Šķiet uz šo jautājumu diemžēl jāatbild noliedzoši. Pētnieki ASV skaidroja, vai atgādinājumi pacientam par nepieciešamību vakcinēties pret gripu SMS veidā vai elektroniski pacientu portālā ir efektīvi, lai paceltu vakcinācijas aptveri. Rezultāti nebija iepriecinoši.
Vakcinācija pret gribu un lipīdus samazinoša terapija ir uz pierādījumiem balstīta intervence, kas uzrāda vērā ņemamu veselības ieguvumu pacientiem ar aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību (KVS). Tomēr redzams, ka imunizācijas rādītāji pret gripu saglabājas zemi, tāpat kā lipīdus samazinošo medikamentu lietošanas rādītāji. Iespējams tas saistīts ar uz bailēm balstītu dezinformāciju, kas izplatās sabiedriskajā telpā gan vakcīnu, gan statīnu jautājumā.
Gripas vīruss sezonu no sezonas strauji izplatās no cilvēka uz cilvēku. Kaut izplatība lielākoties notiek gaisa—pilienu ceļā (pat 2 m rādiusā no inficētās personas), inficēties var, piemēram, sarokojoties ar kādu vai pieskaroties inficētai virsmai. Pasaulē ikgadējā gripas epidēmija nozīmē 3—5 miljonus gadījumu ar smagu slimības gaitu un 290 000—650 000 nāves gadījumu, [2] tāpēc šo infekcijas slimību nedrīkst uztvert nenopietni.
Vakcinācija pret gripu var pasargāt dzīvības cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, samazinot kardiovaskulārās komplikācijas, kā arī pasargājot no gripas.
Saslimstība ar gripu bērnu vidū katru gadu ceļ finansiālo slogu veselības aprūpes sistēmā. Zinot, kādas ir ar veselības aprūpi saistītās izmaksas pediatriskās gripas gadījumā, ir iespējams izstrādāt uz vērtībām balstītus lēmumus, lai veicinātu efektīvu imunizācijas stratēģiju attīstību.
Cilvēkiem, kuri saņēma vismaz vienu gripas vakcīnu, bija par 40 % mazāka iespēja nekā viņu nevakcinētajiem vienaudžiem četru gadu laikā saslimt ar Alcheimera slimību, liecina jauns pētījums.
Pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), ja viņi saslimst ar gripu, ir paaugstināts mirstības, smagu komplikāciju un hospitalizācijas risks. Bet, ja šie pacienti ir vakcinēti pret gripu, šis risks ir ievērojami mazāks.
2018. gadā simtgade bija ne tikai Latvijai, bet arī vienai no lielākajām pasaules krīzēm mūsdienu vēsturē veselības jomā — gripas pandēmijai, kas pazīstama ar nosaukumu “spāņu gripa”. Vīrusinfekcija skāra trešdaļu pasaules iedzīvotāju, nomira 50—100 miljoni cilvēku. [16; 20]
Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.
Dzelzs deficīts sastopams visā pasaulē dažādās pacientu grupās, tomēr lielā daļā gadījumu pacients pirms saņem savu diagnozi ar simptomiem sadzīvo mēnešus vai pat gadus. Aprēķināts, ka līdz 70 % gadījumu dzelzs deficīts tiek palaists garām augsta riska pacientu grupai, jo ir ierobežoti sijājošās diagnostikas pasākumi. Lai vērstu sabiedrības un klīnicistu uzmanību, Amerikas Hematologu asociācija (ASH) 2026.gada septembrī izdevusi jaunas klīniskās vadlīnijas, kas palīdzēs dzezls deficītu atpazīt un diagnosticēt agrīnāk gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan cilvēkiem ar hronisku iekaisumu.
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
