Medscape Medical News aptaujas veidā ārstiem vaicājuši neērtus un pat pretrunīgus jautājumus, piemēram, par romantiskām attiecībām ar pacientu, par kompetences testu nepieciešamību laikam ejot un ne tikai. Ziņojumā iekļauti dati par 1000 pilnas slodzes klīnicistiem ASV no 29 dažādām specialitātēm.
Mūsdienās sievietēm ir plaša kontracepcijas metožu izvēle. Tas, kā sieviete izvēlas sev un konkrētai dzīves situācijai piemērotāko kontracepcijas metodi, vēl arvien nav pilnībā skaidrs. Izvēlētās metodes būtiski atšķiras starp valstīm, to var ietekmēt gan kulturālās atšķirības, gan izmaksas un pieejamība, gan katras metodes ieguvumu–riska attiecība. Iepriekš pētījumos pierādīts: tas, ja ārsts pats menopauzē lieto orālo kontracepciju vai hormonu terapiju, ietekmē pacienta izvēli. Ārsti, kas paši lieto šīs metodes, iesaka tās arī saviem pacientiem. Pacientiem ir lielāka uzticība, ja ārsts saka – arī viņš pats to lieto.
"Parādiet man ārstu, kura sieva ir laimība, un es Jums paradīšu vīrieti, kurš ir pametis novārtā savu praksi," vēsta senas karikatūras virsraksts. Joks vēsta, ka tā ir norma, ka ārstu laulības ir nelaimīgas. Lai apgāztu šo pieņēmumu, Maijo klīnikā tika veikts pētījums.
2013.gadā ASV ir veikta ārstu aptauja, kurā fokusējās uz ārstu dzīvesveidu ārpus darba laika un saistību starp dzīvesveidu un izdegšanas sindromu. Piedāvājam ieskatīties interesantākajos secinājumos.
Dailes teātra režisora Kārļa Auškāpa pirmā izvēle bija kļūt par ārstu. Viņš būtu varējis visu mūžu kalpot cilvēkiem, ievērojot Hipokrata zvērestu, taču cits aicinājums bija stiprāks un viņš kļuva par teātra mūzu Melpomenes un Talijas kalpu.
"Laba veselība neapšaubāmi ietilpst laimes formulās", teic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors IVARS AUSTERS. Vai veselība mūsu sabiedrībā ir vērtība? Kāpēc tas neatspoguļojas mediķu novērtējumā (atalgojumā)? Un kā šo vērtību - veselību - devalvē "sarunāšanas" kultūra - pacients sarunā ar ārstu, kā negaidīt oficiālajā rindā, kā iegūt labāku attieksmi...
Urbanizācijas rezultātā pilsētās pieaug iedzīvotāju skaits un laukos samazinās, un arvien lielāka problēma gan ASV, gan citās pasaules valstīs, tai skaitā Latvijā, ir trūkstošais ārstu skaits mazpilsētās. Tādēļ ASV tika veikta aptauja, lai noskaidrotu, kas ir tie faktori, kas motivē ārstu izvēlēties strādāt laukos, nevis pilsētā.
Par to, vai zāļu reklāma palīdz tapt veselākiem vai gluži otrādi - slimākiem, vai tai jābūt socāli atbildīgai un kāda reklāma vispilnīgāk saniedz savu mērķi - uz "Doctus" 10 jautājumiem atbild reklāmas aģentūras !MOOZ radošais direktors Ēriks Stendzenieks.
Ārsts kā pacients, bez šaubām, ir īpašs. Tāpēc, ka vairāk zina, vairāk testē kolēģus, jā, reizumis arī nevērīgāk izturas pret savu veselību...
Valsts prezidentes VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS biogrāfijā ir fakts, ka viņa ilgus gadus vēlējās kļūt par ārstu. Tas saistās ar traģisku kontekstu, kad viņa izlēma: izaugšu liela un glābšu cilvēkus!
Iepriekšējā numurā uzrunātie vidējās paaudzes ārsti atzinās – sapņo par nesteidzīgām vecumdienām, kad varēs ceļot pa pasauli... Šomēnes vecākās paaudzes ārsti saka: kādi kūrorti, pensija pat nesasniedz iztikas minimumu! Kāds nesteidzīgs ritms, ja slimnīcā esi katru dienu!
Janvāra numurā aizsākām sarunu ar jaunākās paaudzes ārstiem, mēģinot izmērīt viņu dzīves sajūtu – uzvaru un zaudējumu, gandarījuma un vilšanās mērogā. Turpinām sarunu ar vidējās paaudzes ārstiem. Viņu vidū ir gan tie, kuri pratuši pakāpties pa karjeras kāpnēm, docenti, profesori, zinātņu doktori, vadītāji un privāti praktizējošie, ar dzīvi visnotaļ apmierinātie un sava pagasta patrioti. Ir, protams, arī sapīkušie, tie, kuri nav spējuši turēties pretī rutīnai.
AURĒLIJA ANUŽĪTE-LAUCIŅA ir viena no aktrisēm, sievietēm, kuras kā parādība aiz sevis atstāj kaut ko līdzīgu parfīma aromātam, ko jūt pat tie, kas filmas kadrā un kino mākslā ienākuši pēc tam – tā par viņu sacīts kādā ar kino saistītā interneta mājas lapā.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
Ātriju fibrilācija ir bieži sastopama kardiovaskulāra slimība pieaugušajiem un to uzskata par daļu no klīniskā geriatriskā sindroma modeļa. Kustību traucējumi saistīti ar zemāku dzīves kvalitāti, augstākām veselības aprūpes izmaksām un lielāku risku ar veselību saistītiem iznākumiem. Līdz šim dati par kustību ierobežojumiem un to ietekmi uz ātriju fibrilācijas (ĀF) pacientu ir bijuši nepietiekami. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā prezentēta informācija par liela apjoma pētījumu 250 medicīnas centros 27 Eiropas valstīs no 2013.-2016.gadam.
