Bērnu labsajūtas dinamikas un ūdens lietošanas paradumu korelatīvs izvērtējums

Meļņika M. | 2015. gada 12. marts

Pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana uzlabo kognitīvas funkcijas, pašsajūtu, uzmanību, garastāvokli, uzlabo vielmaiņas procesus, ādas stāvokli, palielina aizsardzības spējas, samazina slimību attīstības risku, toties ūdens trūkums organismā var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās samazināšanos, galvassāpes, slāpes. [1]  

Ūdens ir dzīvības pamats: ikdienas dzīvē cilvēkam nepieciešams šķidrums, jo ūdens uztur organismā līdzsvaru jeb homeostāzi. Organismā ir apmēram 70% ūdens. Uztura speciālisti uzskata, ka pareiza ūdens lietošana ir viens no ilgdzīvošanas noslēpumiem. Ilgstoša dehidratācija ir viens no riska faktoriem tādu slimību attīstībā kā nefrolitiāze, zobu slimības, kuņģa-zarnu trakta slimības, sirds-asinsvadu sistēmas slimības.

Pētījuma aktualitāte

 

Pēdējos desmit gados pieaugusi ārzemju zinātnieku interese pētīt hidratācijas un veselības likumsakarības, dehidratācijas ietekmi uz fizisko un emocionālo labsajūtu, uz kognitīvajām funkcijām pieaugušajiem un bērniem. Uztura speciālisti un mediķi uzsver ūdens būtisko nozīmi ikdienas dzīvē. 2005.-2012. gadā veikti vairāki pētījumi par hidratācijas ietekmi uz bērnu uzmanību, koncentrāciju un atmiņu, piemēram, Edmonda un Burforda 2009. gada pētījums "Vai bērniem vajag dzert vairāk ūdens? Ūdens lietošanas ietekme uz bērna kognitīvajām funkcijām". 2012. gadā Latvijā dzeramā ūdens uzņēmuma Vichy pārstāvji skolās sāka lekciju ciklu, lai izglītotu skolēnus par ūdens svarīgo nozīmi organismā. Interese izglītot skolēnus saistīta ar to, ka Vichy pētījuma dati liecina - 69% skolēnu uzņem samazinātu ūdens daudzumu.

Zinot ūdens svarīgo nozīmi ikdienas dzīvē, veselības saglabāšanā un slimību profilaksē, ir interese izpētīt, cik daudz ūdeni lieto bērni ikdienā, vai viņi ievēro pareizus ūdens lietošanas pamatprincipus un vai tas var ietekmēt bērnu labsajūtas dinamiku - tādus subjektīvus psihoemocionālos rādītājus kā pašsajūta, aktivitātes līmenis, garastāvoklis. Svarīgi noskaidrot, vai šie rādītāji saistīti ar bērna ūdens lietošanas paradumiem.

Pētījuma mērķis ir izpētīt bērnu labsajūtas dinamikas saistību ar viņu ūdens lietošanas paradumiem.

Pētījuma hipotēze: ir pozitīva saistība starp pirmsskolas vecuma bērnu psihoemocionālo labsajūtu un viņu ūdens lietošanas paradumiem.

Literatūras apraksts

Labsajūtas jēdziens

Labsajūta cieši saistīta ar subjektīvo apmierinātību ar savu veselību, pašsajūtu, garastāvokli, aktivitātes līmeni, kā arī cilvēka attīstību ietekmējošiem faktoriem. Labsajūta var būt gan fiziska, gan garīga, gan psihoemocionāla, gan sociāla. Profesors H. Dunns labsajūtu definējis kā integrētu darbības metodi, kas orientēta uz maksimālo potenciālu, kādu indivīds spēj sasniegt. Labsajūtas dēļ indivīds cenšas uzturēt līdzsvaru sadzīvē un mērķtiecīgi uzlabo vidi, kurā darbojas. [2] Subjektīvas labsajūtas rādītājs ir tas, kā cilvēks definē savu dzīves kvalitāti, veselības kvalitāti un apmierinātību ar to. Pētnieki atzīmē būtisko pozitīvo saistību starp cilvēka veselību un subjektīvo labsajūtas rādītāju. Starp veselību un labsajūtu ir divvirzienu saistība. Pierādīts, ka augsts labsajūtas rādītājs veicina labāku veselību. [3] Labsajūtas līmenis ir nepārtraukts process cilvēka dzīves garumā un ir individuāls katram cilvēkam. Katrs indivīds definē savu labsajūtas līmeni un pieņem lēmumus, kas var to ietekmēt.

Ūdens ķīmiskās un fizikālās īpašības

Ūdens kalpo kā šķīdinātājs, kurā notiek visi organisma bioķīmiskie un fermentatīvie procesi. Ūdens piedalās ķermeņa temperatūras regulācijā, anabolisma un katabolisma procesos, barības vielu šķīdināšanā, to pārnešanā ar asinīm, skābekļa piegādē ar asinīm uz šūnām, gaisa mitrināšanā elpošanas laikā, kā arī hidrolīzes nodrošināšanā. Ūdens klātbūtnē norisinās oksidācija un citas ķīmiskas reakcijas. [14]

Ūdens atrodas visās orgānu sistēmās. Lielākais šķidruma daudzums ir intensīvāk strādājošajos orgānos: apmēram 5 litri šķidruma asins sastāvā, 2 litri limfas sastāvā, kuņģa sekrētā ir 2,5 litri ūdens, zarnu sekrētā - 3 litri šķidruma. Muskuļu sastāvā 75% ir ūdens, skrimšļos ap 80% ūdens, nierēs 82%; aknās 69%, saistaudos 40% un kaulos ir 22% ūdens. [4; 5]

Organismā ir svarīgi uzturēt līdzsvaru starp uzņemto un izvadīto šķidruma daudzumu. Ūdens apmaiņas process organismā notiek šādi: cilvēks uzņem ūdeni → ūdens nonāk gremošanas sistēmā → gremošanas sistēmā ūdens uzsūcas → notiek ūdens maiņa audos → ūdens izdalās no organisma caur nierēm un ādu.

Šķidruma līdzsvaru organismā nodrošina:

  • slāpju sajūta caur osmoreceptoriem galvas smadzenēs. Slāpju centrs atrodas hipotalāma ventromediālajā daļā. Tur atrodas ūdens un elektrolītu maiņas regulācijas centrs;
  • ūdens reabsorbcijas mehānisms, ko regulē trīs hormoni- antidiurētiskais hormons (ADH), aldosterons, nātrija urētiskais peptīds (NP; A tipa NP un B tipa NP);
  • renīna-angiotensīna-aldosterona mehānisms (Re-A-A), nieru aktivitāte. [6]

Par ūdens pārmaiņas procesiem organismā signalizē arī:

  • mutes gļotādas receptori;
  • kuņģa gļotādas baroreceptori;
  • audu osmoreceptori;
  • asinsrites sistēmas tilpumreceptori. [6]

Ūdens lietošanas pamatprincipi

Eihidratāciju nodrošina, ikdienā uzņemot nepieciešamo ūdens daudzumu. Spriežot pēc dažiem avotiem, pieaugušam cilvēkam dienā jāizdzer apmēram divi litri ūdens, bērniem iesaka uzņemt 60 ml ūdens uz vienu ķermeņa masas kilogramu. [5; 7] Dehidratācija ietekmē cilvēka fizisko un garīgo labsajūtu. Ja organisms ir atūdeņots, cilvēks jūt nogurumu, galvassāpes, nomāktību. Lai regulāri atjaunotu šķidruma līdzsvaru un nepārslogotu nieru darbību, ūdens jādzer pakāpeniski, visas dienas garumā. Vienā reizē ieteicams izdzert ne vairāk kā 500 ml ūdens. Nepieciešamais šķidruma daudzums, kas jāizdzer, atkarīgs no dzīvesveida, fiziskās slodzes un ēšanas paradumiem. Dietologi iesaka lietot strukturētu ūdeni tukšā dūšā apmēram pusstundu pirms ēšanas vai ēdienreižu starplaikos - stundu vai divas stundas pēc ēšanas. Ja ūdeni lieto pirms ēšanas, tas veicina sālsskābes produkciju un labāku pārtikas sagremošanu. Ja to lieto pēc ēšanas, vairāk tiek ietekmēta tauku šķelšanās un veicināta starpproduktu izvadīšana no organisma. Svarīgi atzīmēt, ka uztura speciālisti neiesaka ūdeni dzert tūlīt pēc ēšanas, jo šķidrums veicina sārmaino vidi, tāpēc gremošanas procesi var palēnināties.

Ūdens daudzums dažādos dzērienos atšķiras. Tīrs ūdens satur 100% ūdens, tējā vai kafijā ir 99% ūdens, sulās ir 90% ūdens. Minerālūdeņus vēlams dzert kursa veidā, jo pārmērīgas lietošanas dēļ minerāli var nogulsnēties cilvēka organismā. Gāzētos dzērienus nav ieteicams lietot slāpju remdēšanai, jo tie satur ķīmiskas vielas, kas ietekmē sārmu-bāzu līdzsvaru un bioķīmiskos procesus. Tie no asinīm izvada tādus mikroelementus kā kalcijs, magnijs, kālijs, nātrijs. Gāzētie dzērieni ir piesātināti ar cukuru un nesatur barības vielas. Saldie dzērieni var ietekmēt liekā svara pieaugumu un palielina risku saslimst ar otrā tipa cukura diabētu, nelabvēlīgi iespaido zobu veselību, veicina kariesa attīstību. Pētnieki uzsver, ka saldināto dzērienu lietošana negatīvi korelē ar piena dzeršanu. 

Ūdens balansa ietekme uz veselību

Organismam normāli funkcionējot, ķermenis nepārtraukti zaudē ūdeni, tādēļ, lai saglabātu veselību, šķidruma zudums jāaizvieto, uzņemot vismaz litru ūdens dienā. Svarīgi atzīmēt, ka slāpju sajūta rodas tikai pēc tam, kad ķermenis jau sācis zaudēt ūdeni, tāpēc ļoti svarīgi dzert ūdeni bieži, negaidot, kamēr rodas slāpes. Kad sāk slāpt, ķermenis jau ir zaudējis ūdeni 0,8-2% apjomā no ķermeņa masas. Ja ūdens nepietiekamība ir 10-20%, iestājās dzīvībai bīstams stāvoklis. [8] Izjauktais ūdens līdzsvars sākotnēji var kļūt par labsajūtas traucējumu, bet vēlāk pāraugt slimībā.

Vācu pētnieks Mancs no Bērnu uztura institūta izvirza vieglas dehidratācijas izpausmes: nogurums, galvassāpes, sausuma sajūta mutē, sausa āda, traucēta fiziskā aktivitāte. Organismā palēninās skābekļa cirkulācija → orgāni cieš no hipoksijas, bērns var sūdzēties par reiboni un paātrinātu sirdsdarbību. [9]

Tā kā hidratācija ietekmē psihoemocionālo pašsajūtu, pat neliels šķidruma zudums (1-2%) var izraisīt galvassāpes, reiboni, nogurumu, kā arī koncentrēšanās spēju mazināšanos, bet lielāks ūdens zudums var izraisīt halucinācijas un koordinācijas traucējumus. Svarīgi atzīmēt, ka dehidratācijai vairāk pakļauti bērni un gados veci cilvēki.

Ūdens ir viens no visvērtīgākajiem palīgiem koncentrēšanās spēju uzlabošanā. Cilvēka smadzenes satur 85% ūdens. Ja trūkst ūdens, smadzenes reaģē, rodas galvassāpes, vājinās koncentrēšanās spējas, pasliktinās īslaicīgā atmiņa. Var palēnināties aritmētiskās un psihomotoriskās spējas, jo dehidratācija pazemina enerģijas rašanās līmeni. [10] Zinātnieki uzsver, ka dehidratētiem cilvēkiem var samazināties garīgās uztveres, asociatīvo zināšanu, vizuālās uztveres, aritmētisko prasmju, īslaicīgās atmiņas un spriešanas spējas. Šiem efektiem visbiežāk seko pastiprināts nogurums un galvassāpes. Pētnieks Riks Noerts uzskata, ka pat neliela hipohidratācija var ietekmēt garastāvokli, enerģijas līmeni, koncentrācijas spējas un spēju domāt ātri. Atūdeņošanās var ietekmēt tādas funkcijas kā īstermiņa atmiņa, uztveres diskriminācija, aritmētiskās spējas, redzes-motorikas un psihomotoriskās prasmes. [11; 12]

