Veselības aprūpes birkas

Mūsu veselības aprūpē netrūkst glītu birku, un brīžam šķiet, ka tās ir svarīgākas par pašu "drēbi"...  Lūk dažas no birkām.

■ Aprīlī interesantu gājienu ar zirdziņu piedzīvoja Primārās veselības aprūpes plāna projekts 2014.-2016. gadam. Veselības ministrija ziņoja, ka projekta izskatīšana Ministru kabinetā atlikta par divām nedēļām, bet nākamajā dienā... projekts Ministru kabinetā jau bija izskatīts un ģimenes ārsti tikuši pie birkas drēbei, kas pašiem tā īsti ne tīk, ne der. Piemēram, aicinājums par otru māsiņu praksē ir jauks, taču 2013. gadā tāda bija tikai 37% ģimenes ārsta prakšu. Jo elementāri trūkst finansējuma viņas darbavietas īrei un ierīkošanai. Turklāt 32% prakšu gan ārsts, gan medmāsa strādā vienā telpā.

■  Skaista birka ir arī Latvijas izremontētās, aprīkotās slimnīcas, taču reģionālajām slimnīcām arvien grūtāk ir piesaistīt speciālistus neatliekamās palīdzības dežūrām. Daudzās reģionu slimnīcās ir tikai viens endoskopists, kas nozīmē, ka akūtiem pacientiem 24 stundu laikā nav iespējams nodrošināt izmeklējumu. Daugavpilī vienīgajam praktizējošajam ausu, kakla un deguna speciālistam ir jau vairāk nekā 80 gadu. Un dzīvības, veselības glābšana kļūst mazliet par laimes spēli, ja slimnīcā ieved pacientu ar daudzām traumām, bet dežūrā nav atbilstīga speciālista...

■  Cita pēc otras parādījušās pārtikas produktu kvalitātes zīmes - vispirms kardiologi piešķīra savas Michelin zvaigznītes maizei, kas ražota pēc viņu iniciatīvas ar samazinātu sāls, cukura daudzumu. Nu viņu pēdās seko uztura speciālisti ar savu produktu kvalitātes zīmi. Jauka zīme, ja vien tas nebūs atsevišķu uzņēmēju un ārstu sadarbības projekts, bet veikalu plauktos tiešām ieraudzīsim arvien vairāk veselībai draudzīgu un vērtīgu produktu

■  Tāpat pēdējā mēnesī startējušas izglītojošas tīmekļa vietnes pacientiem: grutnieciba.lv un asins-spiediens.lv. Protams, nav vietnei jāsavāc 50 tūkstoši reģistrēto lietotāju kā populārajai Māmiņu kluba vietnei, bet jācer, ka mājaslapu veidotāji radīs sociālu aktivitāti un nebūs piesprauduši vien birku, jo veselības veicināšanai iedalītas finanses, kas jāizlieto.

■  Jā, gribētos jau ļoti, lai "drēbes" kvalitāte veselības aprūpē biežāk atbilst glītajām birkām...

 

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu