PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Decembris 2010

Dr. med. Nataļja Kurjāne, imunoloģe, VSIA P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte

PAR DECEMBRA NUMURU

Lasot šā gada pēdējā numura rakstus, man bija patiess gandarījums par lietderīgu un interesantu informāciju, ko jebkurš ārsts var izmanot praksē.

Par numuru stāsta Nataļja Kurjāne: Man ļoti patika prof. A. Danilāna raksts par gremošanas trakta asinsvadu atero­sklerozi – ļoti pamācošs praktizējošiem ārstiem ir raksta nobeigums, kurā viņš no savas pieredzes pievērš uzmanību biežākajām kļūdām šīs patoloģijas diagnostikā un ārstēšanā. Prof. Danilāns, kā vienmēr, ļoti nopietnas un sarežģītas lietas prot pasniegt ar humora starpniecību.

Aktuāls un ikdienas praksē ļoti noderīgs būs arī raksts par klepu (Doctus medicīnas redaktore S. Rozīte piedāvā akūta klepus novērtēšanas algoritmu), kā arī E. Tērauda un I. Zārdes izklāsts par antidepresīvu līdzekļu priekšrocībām un trūkumiem, nozīmējot šos preparātus ikdienas praksē cukura diabēta un depresijas slimniekiem.

Ar klīnisko gadījumu par iedzimto imūndeficītu, kuru konstatēja pieaugušā vecumā, mēs ar kolēģiem imunologiem gribējām parādīt imūnanalīžu vērtīgumu ikdienas praksē.

Ar lielu interesi izlasīju dr. D. Baltiņas, dr. I. Krivčenko, dr. K. Ruka un dr. A. Šeptes viedokļus par to, kā pacientam pavēstīt sliktas ziņas. Piekrītu katram viņu vārdam. Uzskatu, ka ir ļoti būtiski šajos gadījumos pacientam parādīt turpmākās ārstēšanas soļus, balstīt vēlmi cīnīties ar slimību un iedvesmot dzīvei.

Ar lielu cieņu pret prof. Ilmāru Lazovski lasīju dr. Edītes Lazovskas atmiņas. Esmu sajūsmā par šo ģimeni – dzīvot kopā ar tādu personību kā prof. I. Lazovskis ir likteņa dāvana! Un, protams, paveicās arī prof. I. Lazovskim, jo mūsu sasniegumi ir atkarīgi no dzīvesbiedriem. Ļoti silts raksts!

Paldies arī galvenajai redaktorei D. Ričikai, kas komentējusi aktuālus 2010. gada jautājumus medicīnā, kuru risināšana vai novērošana no malas arī ietekmējusi, manuprāt, katru ārstu.

No visas sirds gan žurnāla Doctus lasītājiem, gan arī Doctus kolektīvam 2011. gadā gribētu novēlēt optimismu un veselību kā pašiem, tā tuviniekiem, jo mēs esam vajadzīgi pacientiem veseli, zinīgi un spēka pilni. Lai izdodas!

Numurā lasi:

Insulta profilakse: primārā un sekundārā

Insults ir nopietna sabiedrības veselības problēma, par kuru plaši nerunā, lai gan tā ir tikpat būtiska problēma kā kardiovaskulārās slimības. Cerebrovaskulāras slimības rada ne vien ievērojamu finansiālu slogu veselības aprūpes sistēmai, bet arī kopējai valsts ekonomikai, jo insulta rezultātā tiek zaudēti daudzi potenciālie dzīves gadi – gan augstās mirstības dēļ, gan paliekošās invaliditātes dēļ. Svarīgi ir veicināt veselīgu dzīvesveidu un maksimāli novērst riska faktorus, kas varētu veicināt insulta attīstību.

A. Millers, S. Pildava

Vecais, labais aspirīns

Tā mīļi gribas dēvēt šo preparātu, ko lieto jau vairākas paaudzes. Aspirīna pirmsākumi meklējami tālajā XIX gadsimtā. Aspirīns bija viens no vispopulārākajiem XX gadsimta pirmās puses medikamentiem: par to liecina tā daudzie sinonīmi, kuru skaits pārsniedz 400. [1] Vispopulārākais acetilsalicilskābes nosaukums pasaulē ir aspirīns. Atzinību un popularitāti aspirīnam nodrošināja tā izteiktā pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma darbība, tāpēc pieprasījums pēc tāda medikamenta, kas remdē sāpes, mazina drudzi un iekaisumu, ir liels.Tā mīļi gribas dēvēt šo preparātu, ko lieto jau vairākas paaudzes. Aspirīna pirmsākumi meklējami tālajā XIX gadsimtā.