Pētījuma empīriskā daļa

Pētījuma metodoloģija

Pētījuma metode: kvantitatīva pētniecības metode. Pētījuma instruments: anketa. Pētījuma bāze: Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde 2014. gada 26. martā-10. aprīlī; pirmsskolas vecuma bērni un viņu ģimenes. Saskaņā ar pētniecības ētiku visi respondenti pētījumā piedalījās brīvprātīgi, respondentu dati bija anonīmi. Statistikas dati apstrādāti ar programmu Microsoft Excel (2010) un IBM SPSS Statistics 22.

Pētījuma rezultāti

Pētījumā piedalījās 100 respondenti (n=100) - pirmsskolas vecuma bērnu vecāki (62% meiteņu vecāki un 38% zēnu vecāki). Pēc iegūto datu ticamības pārbaudes rezultāti uzrādīja, ka tie ir pietiekami ticami un izmantojami interpretācijā (α=0,764). Lai veiktu aprēķinus un tie būtu teorētiski pamatoti, katram anketas jautājumam aprēķināti galvenie statistiskie rādītāji - aritmētiskais vidējais (M), standartnovirze (SD), mediāna (Me), noteikta atbilstība normālam sadalījumam, izmantojot Kolmogorova Smirnova kirtēriju (Z). Veicot analīzi, noteikts, ka sadalījums neatbilst normālam sadalījumam un respondentu skaits (n=100) neietilpst mazas grupas kritērijos, tāpēc pētījuma hipotēzes apstiprināšanai tika izmantots Spīrmena korelācijas koeficients.

Respondentiem tika piedāvāts atzīmēt, kādus dzērienus viņu bērni lieto ikdienā. Bija piedāvāti atbilžu varianti: tīrs ūdens, tēja/kakao/kafijas dzērieni, piens/jogurts, sulas/gāzētie dzērieni. Respondentam bija jāatzīmē ar cipariem no 4 līdz 1 prioritāra secībā, kur 4 nozīmē visvairāk, 1 - vismazāk lietotais šķidrums.

Apkopojot atbilžu rezultātus, atklājās, ka visvairāk ikdienā bērni dzer tīru ūdeni (ar 4 atzīmēja 50% respondentu). Kā visretāk lietoto šķidrumu aptaujātie atzīmēja sulas/gāzētos dzērienus (ciparu 1 atzīmēja 49%). Šis jautājums tika veidots pēc Hārvarda sabiedrības veselības skolas pētnieku grupas 2006. gadā izstrādātā veselīgas šķidrumu lietošanas plāna. Pētnieki izrēķināja nepieciešamo šķidruma daudzumu, ko ieteicams lietot ikdienā, aprēķins veikts, ieskaitot kopējo uzņemto šķidruma daudzumu dienas laikā. Pētnieki iesaka ap 50% no kopējā uzņemtā šķidruma daudzuma dzert tīru ūdeni, 30% apjomā var dzert tēju un kafijas dzērienus, 15% apjomā var lietot pienu, pienu saturošus produktus, 5% apjomā var dzert sulas. [13] Anketu atbildēs bija redzams, ka šādu secību atzīmējuši 16% respondentu.

Izanalizējot iegūtos rezultātus par dzeramā ūdens daudzumu, ko bērni lieto ikdienā, redzams: lielākā respondentu daļa (46%) atzīmējuši, ka ikdienā viņu bērni lieto 0,6-1 l ūdens; 25% izdzer no 1,1 līdz 1,5 l ūdens; 22% atzīmē, ka bērni lieto mazāk par 0,5 l ūdens, 7% respondentu atbildēja, ka viņu bērni izdzer vairāk par 1,5 l ūdens dienā. Redzama tendence, ka pirmsskolas vecuma bērnu ūdens lietošanas paradumi ir pieņemami, jo 32% bērnu izdzer vairāk par litru ūdens dienā un pietiekami liela daļa bērnu (78%) uzņem ieteicamo minimālo ūdens normu, tikai 22% bērnu uzņem samazinātu šķidruma daudzumu.

