Par personības harismu

Doctus . | 2013. gada 4. novembris

Doctus novembra numurā par diviem harismātiskiem mediķiem - Nobela prēmijas laureātu Albertu Šveiceru, kas pirms simt gadiem piestāja Gabonas piekrastē Rietumāfrikā un pamazām uzbūvēja slimnīcas pilsētiņu Lambarenē, un mūsu pašu gastroenteroloģijas patriarhu Nikolaju Skuju. Diviem mediķiem, kam piemita īpaša spēja vest aiz sevis citus.  

Vai ar harismu piedzimstam? Varbūt tā ir kāda mistiska spēja? Psihologi apgalvo, ka nepiedzimstam gan, un steidz pārdot harismātiskas personības ideju. Par šo tēmu pasaulē notiek vebināri, semināri, treniņu kursi, tiek apkopotas piecas vai desmit "top" pazīmes, kā kļūt par harismātisku personību. Amerikāņiem ir pat žurnāls par harismu.

Taču, uzlūkojot harismātisku cilvēku dzīves gājumu, šķiet, ir stingri noteikta veidne, kas ļauj par šādu personību kļūt. Vispirms jau šiem cilvēkiem palaimējies būt gudru, lielisku skolotāju tuvumā. Viņi nekopē savus skolotājus, bet mācās viņu noslēpumus. Vēl viena veidnes sastāvdaļa - dzīves sarežģītās mācības, kuru apguvē cilvēks nevis salūst, bet iemācās kādus principus, piemēram, profesora Skujas princips "bēgt uz priekšu" vai nekad "nežēloties un netaisnoties". Tās noteikti ir personības rakstura iezīmes - milzīgas darba spējas un atvērtība jaunajam.

Protams, harismātiska personība ļauj izpausties savam raksturam, nebaidās izteikt viedokli, pārsteigt. Ne vienmēr tas ir patīkami, ne vienmēr tas ir ērti. Bet cilvēki vēlas būt šīs enerģijas tuvumā. Kāpēc? Tāpēc, ka harismātiska personība skar otra cilvēka emocijas. Viņa ir gatava kļūt par mentoru, padomdevēju, mācīt, dalīties zināšanās, būt par dzinēju. Un prot klausīties. Dzirdēt. Ne velti Dievs mums devis vienu muti un divas ausis. Harismātiskas personības dzird divreiz vairāk nekā runā.

Jūsu Doctus

 

 

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu