Līdz šim maz pētīts, kāds kolorektālā vēža attīstības risks ir pacientiem virs 75 gadu vecuma, kuriem iepriekšējā kolonoskopijā konstatēta adenoma, bet vadlīnijas rekomendē atkārtotu kolonoskopiju neveikt. Lai noteiktu kumulatīvo kolorektālā vēža risku, ne-kolorektālā vēža saistītus un visu iemeslu mirstības rādītājus šai pacientu grupai, ASV veterānu kohortā veikts pētījums.
Kuņģa vēzis ir piektā biežākā ļaundabīgā slimība pasaulē, histoloģiski dominējot adenokarcinomai (> 95 %). Ilgtermiņa protonu sūkņu inhibitoru (PSI) lietošana postulēta kā kuņģa vēža riska faktors jau kopš 1980.gada. Un kaut arī pēdējie veiktie sistemātiskie pārskati šo asociāciju apstiprina, izmantotā literatūra kritizēta daudzu metodoloģisko ierobežojumu dēļ, tāpēc PSI un kuņģa adenokarcinomas savstarpējo saistību var uzskatīt par neskaidru. Lai palīdzētu izgaismot neskaidrības, veikts populācijas gadījumu kontroles pētījums, izmantojot prospektīvi ievāktus datus no dažādiem vietējiem reģistriem piecās Ziemeļvalstīs.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Krūts vēža incidence pieaug visā pasaulē, īpaši starp sievietēm premenopauzē. Aprēķini par 2040.gadu norāda uz 3 miljoniem jaunu gadījumu un 1 miljonu nāves gadījumu ik gadu. Hormonālā kontracepcija ir zināms krūts vēža riska faktors, tomēr svarīgi diferencēt riskus starp dažādām hormonālās kontracepcijas zāļvielām.
Plaušu vēzis nesmēķētājiem (cilvēkiem, kas dzīves laikā izsmēķējuši mazāk kā 100 cigaretes) sastopams 15-20 % no visiem plaušu vēža gadījumiem pasaulē. ASV ikgadējā plaušu vēža incidence nesmēķētāju vidū ir 20,8 uz 100 000 persongadiem sievietēm un 4,8-12,7 uz 100 000 persongadiem vīriešiem.
Arvien biežāk attēldiagnostiskajos izmeklējumos kā nejauša atradne tiek konstatētas aizkuņģa dziedzera cistas. Šo veidojumu uzraudzība veicina nozīmīgu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistiem. Pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka pacientiem ar mazām un stabilām aizkuņģa dziedzera cistām ir ļoti mazs risks cistas progresijai uz augstas pakāpes displāziju vai aizkuņģa dziedzera vēzi, - respektīvi, risks ir tikpat augsts cik vispārējā populācijā.
Krūts vēzis ir viens no vadošajiem ar vēzi saistītiem nāves iemesliem sievietēm visā pasaulē. Izskanējuši pieņēmumi, ka olīveļļai, kas ir bagāta ar mononepiesātinātiem taukiem un polifenoliem, ir aizsargājoša iedarbība pret krūts vēža attīstību, taču iztrūkst epidemioloģisko pierādījumu šim apgalvojumam. Interesantu pētījumu veikuši itāļi, novērtējot olīveļļas patēriņa saistību ar krūts vēža risku.
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
ĶMI nenodrošina informāciju par pacienta tauku distribūciju ķermenī, kamēr vēdera apkārtmērs palīdz novērtēt potenciālu abdominālu aptaukošanos. Zviedru pētnieki secinājuši, ka vēdera apkārtmēra mērījumi vīriešiem salīdzinājumā ar ĶMI ir labāks marķieris ar aptaukošanos saistīta vēža attīstības riska noteikšanā.
Kalcija uzņemšana ar uzturu saistīta ar samazinātu kolorektālā vēža risku, tomēr nav skaidrs, vai šī saistība mainās atkarībā no kalcija avota vai tumora lokalizācijas. Tāpat arī pastāv neskaidrības par kalcija efektiem attiecībā uz pacienta rasi un etnisko piederību. Šā iemesla dēļ veikts kohortas pētījums, kurā analizēti dati no Nacionālā Veselības institūta AARP Diet and Health pētījuma ASV.
Neplānots svara zudums pieaugušajiem nereti saistīts ar onkoloģiska procesa attīstību – iespējamība atklāt vēzi šādos gadījumos pieaug 3-6 mēnešu laikā kopš svara zudums ievērots. Statistika rāda, ka visaugstākā iespējamība šādiem pacientiem konstatēt limfomu, nezināmas primāras izcelsmes vēzi, aizkuņģa dziedzera vai kuņģa-zarnu trakta vēzi, kā arī plaušu un resnās zarnas vēzi. Šajā pētījumā kvantificēta prognostiskā vērtība neplānotam svara zudumam vēža dēļ atbilstīgi pacienta vecumam, dzimumam, smēķēšanas statusam un klīniskajiem raksturlielumiem.
Zināms, ka HOPS pacientiem ir paaugstināts risks plaušu vēža attīstībai. Bet vai risks saglabājas augsts arī pēc tādu līdzfaktoru izslēgšanas no vienādojuma kā smēķēšana, vecums, dzimums, ĶMI un blakusslimības?
Cannabis ir visbiežāk lietotā nelegālā viela pasaulē. Šajā pētījumā skaidrots, vai tā lietošana saistīta ar paaugstinātu galvas–kakla audzēju risku. ASV tika veikts liela apjoma daudzcentru kohortas pētījums, izmantojot medicīnisko datu ierakstus no datu bāzes par 20 gadu periodu no 64 veselības aprūpes iestādēm.
Endometrioze saistīta ar paaugstinātu olnīcu vēža risku. Līdz šim nav plaši aprakstīta dažādu endometriozes apakštipu un olnīcas vēža histoloģisko tipu saistība – tas analizēts šajā kohortas pētījumā ASV, Jūtas štatā.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā diviem pacientiem sekmīgi implantēta jauna tipa bezvadu sirds stimulācijas sistēma. Atšķirībā no līdz šim pieejamajiem bezvadu sirds stimulatoriem, jaunā tehnoloģija ļauj nodrošināt stimulāciju gan sirds priekškambarī, gan kambarī, paplašinot ārstēšanas iespējas pacientiem ar sirds ritma traucējumiem
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