Respondentu atbildēs par slāpju sajūtu lielākā daļa (52%) aptaujāto atzīmējuši, ka viņu bērni ļoti reti sūdzas par slāpēm. Izanalizējot sīkāk atbilžu variantus, redzams, ka bērni, kas izdzer mazāk par 1 litru ūdens, un daži bērni, kas izdzer 1,1-1,5 l ūdens, bieži jūt slāpes. Tātad lielākā daļa bērnu, kas pakļauti dehidratācijas riskam, biežāk cieš no slāpju sajūtas. Kopumā 78% no visiem bērniem, kas cieš no slāpēm, dienā uzņem nepilnu litru ūdens. Šo rādītāju korelācijā tika noteikts, ka Spīrmena korelācija ir pozitīva, korelācijas koeficients rs=0,228*, p=0,022 (korelācija ir abpusēja 0,05 līmenī), tātad ar 95% varbūtību ir statistiski nozīmīga savstarpēja saistība starp slāpju sajūtu un uzņemto ūdens daudzumu.

Aptaujas datu analīzē tika noteikts, kādus dzērienus respondenti visbiežāk izvēlas slāpju remdēšanai saviem bērniem. Atbildes liecina, ka lielākā daļa (73%) respondentu izvēlas tīru ūdeni. Aptaujas dati rāda, ka slāpju sajūtas remdēšanai bērniem priekšroka dota pareizai dzērienu izvēlei. Kā zināms, organismu var piesātināt tikai ar tīru ūdeni. Izanalizējot sīkāk respondentu atbildes, konstatēts, ka 46% no bērniem, kas bieži jūt slāpes, slāpju remdēšanai neizvēlas ūdeni.

Lai noskaidrotu bērnu labsajūtas dinamiku, svarīgi bija uzzināt vecāku subjektīvo viedokli par viņu bērnu veselības, garastāvokļa, noguruma vērtējumu. Interpretējot atbilžu variantus, noskaidrots, ka bērnu veselību vecāki vērtē kā labu, jo 72% respondentu atzīmējuši, ka viņu bērni slimo reti, bet 28% aptaujāto atbildēja, ka viņu bērni slimo visai bieži. Izvērtējot saistību starp bērnu uzņemto ūdens daudzumu un slimošanas biežumu, redzams, ka 57% bērnu, kas bieži slimo, dienā uzņem mazāk par litru ūdens. Spīrmena korelācijas koeficients ir rs=0,308**, p=0,002, kas norāda uz to, ka ar 99% varbūtību starp šiem rādītājiem pastāv statistiski nozīmīga saistība. Ūdeni kā visvairāk lietoto šķidrumu dienas laikā no viņiem atzīmēja tikai 28%. Šajā gadījumā Spīrmena korelācijas koeficients ir rs=0,270**, p=0,007, norādot, ka ar 99% varbūtību pastāv statistiski nozīmīga saistība, kaut gan saistības ciešums ir vājš.

Par bērnu aktivitātes līmeni lielākā respondentu daļa (68%) atzīmējuši, ka viņu bērni ir pietiekami aktīvi un ātri nenogurst, bet 32% respondentu atbildēju, ka viņu bērni ātri nogurst. Veicot savstarpējo saistību starp bērnu uzņemto ūdens daudzumu un nogurumu, tika noskaidrots, ka 87% pirmsskolas vecuma bērnu, kas ātri nogurst, dienā uzņem mazāk par litru ūdens. Spīrmena korelācijas koeficients (rs=0,324**, p=0,001) norāda uz to, ka starp bērna aktivitātes līmeni un uzņemto ūdens daudzumu pastāv pozitīva, bet pietiekami vāja statistiski ticama saistība ar 99% varbūtību. Ūdeni kā visbiežāk lietoto šķidrumu dienas laikā atzīmēja 21% no viņiem. Šajā gadījumā Spīrmena korelācijas koeficients (rs=0,385**, p=0,000) norāda, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība ar 99% varbūtību, saistības ciešums - vidēji cieša.

