus vai tinnitus bija vieglas gaitas ar pacientiem, kuru slimības izpausmes ietekmēja ikdienas dzīvi, tika ziņots par vairāk depresīviem (atšķirība, 0,2; 95 % TI, 0,11–0,28) un trauksmainiem (atšķirība, 0,15; 95 % TI, 0,08–0,22) simptomiem un sliktāku miega kvalitāti (atšķirība, 0,10; 95 % TI 0,03–0,16). Līdzīgi novērojumi bija arī salīdzinot dalībniekus, kam tinnitus nav ar tiem, kam bija vieglas gaitas slimība – arī šajā gadījumā tomēr depresijas, trauksmes un miega traucējumi salīdzinoši biežāk tika atzīmēti tinnitus grupā, kaut arī slimība it kā nebija ikdienas dzīvi ietekmējoša. Dalībnieki, kuru ikdienas dzīvi tinnitus traucēja, atzina, ka viņiem ir vairāk psihiska rakstura problēmas. Arī pēc 4,4 gadu novērošanas perioda (vidēji 3,5–5,1 gads), dalībnieki ar tinnitus ziņoja gan par trauksmes simptomātiku, gan sliktāku miega kvalitāti, salīdzinājumā ar tiem, kam tinnitus nebija.

Jāņem vērā, ka jo smagākas tinnitus izpausmes, jo vairāk pieaug trauksmes spektra traucējumi un pasliktinās miega kvalitāte. Un ziņojumā iegūtie dati norāda, ka jāpievērš uzmanība tinnitus saistībai ar pacienta psihiskās veselības problēmām arī gadījumā, ja viņš sākotnēji norāda, ka slimība ikdienas dzīvi neietekmē.

Avots: Oosterloo BC, de Feijter M, Croll PH, Baatenburg de Jong RJ, Luik AI, Goedegebure A. Cross-sectional and Longitudinal Associations Between Tinnitus and Mental Health in a Population-Based Sample of Middle-aged and Elderly Persons. JAMA Otolaryngol Head Neck Surg. Published online June 10, 2021. doi:10.1001/jamaoto.2021.1049