Ar attālinātajām veselības aprūpes konsultācijām nepietiek, lai droši novērtētu tonsilītu, liecina Gēteborgas universitātes pētījums. Uzticamība nebūs pietiekama, tādējādi palielinot pārmērīgas vai nepietiekamas ārstēšanas risku.
Mitros, vējainos un aukstos gadalaikos — rudenī, ziemā un dažkārt pavasarī — ar elpceļu vīrusu izsauktām kaitēm slimojam biežāk. Akūtas elpceļu infekcijas veido 20—40 % ambulatoro un 12—35 % stacionāro gadījumu. [1] Šā raksta nolūks — palīdzēt ģimenes ārstiem akūtu respiratorisku vīrusinfekciju atšķirt no potenciāli smagākiem stāvokļiem, kad nepieciešama otolaringologa konsultācija.
Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts.
Sāpes kaklā ir viens no biežākajiem simptomiem akūtu rīkles, mandeļu un aizdegunes slimību gadījumā. Lielākoties tās ir vīrusu izcelsmes, tautā sauktas par saaukstēšanos. Lielākā daļa cilvēku 3–5 reizes gadā saslimst ar augšējo elpceļu infekciju, arī tonsilofaringītu. Ar šādām sūdzībām pie ārsta biežāk dodas gados jauni pacienti (~50% gadījumu vecumā no 5 līdz 24 gadiem [1]) gada aukstajos mēnešos [2], kad saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām ir lielāka.
Staigāšana vismaz 7000 soļu dienā ir saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem un par 31 % mazāku depresijas risku nekā, veicot mazāk soļu, liecina jaunas meta-analīzes rezultāti.
Demence ir vadošs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls starp senioriem. Katru gadu demences diagnozi saņem aptuveni 10 miljoni cilvēku visā pasaulē. Šā sistemātiskā pārskata un meta-analīzes mērķis bija apkopot esošos pierādījumus par laiku līdz nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei demences pacientu vidū.
Ja bērni ar aptaukošanos saņem svaru samazinošu terapiju, tās ietekme novērojama arī vēlākos gados, samazinot nopietnu veselības problēmu un priekšlaicīgas nāves risku jaunībā. Tomēr tas neattiecas uz depresiju un trauksmi.
Šķēpi tiek lauzti – vai vieglu gripas simptomu gadījumā pretvīrusu terapija ir lietderīga? Pētnieki Ķīnā ar sistemātiska pārskata un meta-analīzes palīdzību skaidrojuši, kāda ir dažādu pretvīrusa medikamentu efektivitāte vieglas gaitas gripas ārstēšanā.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Gaiļezers” pacientam ar iedzimtu sirdskaiti un ļoti komplicētām veselības problēmām tika veikta augšstilba lūzuma ķirurģiska operācija, kas bija iespējama, tikai pateicoties sadarbībai starp lielākajām universitāšu slimnīcām, kā arī multidisciplinārai vairāku klīniku un nodaļu ārstniecības un aprūpes personāla sadarbībai Austrumu slimnīcā.
