← Atpakaļ

Optisko neiropātiju diferenciāldiagnostika

Optiskās neiropātijas ir biežs redzes zuduma cēlonis. Diagnozi nosaka pēc atbilstīgas klīnikas. Rūpīga anamnēze parasti norāda uz iespējamo etioloģisko cēloni, kas var būt išēmiskas, demielinizējošas, iekaisīgas, toksiskas, infiltratīvas, kompresīvas, traumatiskas dabas, saistīts ar uzturu vai iedzimts.


Diagnosticēšanā būtiska ir redzes lauku izmeklēšana, MR izmeklējums smadzenēm un orbītām, kā arī jaunākas metodes, piemēram, optiskās koherences tomogrāfija. Redzes nervā ir vairāk nekā miljons aksonu, kas iziet no tīklenes ganglionārajām šūnām un projicējas astotajā redzes kodolā. Īstenībā tas nav īsts perifērais nervs, bet gan centrālās nervu sistēmas trakts. Redzes nervs parasti tiek apzīmēts kā šā trakta daļa, kas stiepjas no acs līdz chiasma opticum. [1—3]

Klīniskās pazīmes

Redzes nerva bojājuma dēļ parasti rodas monokulāra redze. Sāpes ir mainīga pazīme. Sāpju gadījumā domājam par redzes nerva diska patoloģiju. Citas pazīmes:

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti