Bieža pretsāpju līdzekļu, īpaši nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) un opioīdu lietošana palielina blakusparādību risku, ja tos lieto hronisku slimību gadījumā. Ceļa un gūžas osteoartrīta (OA) ārstēšanā vadlīnijas rekomendē sākt ar vingrošanu, pacientu izglītošanu un svara mazināšanu. Tās ir drošas taktikas, kas potenciāli var samazināt vai pārtraukt pretsāpju līdzekļu lietošanu pacientiem, kuri tos jau lieto. Tomēr sistemātiskā pārskatā, kurā tika analizēti aprūpes kvalitātes pētījumi, atklājās, ka šīs ārstēšanas alternatīvas tiek nodrošinātas tikai vienam no trim pacientiem ar OA.
Šā brīža pieeja hepatotoksiskā medikamentu potenciāla klasificēšanā balstās uz kumulatīviem gadījumu ziņojumiem par akūtu aknu bojājumu (AAB), neņemot vērā skartās populācijas lielumu. Pastāv maz pierādījumu no datiem, kas attiecināmi uz pacienta veselības statusu un/vai rutīnas veselības aprūpē ievāktu informāciju ārpus ierastās pētījumu vides. Veikts pētījums, lai identificētu potenciāli vishepatotoksiskākos medikamentus praksē balstītos pierādījumos un salīdzinātu rezultātus ar šā brīža medikamentu iedalījumu pēc gadījumu ziņojumiem.
Neskatoties uz to, ka pēdējo desmitgažu laikā pieaug augļu un dārzeņu alerģiju izplatība bērnu populācijā, reakcijas veidu un tolerances klīniskā gaita joprojām ir neskaidra. Pētījuma mērķis bija novērtēt augļu vai dārzeņu izraisīto alerģisko reakciju klīnisko gaitu, demogrāfiskos raksturlielumus un tolerances līmeni.
Pacienti ar priekškambaru mirdzēšanu (PM) var piedzīvot išēmisku insultu neskatoties uz antikoagulantu terapiju. Šajā pētījumā skaidrots, vai perorālu antikoagulantu pārtraukšana PM pacientam saistīta ar paaugstinātu rekurenta išēmiska insulta risku.
Dipitrēna slimība ir plaukstas saistaudu slimība, kas rada plaukstas palmārās aponeirozes jeb fascijas sabiezēšanos un saistaudu mezgliņu veidošanos. Slimībai progresējot tā var radīt kontraktūras deformāciju, biežāk skarot ceturto un piekto pirkstu, tādejādi pakāpeniski mazinās pacientam spēja atliekt pirkstus un pievienojas sāpes.
Psoriāzes terapija ar bioloģiskajiem medikamentiem var būt mazāk efektīva noteiktām pacientu grupām. Meta–analīzes veidā noskaidrots, kādi klīniskie pacientu raksturojošie faktori saistīti ar sliktāku bioloģisko preparātu efektivitāti.
Iekaisīgo zarnu slimību (IZS) gadījumu pieaugums ir bijis paralēls ievērojamam aptaukošanās un vielmaiņas blakusslimību skaita pieaugumam. Šajā apskatā tika pētīta aptaukošanās un ar to saistīto vielmaiņas blakusslimību iespējamā ietekme uz slimības progresēšanu, komplikācijām, ārstēšanas reakciju, ķirurģiskajiem rezultātiem, veselības ekonomiku un aptaukošanās ārstēšanas iespējamo ietekmi uz IZS gaitu.
Bariatriskā ķirurģija ir saistīta ar lielāku venozās trombembolijas (VTE) risku nākamajās nedēļās pēc operācijas, bet ilgtermiņa VTE risks nav pilnībā skaidrs. Pētījuma mērķis bija novērtēt bariatriskās ķirurģijas saistību ar ilgtermiņa VTE risku.
Preoperatīva ādas antiseptika ir nozīmīga procedūra, lai novērstu ķirurģiskās zonas infekcijas attīstību. Antiseptiķa izvēle, t.sk. starp povidonjodu vai hlorheksidīna glikonātu, joprojām ir debašu vērta tēma. Lai izvērtētu abu antiseptiķu efektu ķirurģiskās zonas infekcijas novēršanā pēc sirds vai vēdera operācijām, tika veikts šo zāļvielu spirta šķīdumu salīdzinošs pētījums.
Jauns pētījums liecina, ka sievietēm, kurām pusaudžu vai jauniešu vecumā bija liekais svars vai aptaukošanās, bija vairāk nekā divas reizes lielāks insulta risks pirms 55 gadu vecuma.