A. Skutelis

Depresija un cukura diabēts

Pagājušajā Doctus numurā aplūkojām depresijas izpausmes pacientiem ar koronāro sirds slimību. Šajā numurā turpinām aizsākto tēmu par depresijas un somatisko slimību savstarpējo saistību, pievēršoties diabētam un depresijai. Pēdējos gados zinātnieki pierādījuši, ka pacientiem ar garastāvokļa traucējumiem diabētu sastop pat līdz divām reizēm biežāk nekā vispārējā populācijā. [1] Šī saistība darbojas arī pretējā virzienā – pacientiem ar diabētu ir paaugstināts risks depresijas attīstībai. Šajā rakstā centīsimies noskaidrot šīs saistības praktisko nozīmi ārsta ikdienas praksē.

I. Zārde, E. Tērauds

Miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri. I daļa

Nozīmīguma ziņā pareizai pacienta novērtēšanai un ārstēšanas taktikas izvēlei svarīgākā ir EKG analīze un miokarda bojājuma bioķīmisko marķieru (MBBM) noteikšana, turklāt miokarda infarkta (MI) diagnostika obligāti jāpamato ar MBBM izmaiņu novērtējumu dinamikā. Nereti praksē lieto apzīmējumu “miokarda nekrozes marķieri”. Jaunākajās akūta koronārā sindroma (AKS) vadlīnijās bez ST elevācijas tiek lietots termins “miokarda bojājuma bioķīmiskie marķieri”. Autori uzskata, ka tas plašāk ataino informācijas nozīmi, bet neizslēdz iespēju klīniskajā praksē lietot terminu “miokarda nekrozes marķieri”. [1-4]

O. Kalējs, A. Mača, I. Mintāle

Hroniskas iegurņa sāpes

Hroniskas sāpes tiek definētas kā sāpes, kas ilgst trīs mēnešus vai ilgāk, anatomiski lokalizējas iegurnī un ir pietiekami spēcīgas, lai radītu funkcionālu nespēju un būtu nepieciešama medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana. Hroniskas iegurņa sāpes visbiežāk ir izplatītas reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā, vīriešiem biežākais hronisku iegurņa sāpju iemesls ir hronisks (nebakteriāls) prostatīts, hroniska orhalģija un prostatodīnija.

Z. Krastiņa, A. Treilons, S. Ļebedjkovs, O. Krivovs

Eseja par gremošanas trakta asinsvadu aterosklerozi

Jau XV gadsimtā ārsti ievēroja, ka gremošanas orgānus ar asinīm apgādājošie asinsvadi dažreiz kļūst šauri. Šajā aspektā izklausās jocīgi, ka bija jānojoņo vairāk nekā 400 gadiem, līdz 1901. gadā vācu ārstam Šnicleram (Schnitzler) prātā iešāvās doma, ka asinsvada sašaurinājums var izraisīt stipras vēdersāpes. Tiesa, aptvert visu uzreiz nav iespējams, tāpēc nepelsim Šnicleru par to, ka viņam šķita – asinsvada sašaurinājums un vēdersāpes rodas tāpēc, ka asinsvadu aizspiedis trombs.

A. Danilāns

Akūts un hronisks klepus

Pacientus ar klepu viegli var iedalīt divās grupās:pacienti ar akūtu klepu un pacienti ar hronisku klepu. Akūts klepus ir biežākais konsultāciju iemesls primārās veselības aprūpes ārsta praksē, savukārt hronisks klepus ir viens nobiežākajiem cēloņiem pulmonologa apmeklējumam. Lai ganakūta un hroniska klepus cēloņi ir plaši pētīti, tomēr vēlarvien notiek pētījumi un tiek atklātas jaunas klepus saistības ar citām saslimšanām, kā arī meklēti efektīvāki terapijas veidi. Šajā rakstā apkopoti jaunākie pētījumu rezultāti par akūtu un hronisku klepu.

I. Grīsle, S. Pildava

Primārs imūndeficīts pieaugušajiem

Praksē reti sastopam primāru (jeb iedzimtu) imūndeficītu ne tikai tā retās sastopamības dēļ, bet arī tāpēc, ka šo slimību biežāk diagnosticē agrīnā vecumā (bērniem) un bieži neiedomājas pārbaudīt imūnās sistēmas rādītājus pieaugušiem cilvēkiem. Šīs diagnozes – vispārējā variablā imūndeficīta – agrīna atpazīšana ir panākumu ķīla savlaicīgai aizvietojošai imūnterapijai, lai novērstu infekcijas sindromu, uzlabotu dzīves kvalitāti un rūpīgi novērotu un diagnosticētu iespējamās šīs pamatslimības attālinātas sekas.

