PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Maijs 2007

Ringolds Jaunbelzējs, ģimenes ārsts no Ventspils doktorāta, Elite direktors

PAR MAIJA NUMURU

Ir tik īss brīdis starp Lieldienām un Jāņiem, kad daba mostas visstraujāk, zeme kļūst arvien zaļāka. Šo laiku raksturo atdzimšana. Varbūt tādēļ uzlabojas mūsu noskaņojums? Gaismas gadalaiks top arvien spēcīgāks, Zeme, saules sasildīta, sāk atvērties ziedēšanai. Lasītājus uzrunā jauns žurnāla Doctus numurs ar savu skatījumu uz medicīnas nozari.

Priecē, ka Latvijā veselības aprūpe zinātniskā līmenī neatpaliek no pasaules standartiem. Interesanti iepazīt mūsu vadošo speciālistu sasniegumu un pētījumu rezultātus, uzzināt citu kolēģu pieredzi, atziņas. Diemžēl finansiālā un organizatoriskā līmenī... vērojama gluži cita aina. Ir gan atzīts, ka veselības aprūpe tikai 5-10% gadījumu nosaka cilvēka veselību. Taču tieši mēs esam tie, kuru zināšanas un pieredze veido šo procentuāli it kā tik nelielo daļu. Gan mūsu zināšanas, gan mūsu un pacientu garīgais līdzsvars var palīdzēt slimību ārstēšanā. Nepietiek ar medikamentu nozīmēšanu. Nepietiek, ja ārsts atdod pats savu enerģiju, viņam jārosina darbībai arī slimā cilvēka iekšējie spēki.

Ārstēšana ir sadarbība, un darba mīlestība ir viena no labākajām metodēm garīgā līdzsvara saglabāšanai. Jau sen novērots, ka vairāk nodarbinātie cilvēki dzīvo visilgāk. Pastāvīgā un ritmiskā darba gaitā uzkrājas lielas dzīvības spēka rezerves. Novēlu Doctus redakcijai, rakstu autoriem un žurnāla lasītājiem, neskatoties uz nesakārtotajām problēmām valstī, saglabāt garīgo līdzsvaru un darba mīlestību. Izbaudiet šo krāšņo dabas atmodas laiku sevis harmonizēšanai! Mūsu enerģiju spēcīgāk par fizisko atpūtu atjauno jūtas. Veiksmi ikvienam un mums visiem kopā!

Numurā lasi:

Iedzimto sirdskaišu perkutānā invazīvā korekcija

Ievērojamākie sasniegumi iedzimto sirdskaišu diagnostikā un ārstēšanā veikti pēdējos 20-30 gados, un, attīstoties invazīvās perkutānās sirds kateterizācijas metodei, tā kļuvusi par alternatīvu terapeitisku pieeju pretstatā ķirurģiskai ārstēšanai vairāku iedzimtu sirdskaišu korekcijā – daudzas no vienkāršākajām sirdskaitēm mūsdienās var ārstēt ar perkutānām invazīvām metodēm, neveicot apjomīgu ķirurģisku operāciju. [1;2]

A. Rudzītis, A. Ērglis

Apakšējo urīnceļu obstruktīvais sindroms

Ar urīnceļu obstrukciju saprot mehānisku vai funkcionālu šķērsli urīnceļos, kas traucē normālu urīna derivāciju. Vieglos gadījumos tā var izpausties tikai kā subjektīvas sūdzības, smagos – draudēt ar komplikācijām, piemēram, nieru mazspēju. Izšķir augšējo (nieres, ureters) un apakšējo urīnceļu (urīnpūslis un zemāk) obstrukciju. Ilgākā laika posmā šīs obstrukcijas rada virkni simptomu, noviržu un problēmu, ko apvieno apzīmējums – urīnceļu obstruktīvais sindroms.

A. Treilons

Ar pacientu saistīto faktoru vērtējums, veicot bioķīmisko laboratorisko testu atbilžu interpretāciju

Ar pacientu saistītie faktori kā būtiska preanalītiskā posma sastāvdaļa noteikti jāņem vērā, veicot laboratorijas sniegto testēšanas pārskatu interpretāciju. Būtiskākie un biežāk sastopamie faktori, kas saistīti ar pacientu, ir šādi: vecums, dzimums, rase, grūtniecība, ēšanas un fiziskās aktivitātes ieradumi, alkohola, nikotīna, medikamentu, narkotiku un citu ķīmisku vielu, kā arī blakusslimību ietekme. Kāda ir šo faktoru ietekme uz dažiem relatīvi bieži veicamiem bioķīmiskiem testiem?

D. Ozoliņš

Āda un gadalaiki. Pavasaris

Latvijā, kā tas raksturīgi mērenajai joslai, pavasaris sākas pakāpeniski. Bieži kopā ar spēcīgajiem un aukstajiem ziemeļu un ziemeļrietumu vējiem (līdz pat marta beigām un aprīļa sākumam) ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, veidojot uz augsnes salnas. Tiek uzskatīts, ka pavasaris faktiski ir sācies, kad diennakts gaisa temperatūra paceļas un stabili noturas virs 0°C. Kūst sniega sega un sasalusī augsnes kārta, ūdeņi atbrīvojas no ledus, mostas dzīvā daba. Pavasaris Latvijā raksturojas ar vismazāko nokrišņu daudzumu, salīdzinot ar pārējiem gadalaikiem. Maijs lielākoties ir sauss un saulains. Caur logiem telpās ieskan putnu dziesmas – atsilušas laimīgās pasaules balsis – un gaisu piepilda svaiga un brīnišķīga pavasara smarža. Bet kā tostarp jūtas mūsu āda?

R. Zvejniece, J. Ķīsis

Krona slimība -jaunākie pētījumi un atzinumi

Krona slimība (KS) ir viena no mūsdienās pētītākajām patoloģijām gastroenteroloģijas jomā. Ir daudz neskaidrību gan par tās etioloģiju, gan patoģenēzes norisēm, gan ārstēšanas taktiku. Šī literatūras apskata primārais mērķis nav sniegt praktiskas rekomendācijas, bet apkopot jaunākās zinātniskās atziņas par Krona slimību, kas parādās pasaules medicīniskajā literatūrā. Tas savukārt ļautu palūkoties uz šo slimību no mazāk ikdienišķas puses.

A. Kratovska

H1-antihistamīnu ietekme uz histamīna izraisīto papulas un eritēmas reakciju un asins perfūzijas pieaugumu ād. Lāzerdoplerogrāfijas metode

Pacientiem ar alerģijas simptomiem klīniskajā praksē bieži nepieciešams izvēlēties kādu no antihistamīnu grupas medikamentiem. Bet visi antihistamīni nedarobjas vienādi. Katram pacientam raksturīgās īpatnības nosaka individuālu reakciju un dažādu H1 antihistamīnu efektivitāti, ārstējot alerģijas simptomus. Klīniskie pētījumi liecina, ka nozīme ir ne tikai pacientu individuālām atšķirībām, bet arī pašu histamīna efektu bloķējošo vielu spējai piesaistītities histamīna receptoriem.

N. Jurka, G. Strazda, M. Tirzīte, M. Bukovskis

Smagas osteoporozes un izteikta D vitamīna deficīta klīniskais gadījums endokrinoloģijas nodaļā

Vienam no astoņiem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma attīstās osteoporoze. Osteoporozes izraisīts lūzums ir katram piektajam vīrietim pēc 50 gadu vecuma. 30% vīriešu pēc 60 gadu sasniegšanas konstatē osteoporozes izraisītus lūzumus (Dubbo pētījums). Aplūkotais klīniskais gadījums uzskatāmi parāda, ka osteoporozes un vienlaicīgi arī vitamīna D deficīta diagnostika un ārstēšana ir aktuāla problēma vispārējā klīniskajā praksē.

I. Rasa, I. Pavliņa

Veiksmes cilvēks. Reanimatoloģe Dzintra Jakubaņeca

Reizi nedēļā ir sestdiena vai svētdiena, kuru viņa gaida ar nepacietību. Lai... dotos uz darbu. Uz diennakts dežūru reanimācijas brigādes sastāvā. Tad viņa ir neatliekamās medicīniskās palīdzības ārste DZINTRA JAKUBAŅECA. Arī pārējās dienās viņa strādā. Un tad viņa ir Rīgas Domes Labklājības departamenta Veselības aprūpes pārvaldes priekšnieka vietniece Dzintra Jakubaņeca. Viena un tā pati persona. Ar 1. aprīļa nopietnību – neatliekamajā palīdzībā nostrādātiem 29 darba gadiem. Un ar atbildīgai ierēdnei piederīgu lietišķumu. Bet sākumā, nu labi, gandrīz sākumā, bija medicīna.

B. Brila

Gausais profilakses ritenis

Pērnā gada nogalē valsts ir parādījusi labu žestu: apstiprinājusi profilaktisko apskašu programmu un nosaukusi profilakses cenu. Ģimenes ārstam par katru veikto vakcināciju un profilaktisko apskati samaksā atbilstoši tarifiem (piemēram, par pieaugušo vispārējo veselības pārbaudi – 3,03 latus, par apskati pirms vakcinācijas 92 santīmus, par ginekoloģisko profilaktisko apskati – 2,96 latus). Tāpat par katru pacientu, kurš ar ģimenes ārsta nosūtījumu saņēmis profilaktiskos izmeklējumus, tiek vienreizējs maksājums – 50 santīmi. Taču jau vairākus gadus netiek izlietoti profilaktiskajām apskatēm atvēlētie līdzekļi – 2006. gadā no 2,7 miljoniem latu iztērēti tikai 625 tūkstoši. Kas ir slimību profilakses šaurais kakls? Kāds ir scenārijs labākai rītdienai? Par to diskutē ģimenes ārsti un speciālisti.