Lai objektīvi novērtētu bērnu psihoemocionālo labsajūtu, respondentiem tika piedāvāts aizpildīt psihoemocionālā stāvokļa izvērtēšanas testu. [13] Tests sastāv no ciparu indeksiem un 30 vārdu antonīmiem, kas atspoguļo aktivitāti jeb kustību, ātrumu, funkciju plūsmas ātrumu, subjektīvo pašsajūtu jeb spēku, veselību un nogurumu, kā arī emocionālā stāvokļa īpašības - garastāvokli. Lai novērtētu pakāpi, katram raksturojumam izmanto tradicionālo 7 baļļu skalu ar fiksēto neitrālo vērtējumu "0". Metode ietver gan tiešās, gan apgrieztās skalas. Veicot aprēķinu, katrā apakšpunktā (garastāvoklis, pašsajūta, aktivitātes līmenis) var iegūt no 10 līdz 70 ballēm. Interpretējot funkcionālos stāvokļus, svarīgi pievērst uzmanību tās attiecībām, jo cilvēkam ar augstu labsajūtas līmeni garastāvokļa, aktivitātes un pašsajūtas rādītāji ir līdzīgi. Ja labsajūtas dinamika svārstās, tad attiecības starp rādītājiem var mainīties, jo relatīvi pazeminās aktivitātes un pašsajūtas līmenis, salīdzinot ar garastāvokli. Analizējot atbilžu variantus, atklājās, ka lielākā daļa (67%) respondentu savu bērnu psihoemocionālās labsajūtas līmeni vērtē kā augstu, bet 33% aptaujāto bērnu psihoemocionālo labsajūtu vērtē kā vidēju. Testa rezultātu analīzē secināja, ka pašsajūtas, aktivitātes līmeņa un garastāvokļa rādītāji ir līdzīgi savā starpā, jo starp rādītājiem nebija lielu svārstību. Spīrmena korelācijas koeficients (rs=0,370**, p=0,001) rāda, ka starp pirmsskolas vecuma bērnu psihoemocionālo labsajūtas vērtējumu un ūdens lietošanas paradumiem pastāv vidēji cieša saistība, statistiski nozīmīga saistība ar 99% varbūtību. Psihoemocionālā stāvokļa dati korelē ar bērnu slāpju sajūtas biežumu (rs=0,234* p=0,019), kas norāda uz vāju, bet statistiski nozīmīgu saistību starp šiem rādītājiem. Pastāv arī statistiski nozīmīga saistība ar 99% varbūtību starp psihoemocionālas labsajūtas vērtējumu un dzērieniem, ko vecāki izvēlas slāpju remdēšanai bērniem (Spīrmena korelācijas koeficients rs=0,292**, p=0,003).

Secinājumi

Hidratācijai ir ietekme uz cilvēka labsajūtu, jo, zaudējot nelielu šķidruma daudzumu, cilvēks jūt diskomfortu, kas izpaužas nogurumā, koncentrācijas grūtībās, var būt galvassāpes, garastāvokļa maiņas, kas būtiski ietekmē psihoemocionālo labsajūtu. Veicot pētījuma datu analīzi, noskaidrots, ka respondentu sniegtie dati sakrīt ar teorētisko pamatu, jo pētāmajā grupā novērota saistība starp ūdens lietošanas paradumiem un labsajūtas līmeni.

  • Statistiskajā analīzē noskaidrots, ka starp slāpju sajūtu un uzņemto ūdens daudzumu ir statiski nozīmīga savstarpēja saistība ar 95% varbūtību (rs=0,228*, p=0,022).
  • Aptaujas dati rāda, ka ir statiski nozīmīga korelācija ar 99% varbūtību starp bērnu slāpju sajūtas biežumu un dzēriena izvēli slāpju remdēšanai (rs=0,375**, p=0,000).
  • Izvērtējot saistību starp bērnu uzņemto ūdens daudzumu un slimošanas biežumu, noskaidrots, ka rādītāji savstarpēji korelē (rs=0,308**, p=0,002). Pastāv pozitīva statiski ticama saistība ar 99% varbūtību starp uzņemto ūdens daudzumu un nogurumu (rs=0,324**, p=0,001).
  • Spīrmena korelācijas koeficients rāda, ka ir vidēji cieša saistība starp psihoemocionālo labsajūtu un uzņemto ūdens daudzumu (rs=0,370**, p=0,010). Psihoemocionālā stāvokļa dati korelē ar bērnu slāpju sajūtas biežumu (rs=0,234* p=0,019) un dzēriena izvēli slāpju remdēšanai (rs=0,292** p=0,003).
  • Apkopojot statistiskos rezultātus, var secināt, ka ir pozitīva statiski ticama saistība starp pirmsskolas vecuma bērnu ūdens lietošanas paradumiem un psihoemocionālo labsajūtu. 

