PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Novembris 2010

Dr. GUNDARS KUKLIS, ģimenes ārsts no Ventspils

PAR NOVEMBRA NUMURU

Gundars Kuklis: Žurnāls Doctus atkal mūs aicina pasērst pie domu un jūtu ugunskura – tā dzirkstīs nav vienaldzības! Uzmanības vērtas ir kolēģu kardiologu atziņas rakstā par pēkšņu kardiālo nāvi gados jauniem cilvēkiem, jo dod iespēju iesaistīties šajā reizēm tik sarežģītajā diskusijā.

Dzirkstis ir tiešas – kā fakti, kas liecina par sabiedrībā iegūtu pneimoniju draudīgumu bērniem. Kolēģi pediatri atgādina, kā ārsta zināšanas var palīdzēt izdzīvot tiem, kuros saredzam savu nākotni. Dzirkstis ir skaistas, bet tās dedzina. Gluži tāpat kā locītavās apslēptie kristāli. Ir medicīnā lietas, kurās jāparokas dziļāk, lai atrastu to īstumu, un kolēģu diskusija par kristāliskajām artropātijām pasaka – ne viss, pēc kā dzīvē cilvēks tiecas, tiešām ir tā vērts! Doctus ir mediķu saimes žurnāls... Speciālisti un tie pārējie ārsti? Vai nauda mūs tā sadalīja? Tas bija tad, kad speciālisti vairāk pelnīja... Taču vēsturē tāds interesants dalījums saglabājies. Tikai kopīgā darbā lietas virzīsies! Raksts par ģimenes ārstu un speciālistu kopīgas “saimniecības” veidošanu, par ko lasāms šajā numurā, ir labs diskusijas sākums! Izlasiet arī interviju ar dr. Normundu Vaivadu – aiz it kā vīrišķīgi nevērīgas čaulas vibrē kara pasaules realitāte, tā labi jūtama no svešas valodas ņemtajos vārdos, kas padomju armijā dienējušajiem ir īpaši labi saprotami... Karavīru valoda nemainās līdz ar laiku maiņu! Doctus dzirkstis met gaišu loku, darot mūsu tikšanos tik vienreizēju!

Numurā lasi:

Pēkšņa kardiāla nāve gados jauniem cilvēkiem

“Vakar bija izsaukums uz ledus halli. Reanimējām 22 gadus vecu puisi. Viņš spēlēja hokeju, kārtējo spēli aizvadījis labi, ne par ko nebija sūdzējies, ne ar ko nav slimojis, bet tad dušā nokrita bezsamaņā – un viss.” “Dalot zāles, atrada, ka viena slimniece neelpo un ķermenis pavisam auksts. Palātas kaimiņienes neko nav manījušas, it kā bija mierīgi gulējusi pa nakti. Viņa bija ļoti jauka sieviete, tikai 58 gadus veca. Pirms trim gadiem bijis infarkts, ārstējās ar stenokardiju, dakteris jau gribēja rakstīt mājās.” Šādi gadījumi diemžēl sastopami klīniskajā praksē – un nebūt ne tik reti. Pašreizējas zināšanas ļauj saskatīt pēkšņas nāves paaugstināta riska pacientus. Pareizai riska novērtēšanai īpaši svarīgi ir atšķirt “snaudošas” bīstamas slimības pazīmes no līdzīgām labdabīgu slimību izpausmēm, ko dažkārt pat uzskata par normas variantu.

I. Kurcalte, K. Kupics, A. Kaļiņins

Depresija koronārās sirds slimības pacientiem

Pēdējās desmitgadēs veikti daudzi pētījumi, lai noskaidrotu dažu psihisko saslimšanu saistību ar kardiovaskulārām saslimšanām. Šā raksta mērķis ir aplūkot un apkopot šābrīža uzskatus par depresijas un koronārās sirds slimības (KSS) savstarpējo saistību, kā arī apskatīt depresijas diagnostikas un ārstēšanas pamatprincipus pacientiem ar KSS.

I. Zārde, E. Tērauds

Daudz lietotais un peltais analgīns

Metamizols – pie mums pazīstams ar nosaukumu analgīns – pieskaitāms pagājušā gadsimta populārākajiem zāļlīdzekļiem. Par to liecina plašais sinonīmu klāsts, jo daudzas zāļu firmas vēlējās ražot preparātu, kam ir liels pieprasījums. Metamizols pieder nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) pirazolona atvasinājuma grupai. Preparāts medicīnas praksē ienāca 1921. gadā un ieguva lielu popularitāti izteiktās pretsāpju, pretiekaisuma un pretdrudža darbības dēļ.

A. Skutelis

Sabiedrībā iegūtas jeb mājas pneimonijas bērniem

Pneimonija (pneumonia grieķu val. – plaušu iekaisums) ir alveolu un terminālo elpceļu iekaisums, kas radies infekcioza aģenta invāzijas rezultātā pēc tā inhalācijas vai hematogēnas izplatības. [1] Akūtu sabiedrībā iegūtu jeb mājas pneimoniju raksturo akūtas apakšējo elpceļu infekcijas pazīmes iepriekš nehospitalizētam veselam bērnam. Var būt arī radioloģiski pierādīts vienas vai abu plaušu bojājums. [4; 5] Precīza pneimonijas definīcija maziem bērniem ir grūti definējama, jo pneimonija un bronhiolīts ir vienādi bieži sastopami.

L. Čupāne, D. Celmiņa

Mīksto audu traumatiskie sāpju sindromi. Iemesli, ārstēšana un profilakse

Dažādas lokalizācijas sāpes mīkstajos audos (muskuļos, gļotsomiņās, cīpslās, saitēs, skrimšļaudos, locītavu kapsulās, to piestiprināšanās vietās pie periosta) ir raksturīgas plašam dažādu diagnožu pacientu lokam. Praktiski jebkuras specializācijas ārsti praksē saskaras ar pacientu sūdzībām par akūtām vai hroniskām dažādas intensitātes sāpēm balsta un kustību aparātā. Biežāk sāpju sindromi skar tieši muskuļus. Šajā rakstā – īss apskats par mīksto audu traumatiskajiem bojājumiem, ko biežāk novēro sporta medicīnā.

P. Mustafins, I. Ščibrja

Posttraumatisks stress un psihoseksuāla frustrācija

Psihiatrs un psihoanalītiķis Zīgmunds Freids 1893. gadā publicētā pētījumā  “Neirožu etioloģija” pirmo reizi cilvēka veselības psiholoģijas izpētē pievērsa uzmanību psihoseksuālai frustrācijai ar iespēju attīstīties neirozei. Mūsdienās ārstam aizvien biežāk jākonsultē pacienti, kas cieš no nemitīgas savas veselības un izjūtu analīzes, patoloģiskas seksuālās komunikācijas. Šiem indivīdiem ir neirotiska frustrācija saistībā ar dzimumaktu: neveiksmes gaidīšanas sindroms, emocionāls stress un trauksme.

I. Roja, Ž. Roja, L. Smilktiņa, I. Auce

Diabētiskas neiropātijas terapija

Saslimstība ar cukura diabētu ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma pasaulē un Latvijā. 2009. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 67 348 cukura diabēta pacienti. Cukura diabēts ir hroniska slimība, kam bieži slimības gaitā pievienojas komplikācijas. Biežākā cukura diabēta pacientu populācijā novērotā komplikācija ir diabētiska neiropātija. 2009. gadā diabētiska neiropātija tika reģistrēta 5769 Latvijas cukura diabēta pacientiem (8,6% no visiem reģistrētajiem pacientiem). Rakstā apkopoti jaunākie zinātniskie pierādījumi par diabētiskas neiropātijas ārstēšanu.

S. Pildava, N. Fokina

Kristāliskas artropātijas

Pacienta galvenā problēma un stacionēšanas iemesls bija monoartrīts. Attiecībā uz locītavām reimatoloģijā tā ir klīniski visnopietnākā situācija. Ir jāizslēdz gan trauma, gan septisks vai arī cita veida artrīts. Arī audzējs ir būtiska diferenciāldiagnoze, ko nedrīkstētu palaist garām.

I. Lase, J. Zepa, I. Buliņa

Man patīk, ja lekcijās skan smiekli. Santa Purviņa

Farmakoloģe docente SANTA PURVIŅA nupat izdevusi savu ceturto farmakoloģijas grāmatu. Ikdienā viņa strādā ar studentiem un ambulatori konsultē pacientus psihiatrijā, sapņo par rezidentūras izveidi klīniskajā farmakoloģijā, bet brīvajā laikā pa Latvijas mežu bezceļiem traucas ar enduro motociklu.

G. Skrebele

Jo mazāk solo gājienu, jo labāka sadarbība

Nesen Liepājas reģionālās slimnīcas speciālisti un ģimenes ārsti diskutēja, kā labāk rast kopīgu valodu. Tiek piedāvāta ideja, kas paredz, ka ģimenes ārsti varētu dežurēt arī slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Lai arī daļa ģimenes ārstu šādu ideju neatbalsta, tas ir ļoti konkrēts priekšlikums. Tāpat kā šajā rakstā Ulda Kopeikas ierosinājums izrakstā vai nosūtījumā vienmēr uzrakstīt tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, lai kolēģis kolēģim būtu sasniedzams. Piedāvājam sešas ikdienas praksē ne tik reti sastopamas situācijas un pārdomas, kāpēc šādas situācijas rodas, un kā rīkoties, lai iznākums būtu labākais no iespējamajiem.

D. Ričika

Divu kungu kalps. Latviešu ārsts misijā Afganistānā

Majors ārsts NORMUNDS VAIVADS pirms sarunas brīdina, ka par misijā Afganistānā pieredzēto var stāstīt stundām. Tā arī ir – runīgais ārsts-karavīrs, ievilcis gaisu, teju vienā elpas pūtienā stāsta un stāsta: par militāro un civilo ārstu darba atšķirībām, par nacionālajām īpatnībām daudznacionālā medpunktā, par to, kā novedis savas latviešu kolēģes līdz asarām... N. Vaivada spēja daudz runāt, iespējams, saistīta ar to, ka ārsts ir arī profesionāls dūdu pūtējs bungu dūdu mūzikas grupā Auļi, kur tiek dēvēts par... Norminatoru.

G. Gauja

Kam patiesībā seko nauda?

Laiku pa laikam sauklis “nauda seko pacientam” tiek izvilkts saulītē un pielaikots kādam jaunam modelim. Tā Veselības ministrijas darba grupa čakli strādājusi pie jauna laboratoro izmeklējumu apmaksas modeļa. Proti, valsts nav mierā, ka gada beigās makā izdilst pamatīgs caurums: slimnīcas ieņem kareivīgu pozu, paziņojot, ka visus līdzekļus iztērējušas un nesniegs neatliekamo palīdzību, tāpat arī laboratorijas pārtērē kvotu un gaida, ka valsts par pārstrādi samaksās. Nākamgad Veselības ministrija solījusies šādu situāciju nepieļaut.

Doctus