← Atpakaļ

Pēctraumas stresa traucējumi

Cilvēka reakcijas uz krīzes situācijām un ārkārtējām nelaimēm vienmēr izraisījušas zinātnieku interesi gan  psiholoģijas, gan medicīnas laukā. Ir ļoti senas vēstures liecības par centieniem tās aprakstīt, piemēram, 5. gs. p.m.ē. Hērodots aprakstījis karavīru psihotraumas pēc Maratonas kaujas. [1]


Kritēriji un definīcijas

Pirmais pasaules karš un Otrais pasaules karš spēcīgi veicināja traumas problēmas izpēti, vairāk pievēršoties karavīriem un koncentrācijas nometņu gūstekņiem. 1941. un 1947. gadā Abrahams Kardiners (Kardiner) publicēja divas grāmatas par "kauju neirozi" (angliski combat neurosis). Kardiners pēctraumas reakcijas aplūkoja kā "fizioneirozes", kas apvieno gan psiholoģiskus, gan bioloģiskus aspektus un piecus galvenos kritērijus:

  • noturīgas baiļu reakcijas vai uzbudināmība;
  • nosliece uz eksplozīvu uzvedību;
  • fiksācija uz traumu;
  • vispārēja noslēgšanās sevī;
  • miega traucējumi, nakts murgi.

Šī traumas koncepcija ir ļoti tuva mūsdienu…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti