Personāliju dejas

Vienam no aizgājušā mēneša varoņiem pieder darbs "Dejas uz palodzes pie atvērta loga" - par to, kā daži, šajā dzīvē izdejojušies, no palodzes nokāpj atpakaļ istabā, citi izkrīt vai izlec pa logu, bet ir arī tādi, kas paliek sēžam uz palodzes, šūpodami kājas pāri malai... Decembra mēneša notikumi ar personālijām arī atgādināja savdabīgas dejas.  

  •  Valsts sekretāra Muciņa aizrotēšana no veselības sfēras; Nacionālā veselības dienesta direktora Taubes atlūgums; veselības eksministres Circenes ievēlēšana Latvijas farmācijas milža padomē; psihoterapeita (?) Rudzīša blogs par vardarbību, kas satracināja sabiedrisko domu... Dažādības dēļ visi šie gadījumi nav saberami vienā maisā, taču, lūkojot personāliju dejas, vairākkārt radās ētiskas dabas jautājumi.
  • Vai papīru formalitātes (Latvijai noslēgts līgums ar ES un Eiropas tirdzniecības zonas valstīm, taču mazā pacienta Dāvja gadījumā klīnika tika atrasta Filadelfijā) ir augstākas par pacienta dzīvību? Un cik lielā mērā valsts nevarēšana sabiedrībai jāaizlāpa ar labdarību?
  • Ja augsta līmeņa ierēdnis pēc amata beigām ieņem vadošu amatu privātā struktūrā - kā noņemt šaubu ēnu, ka tā nav pateicība par kādu pagātnē sniegtu pakalpojumu?
  • Vai ārsta-blogu autora arguments "valoda ir valoda, un nevar pateikt tik perfekti, ka visi sapratīs vienu un to pašu" iztur kritiku? Un kā tas nākas, ka cilvēku, kas spoži gaismojies mediju uzmanības centrā, pēkšņi pārbauda Veselības inspekcija, jo viņš nav reģistrējies ārstniecības personu reģistrā, - vai vienam cilvēkam jānonāk divu biedrību krustugunīs, lai uz viņa fona kārtotu psihologa/psihoterapeita likumisko regulējumu Latvijā?
  • Pirms daudziem gadiem dzirdēju ētikas pasniedzēja Ata Zakatistova stāstu par Jāni Absolūtistu un Pēteri Relatīvistu. Satiekas šamējie, lai parunātu par ētiku. Jānis Absolūtists saka: "Kamēr cilvēki nebūs godīgi, nekas labs arī nenotiks." - "Kāds tur godīgums! Visa tā runāšana par ētiku ir tikai acu mālēšana. Ja kādam ko vajag, tas ir labs. Ja kādam kas traucē, tas ir slikts," atbild Pēteris. Kas atliek? Gaidīt, kad visi būs godīgi, vai arī noplātīt rokas, ka tā nu tas ir. Jautājumi par ētiku ir sarežģīti, tā sacīja A. Zakatistovs. Taču atbilde ir vienkārša. Ētikas kodols ir uzticēšanās. Vai varam uzticēties konkrētam cilvēkam, institūcijai, valstij? Vai varam uzticēties paši savai sirdsapziņai?

 

Uz augšu ↑
  • Pieredzes slīpēts dārgakmens

    Ģimenes ārsti INGUNU LOČMELI daudzi vidzemnieki sauc par savējo dakterīti. Dakterei ir prakse gan Rūjienā, gan Vilpulkā, jo viņa uzskata, ka ģimenes dakterim ir jābūt pacientu tuvumā. “Ja dari, tad pa īstam, vai arī nedari nemaz. Esmu profesijā gājusi un turpinu iet pārliecības dēļ — ļoti vēlos palīdzēt cilvēkiem. Katru savu pacientu uzklausīt, meklēt risinājumus, viņu atbalstot,” teic Inguna Ločmele, kuras darba pieredze iesniedzas ceturtajā gadu desmitā. Lasīt visu

  • Kur noķert aiz astes Latvijas vasaru?

    Lai piedzīvotu vēl nebijušas emocijas un “restartētos”, nemaz nav jābrauc tālu. Reizēm pietiek ar pāris stundām, lai nākamajā dienā uz darbu dotos pavisam citā noskaņojumā. Par saviem īpašajiem maršrutiem Latvijā stāsta ginekoloģe Vija Veisa, farmaceite Agnese Ritene, ģimenes ārste Olga Golube un psihiatrs Māris Taube. Lasīt visu

  • Mikroķirurgs no augstākās līgas. KALVIS PASTARS, plastikas ķirurgs, mikroķirurgs, rokas ķirurgs

    Latvijā mikroķirurģija ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kurai Mikroķirurģijas centra vadītājs KALVIS PASTARS uzticami kalpo daudzus gadus — ar lielu atdevi un azartiski, jo mikroķirurģija ir viņa sirdslieta. Viņa darbu kontā ir vairākas unikālas operācijas, kas ieguvušas starptautisku rezonansi. Kalvis Pastars ir pārliecināts, ka pasaulē šajā medicīnas jomā Latvijas mikroķirurgi spēlē augstākajā līgā. Lasīt visu