PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Aprīlis 2008

Dace Zvīgule, Krimuldas pagasta aptiekas Vitamīns vadītāja

PAR APRĪĻA NUMURU

Briestošie pumpuri, zemes rūgšana rosina darboties, veidot ko jaunu, sakārtot esošo, aizskalot netīrumus... Tīrības diena mūsu medicīnā un farmācijā gan derētu biežāk nekā tikai pavasarī! Uz to ne reizi vien aicinājis arī žurnāls Doctus, savās publikācijās skarot plašu problēmu loku.

Šajā žurnāla numurā ir vairāki raksti par hroniska iekaisuma radītām problēmām un sekām. Hroniska iekaisuma laikā tiek izjaukts līdzsvars... Būtisks kā arguments līdzsvara atgūšanai šķiet skotu ķirurga Džona Hantera novērojums - iekaisums nav slimība, bet nespecifiska reakcija, kurai ir dziedinoša ietekme uz organismu (dr. Simonas Doniņas raksts 16. lpp.).

Joprojām vēl dziedinām hronisko iekaisuma procesu starp valsts un privātajām veselības aprūpes iestādēm. Kā tas izdodas, par to savā pieredzē un novērojumos dalās privātās medicīnas pārstāvji. Tas nav viss, ar ko mūs iepazīstina šis Doctus numurs! Tādēļ lasīsim!

Žurnāla redakcijas kolektīvam gribu vēlēt būt vienmēr atvērtiem jaunai informācijai, lai patīkamas tikšanās un domu apmaiņas!

Saule sveic zemi, un zeme atbild ar tikpat zeltītu sveicienu! Māllēpes, pienenes, purenes, gaiļbiksītes, cāļgalvas, dzeltenās vizbulītes - tās taču ir zemes mazās saulītes! Būsim arī mēs atvērti saulei un pavasarim!

Numurā lasi:

Elektro-kardiostimulācija

2007. gadā ir iznākušas jaunas Eiropas Kardiologu biedrības sirds stimulācijas un resinhronizācijas terapijas vadlīnijas. [1] Tādēļ izmantoju iespēju, lai atgādinātu kolēģiem par elektrokardiostimulatoru lietošanu, to darbības principiem, implantācijas indikācijām. 2006. gadā Latvijas Kardioloģijas centrā implantēja vairāk nekā 700 elektrokardiostimulatoru (EKS), un šim skaitam ir tendence pieaugt.

P. Šipačovs

Gaviles par šūnu negantajām sōmām

HLA molekulas, APF-1, MHC-1, MHC-2, ubikvitīns, lizo-, ribo- protea- somas un citas sōmas... burti un nosaukumi, kas pārpludina mūsdienu zinātnisko literatūru. Bet cik daudz mēs zinām par šo lietu bioloģisko jēgu? Šajā rakstā lasītājs atradīs atbildi uz šo un vienu otru citu patiešām intriģējošu jautājumu (piemēram – vai eksistē arheji?) par mūsu pasaules apbrīnojami viedo iekārtojumu.

A. Danilāns

Hroniska iekaisuma loma gremošanas trakta orgānu vēža patoģenēzē

Iekaisuma saistību ar ļaundabīgiem audzējiem apzinājās un centās skaidrot jau pirms vairākiem gadsimtiem. 1863. gadā Rūdolfs Virhovs norādīja, ka ļaundabīgs audzējs veidojas hroniska iekaisuma vietā. Zinātnieks šos novērojumus skaidroja vienkārši: dažādi kairinātāji bojā audus, un rodas iekaisums, kas veicina pastiprinātu jaunu audu veidošanos. [1] Vēlākie pētījumi šķīra akūtu iekaisumu no hroniska un tika secināts, ka akūts iekaisums, pretstatā hroniskam, veicina audzēju regresiju. Turpretī hroniskas iekaisīgas slimības saistās ar paaugstinātu audzēja attīstības risku. [2;3]

S. Doniņa

Vitamīnu un hipovitaminožu ietekme uz mutes veselību

Dažu vitamīnu trūkums ir tieši saistīts un ietekmē mutes dobuma veselību. Dažādu orālu patoloģiju, periodonta slimību vai glosīta gadījumā bieži paliek neskaidrs slimības iemesls, un nereti to tomēr saista ar vitamīnu trūkumu, jo pacienti citādi jūtas veseli un ievēro labu diētu.

A. Rozenblats, Z. Tauriņa

HOPS sistēmiskās izpausmes

HOPS jeb hroniska obstruktīva plaušu slimība ir viens no vadošajiem saslimstības un mirstības iemesliem pasaulē. PVO dati liecina, ka HOPS izraisītā nāve katru gadu pasaulē ieņem ceturto vietu starp visiem nāves cēloņiem. Tradicionāli HOPS tiek uzskatīta par plaušu slimību, jo, kā apgalvots definīcijā, tās pamatā ir mazatgriezeniski gaisa plūsmas traucējumi elpceļos, kuri progresē un ir saistīti ar patoloģisku iekaisuma reakciju uz kaitīgu aerosolu vai gāzu daļiņu inhalāciju. [1] Tomēr HOPS ir daudzkomponentu slimība, kurai raksturīgas strukturālas un funkcionālas pārmaiņas gan plaušās, gan ārpus tām.

I. Grīsle

Par hronisku nieru slimību

Aprakstot hroniskas nieru slimības (HNS) aktualitāti, šodien stabili tiek lietots termins „epidēmija”. Lēš, ka šī slimība skar aptuveni 10% pieaugušo populācijas pasaulē. HNS pacientu aprūpe ir tik kompleksa, ka vairumā gadījumu paliek suboptimālā līmeni. Kā klasiski šķēršļi tiek minēts dramatisks informācijas trūkums iedzīvotāju vidū (vairums nezina vispār vai kļūdaini interpretē šo terminu), novēlota diagnostika un nefrologa konsultācija, kā arī plašais iesaistīto speciālistu loks (nefrologs, ģimenes ārsts, kardiologs, endokrinologs, asinsvadu ķirurgs, transplantologs, dietologs, medicīnas māsas, farmaceiti, sociālie darbinieki) un sadarbības nepilnības starp tiem. Tomēr būtiskākais vēstījums par HNS ir – lai arī izplatīta un dzīvībai bīstama, HNS ir ārstējama (common, harmful, and treatable – World Kidney Day 2007).

G. Dansone

Antidiabētiskās terapijas izvēle un pamatojums pacientam ar 2. tipa cukura diabētu

Cukura diabēts ir viena no visizplatītākajām hroniskajām slimībām. Ar cukura diabētu pasaulē šobrīd slimo 246 miljoni cilvēku, t. i., 6% pasaules pieaugušo iedzīvotāju. Vidēji Eiropā cukura diabēta izplatība pieaugušajiem sasniedz 7,5%. Pamatojoties uz iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūru IDF (International Diabetes Federation) veiktie aprēķini par Latviju liecina, ka ar cukura diabētu varētu slimot 9,9% pieaugušo iedzīvotāju. Cukura diabēts ir saistīts ar komplikāciju attīstību, kā rezultātā pieaug veselības aprūpes izmaksas, samazinās pacienta dzīves kvalitāte un ilgums. Cukura diabēta ārstēšana ir svarīga, lai šīs komplikācijas aizkavētu vai novērstu.

I. Rasa, I. Pavliņa

Par garāku dzīvi. Vai vismaz cerību. Transplantologs Rafails Rozentāls

Kļūda pasē vai profesionāļa atklāts un izmantots ilgstošas jaunības noslēpums? Apsveikumi 70. dzimšanas dienā apstiprina – tā tomēr ir taisnība. P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors RAFAILS ROZENTĀLS, Latvijas Transplantologu asociācijas prezidents, vairāk nekā pusi mūža – 40 gadus – ir saistīts ar “stradiņiem” un gandrīz pusi – 32 gadus – vada Latvijā vienīgo transplantācijas centru. Ievērojamajā jubilejā sev uzdāvinājis... paša uzrakstītu un izdotu grāmatu “Ārsta transplantologa piezīmes”. Enerģisks, aktīvs, ar humoru un neslēptu ironiju par lietām, kuras uzskata absurdas un stulbas esam. Šopavasar “uzvilkts” par ideju sadalīt grūti un neatlaidīgi veidoto transplantācijas centru, citiem pārņemot centram piederīgo hemodialīzes nodaļu.

B. Brila

Privātā medicīna – spilvens valsts apmaksātajai?