D. Ričika

Kolēģu labās rokas

Ārsts kā pacients, bez šaubām, ir īpašs. Tāpēc, ka vairāk zina, vairāk testē kolēģus, jā, reizumis arī nevērīgāk izturas pret savu veselību... Par kolēģu labajām rokām ir kāds jautrs stāstiņš. Pirms vairākiem gadiem tradicionālajā dakteru basketbola mačā kādam mikroķirurgam salauzts deguns! Dakteris bažīgi jautā - kā izskatās? Visi ķiķina un spurc - vai jau vakar deguns bijis šķībs? Ieskatās spogulī - kā tad, līks! Sazvana jau draugu - sejas-žokļa ķirurgu Rīgā -, bet pretinieku komandas pārstāvis teic, ka esot lors, varot degunu sakārtot uz vietas - kamēr lūzums vēl svaigs! Dakteris kļūst tramīgs: pag, es braukšu uz Rīgu, tur mani atsāpinās... Bet kolēģiem operācijas plāns jau gatavs: viens iežmiedz galvu dzelžainā tvērienā, kamēr ieinteresēto skatītāju komentāru pavadībā lors iespiež kaulu līdz zīmīgajam krakšķim. Vēlāk atbraucis pazīstams plastikas ķirurgs un vietējā slimnīcā uzlicis ģipša longeti. Ballītes karstumā dakteris to pazaudējis, taču degunam neesot ne vainas! Bet, ja pavisam nopietni: ko sagaidām no kolēģa, kad nokļūstam pretējā frontē - pacienta lomā?

S. Kleinberga, M. Lapsa

Brīvprātīgais – palīgs vai negaidīts viesis?

Viņa atceras vienu no pirmajiem pacientiem, sešgadīgu puisīti, ar kuru sastapusies, sākot brīvprātīgās gaitas slimnīcā. Ļoti atvērtu, dzīvespriecīgu un mīļu! Diemžēl tagad viņš lejup noskatās jau no kāda mākoņa maliņas. Ar kādu citu mazo pacientu iepazinusies, kad viņam bija tikai trīs gadiņi. Visu ārstēšanās laiku puisēns pavadīja slimnīcā viens, bez mammas klātbūtnes, jo viņai mājās bija jārūpējas par pārējiem bērniem. Par viņa slimnīcas mammām kļuvuši brīvprātīgie – ēdinājuši, rotaļājušies, samīļojuši. „Ik reizi, kad esmu varējusi slimnīcā pabūt ar kādu kopā, kad esmu dzirdējusi vārdus – paldies, ka atnāci, laiks pagāja ātrāk! – izjūtu milzīgu gandarījumu. Un, ja smagi slims bērns, kurš tobrīd ir bēdīgs un sašļucis, manā klātbūtnē pasmaida vai sāk smieties, sajūta ir vienreizēja,” saka ALDA GRĪNBERGA. Viņa jau četrus gadus kā brīvprātīgā strādā Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā.

R. Olševska

Patenti farmācijā

Kamēr globālajā farmācijas laukā zāļu ražotāji nodarbojas ar smalku savu interešu lobiju, tikmēr zāļu izrakstītājam, izsniedzējam vai lietotājam, kurš stāv malā no šīm peripetijām, rodas daži vienkārši jautājumi. Piemēram, kas ir īsta inovācija – vai jebkurš jaunums? Un kā var rasties situācija, ka mūsu valstī atsevišķiem medikamentiem ir monopolstāvoklis, kamēr citviet Eiropā tiem tāda nav? Skaidrību palīdz ieviest Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece MĀRA ROZENBLATE.

A. Ādamsone

Diagnosticē valsts amatpersonas

Šomēnes Doctus bija divas neikdienišķas vizītes – pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un pie veselības ministra Vineta Veldres. Sarunas par ārsta vietu sabiedrībā jeb savdabīga ekspresdiagnostika, kuras rādījumus, protams, var ignorēt, bet kuri zināmā mērā signalizē par situācijas nopietnību. Valsts prezidentes pārdomas varat lasīt šī žurnāla lappusēs. Un, lūk, daži mērījumi no sarunas ar V.Veldri.

Doctus