Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģiskās infekcijas klīnikas Apdegumu centrā kādai pacientei ar smagiem otrās un trešās pakāpes apakšžokļa un kakla rajona apdegumiem tika veikta pilna biezuma ādas transplantācija.
1. aprīlī, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi trombemboliskas formas plaušu hipertensijas pacientu ārstēšanā pielietota Latvijā jauna mazinvazīva metode – balona pulmonālā angioplastija.
Rīgas 1. slimnīcas ķirurģi Sergejs Kļimčuks un Irīna Liepiņa, kopā ar ķirurgu, viesprofesoru Albertas Daukša no Kauņas klīnikas, pirmo reizi Latvijā veica divas endoskopiskas vairogdziedzera operācijas caur padusi.
Jaunajā Bērnu slimnīcas 3D hibrīdoperācijas zālē pirmo reizi Baltijā tika veikta mugurkaula deformācijas korekcija 17 gadīgai pusaudzei, Operācijas laikā tika koriģēta skolioze, kas, neskatoties uz intensīvu iepriekš veikto konservatīvo ārstēšanu, turpināja progresēt. Turpmāk ik gadu šāda iespēja tiks piedāvāta 40 – 50 bērniem.
13. un 14. janvārī Stradiņa slimnīcā veiktas divas vēdera aortas aneirisma patoloģijas (lokāls asinsvada paplašinājums) ārstēšanas operācijas, kurās Stradiņa slimnīcas ķirurgi profesora Daiņa Krieviņa vadībā spēja izārstēt divus pacientus. Operācijas veiktas ar jaunu mazinvazīvu metodi caur dūrienu ādā bez operācijas brūces, ievadot stenta protēzi, kura izslēdz aneirismu no asins cirkulācijas, tādejādi, glābjot slimnieku no augsta dzīvības apdraudējuma.
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.