T. Farbtuha, I. Jaunalksne, T. Prokofjeva, N. Kurjāne

Sarežģīta, bet tāpēc interesanta. Edīte Lazovska

Gada beigās allaž gribas veidot bilanci: kas iegūts, kas zaudēts. Ārste Edīte Lazovska atskatu uz piedzīvoto skaita, joprojām atsaucoties uz vīru Ilmāru Lazovski, kura vārds medicīnā komentārus neprasa. Kopā nodzīvoti 50 gadi. Divi bērni – dēls Juris, reimatologs, kas strādā un ar ģimeni dzīvo Kanādā, un meita Māra Grudule, LU Latviešu valodas un literatūras katedras asociētā profesore, kuras ģimene dzīvo Rīgā. Ginekoloģe Edīte Lazovska joprojām pieņem Veselības centrā 4, bet pārējais viņas laiks piepildīts ar tādām nodarbēm, kas stiprina miesu un atveldzē dvēseli. TV konkursa “Lieliskākā vecmāmiņa ‛96” titula īpašnieces mūža bagātības mērs ir arī septiņi mazbērni – četri jaunekļi un trīs jaunkundzes.

B. Brila

2010. gads Latvijas veselības aprūpē. Skaitļi, fakti, tendences

2010. gadam vajadzētu būt atskaites punktam, kad esam guvuši vismaz pāris krīzes mācību. Vai tā ir? Daži ekonomikas eksperti krata ar pirkstu: īstas strukturālās reformas veselības nozarē nav notikušas, neesošā plānveida palīdzība patiesībā tiek sniegta, tikai pacienti tiek formēti citādi, citi pretī – ūja, slimnīcu, gultu skaits samazināts, ierēdņu rindas izretinātas. Daudz vērtīgākas gan šķiet personiskās mācības, ko piedzīvojam mēs katrs. Jo mācīties var divos veidos. Gan no pozitīvā: kā darīt? Gan no negatīvā: kā nedarīt? Tā nu dažiem šis laiks licis kļūt par daudzu darbavietu čempioniem (saskaitījām ārstus pat ar piecām darbvietām, neskaitot lektora darbu!), daži izlēmuši krīzi pārlaist mierīgākos ūdeņos ārpus Latvijas, bet cits atgriežas mājās tieši tagad un ir gatavs mazām profesionālām uzvarām. Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu: ticējumi, kas piepildījušies, lielākā vilšanās, prieks un tendences, kurp ejam.

D. Ričika

Kā pavēstīt sliktas ziņas?

Acu kontakts ar pacientu vienā līmenī, klusa, piemērota vieta (nedarīt to pa tālruni vai garāmskrienot slimnīcas gaitenī), sēdēt pietiekami tuvu, nedramatizēt situāciju, savaldīt savas emocijas un neapspiest pacienta emocijas, nerunāt aplinkus, bet būt tiešam, stāstīt visu, neatstājot vietu neuzdotiem jautājumiem, pārliecināties, ka pacients saprot stāstīto, uzskicēt shematiski, iezīmēt pieturas punktus nākotnei – šie ir daži knifi, kā pasniegt sliktas ziņas. Tās ne vienmēr nozīmē fatālu diagnozi, tās var būt arī komplikācijas un diagnoze, kas ievērojami pazeminās pacienta dzīves kvalitāti. Ja pasaulē šīs iemaņas trenē īpašos apmācību kursos, uzrunātie ārsti teic, ka tos apguvuši personiskā pieredzē.

M. Zvaigzne, I. Vainovska, G. Skrebele

Par ekonomikas lejupslīdes dotajām iespējām un uzticēšanos biznesā

“Bez parliecības par izdošanos jebkura ideja tā arī paliek idejas vai sapņu līmenī. Izdodas tiem, kas nešaubās par savu spēju realizēt savas idejas,” saka dr. Uldis Veits. Viņš jau 16 gadus darbojas farmācijas biznesā un šobrīd ir SIA Remedica vadītājs. Pirms dažiem gadiem, balstoties vēlmē vairot prieku un pozitīvas emocijas, kā arī sniegt jaunas iespējas dermatoloģijā, viņš kopā ar kolēģi Anci Liepiņu sāka BIODERMA ārstnieciskās kosmētikas izplatīšanu Latvijā.

I. Dzintara

Uz kā rēķina savilks jostu?

Lai gan izskanēja solījumi, ka veselības aprūpe būs tabu, tomēr 12,5 miljonu latu ietaupījums iespējams būs jāatrod. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš teic: nevajag taisīt traģēdiju, iedzīvotājiem veselības aprūpe nepasliktināsies. Un kurš gan noticēja solījumiem?! Drīzāk klusībā domāja, ka grieziens būs dziļāks. Uz kā rēķina tad taupīsim?

Doctus