Privātā medicīna Latvijā attīstās, un tai ir potenciāls progresēt. Jo vājāka valsts apmaksātā medicīna, jo spēcīgāka privātā. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, vismaz tuvākajā laikā šajā ziņā nekas nemainīsies. Tas, protams, neizslēdz valsts un privātās partnerības iespējas, kas atrisinātu ne vienu vien samilzušu problēmu.

B. Vahere

Arī par sociālo darbinieku un veterinārārstu

Ja jūs aicinātu doties uz Šķeltovas pagastu, iespējams dažas neveiklas sekundes kartē būtu jāmeklē, kurā Latvijas malā tas atrodas... Orientieris varētu būt Latvijā mistiskākais Čertoka ezers ar dzidro gaišzaļo ūdeni un minimālo ūdensaugu un zivju faunu. Šim uzdevumam varētu kalpot arī uzņēmīgā jaunā ģimenes ārste IVETA MALNAČE. Viņas prakse Šķeltovas pagastā, Krāslavas rajonā iekārtota pirms gada, taču joprojām nedaudz smaržo pēc krāsas un izskatās gluži kā tikko pēc remonta. Gaišajās un mājīgajās telpās valda skrupuloza kārtība un tīrība, par to ikdienā rūpējas palīdze feldšere Tatjana Levkova. Pieņemšanas laiks jau beidzies, tāpēc daktere var brīvāk ļauties sarunai, taču pa brīdim mūs iztraucē kādi novēlojušies pacienti, galvenokārt vietējās skolas audzēkņi, kuri pēc stundām ienāk izmērīt temperatūru.

I. Baranovska

Veselības ekonomiskais svars

Sarunājoties ar ASV Kentuki universitātes ekonomikas zinātņu profesoru ­GLENU BLUMKVISTU, kurš vairākus mēnešus veselības ekonomiskos aspektus centās izgaismot studentiem Rīgas Ekonomikas augstskolā, nevilšus domās jāatgriežas pie izsenis zināmās patiesības – vēlot otram veselību, vienlaikus vēlam arī labklājību ne viņam vien. Profesoram raksturīgs pozitīvs enerģisks skatījums, un viņa teikto ir viegli pieņemt par pareizu esam, taču tas norāda arī uz krietnas izaugsmes un izpratnes evolūcijas nepieciešamību, domājot par sistēmisku un ekonomiski pamatotu veselības aprūpes modeli nākotnē.

L. Ribkinska

Farmaceits vortālā

Vortālā iAptieka.lv jau vairāk nekā divus gadus interesentiem ir radīta iespēja uzdot jautājumus aptiekāram. Cilvēki jautā par visdažādākajām veselības problēmām, to risinājumiem, medikamentiem, ārstniecības iestādēm utt. Vērojamā tendence nemitīgi pieaugt jautājumu skaitam varētu šķist pozitīva, jo raksturo cilvēku interesi par savu veselību. No otras puses – tā izgaismo pacienta un medicīnas profesionāļu komunikācijas problēmas, kurām ir bumeranga efekts un kuras var radīt vir­kni sarežģījumu.

S. Čulkstena

Sapņi turpina piepildīties – jau trešo gadu!

Mazās plaukstas pacietīgi mēģina uzmeistarot nepaklausīgo pūķi, ko pašam vēlāk palaist zilajās debesīs. Tikmēr vecāki atbalsta grupā dalās ikdienā piedzīvotajā un uzklausa speciālista padomu – kā atrast laiku atpūtai sev. Mirkli atelpai, kas tik ļoti vajadzīgs ģimenē ar nedziedināmi un ilgstoši slimu bērnu. Kad trīs dienu nometne ir galā, vecāki un bērni ir ļoti patiesi savās emocijās: ai, kā negribas atgriezties mājās! Mājās, kas bieži vien ir arī slimnīca...

D. Ričika

Par īstermiņa domāšanu

Latvijas medicīnā netrūkst anekdotisku paradoksu, tiesa, tie gan visbiežāk nav smieklīgi, jo ir pietiekami skarbi. Šādas pārdomas raisīja arī fakti, ko Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciētajā veselības aprūpes ekspertu diskusijā par veselības aprūpes ilgtermiņa attīstību pauda Valsts kontroliere, ekonomists, sabiedriskās domas pētnieks, ārsti.

Doctus