Literatūra

1.      Friedrich M. Hydration and disease. [online] Journal of American college of Nutrition. USA, 2007 [cited 07.03.2013] 

2.      Dunn HL. High Level Wellness for man and society [online] The National Center for Biotechnology Information [cited 29.01.2014] Available: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1372807/

3.      Diener E, Chan MY. Happy People Live Longer: Subjective Well-Being Contributes to Health and Longevity. [online] Applied psychology: health and well-being, 2011 [cited 29.01.2014] Available: http://internal.psychology.illinois.edu/~ediener/Documents/Diener-Chan_2011.pdf

4.      Brutāne D, Miške I. Ūdens noslēpumi. Rīga, Nordik, 2003, 105. lpp.

5.      Kliegman RM, Marcdante KJ, Jenson HB, Behrman RE. Nelson essentials of pediatrics. Fifth edition. USA, 2006 Philadelphia: Elsevier Saunders, p. 994

6.      Martini, FH, Nath JL, Bartholomew EF. Fundamentals of anatomy and physiology (ninth edition) USA, 2012 Pearson Education, San Francisco, p.1264.

7.      Selga G, Sauka M. Ūdens balanss organismā. [tiešsaiste] Doctus, 2007 [skatīts 12.09.2013] Pieejams: http://www.smva.gov.lv/doc_upl/udens_balans.pdf

8.      Šeļegovs I. Pārtika, ūdens un veselība. Ūdens un Veselība, Nr. 1, 2.-3. lpp.

9.      Manz F. Hydration in children. [online] The National Center for Biotechnology Information 2007 [cited 05.10.2013] Available: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/17921466

10.  Water for health. Hydration best practice toolkit for hospitals and healthcare. [online] Royal college of nursing UK, 2007 [cited 05.10.2013] Available: http://www.rcn.org.uk/__data/assets/pdf_file/0003/70374/Hydration_Toolkit_-_Entire_and_In_Order.pdf

11.  Nauert R. Dehydration influences mood, cognition. [online] University of Connecticut 2012 [cited 05.03.2013] Available: http://psychcentral.com/news/2012/02/20/dehydration-influences-mood-cognition/35037.html

12.  Healthy beverage guidelines. [online] Harvard school of public health [cited 05.10.2013] Available: http://www.hsph.harvard.edu/nutritionsource/healthy-drinks-full-story/

13.  Доскин ВА, Лаврентьева НА, Мирошников МП, Шарай ВБ. Тест дифференцированной самооценки функционального состояния//Вопросы психологии. 1973; № 6: 141-145.

 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Kā bērnam precīzi novērtēt dehidratācijas pakāpi?

    Doctus . | 2016. gada 25. augusts

    Lai maksimāli efektīvi aprūpētu bērnus ar smagu caureju, ir būtiski ātri un precīzi novērtēt dehidratācijas pakāpi. Šobrīd par visvairāk pārbaudīto metodi dehidratācijas noteikšanai uzskata DHAKA skalu, kurā novērtē 4 simptomus. Lasīt visu

  • Ūdens balanss organismā Nepiemirstam padzerties?!

    Cilvēka organisms ūdeni nevar uzkrāt kā kamielis, tas jāuzņem regulāri. Uztura speciālisti rekomendē izdzert astoņas glāzes ūdens dienā, kas nodrošina organisma metabolisma procesiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Tomēr rekomendētais daudzums ne vienmēr ikdienā tiek patērēts. Akūta dehidratācija veselam pieaugušam cilvēkam, ja vien nav pastiprinātas fiziskās slodzes, ir reta parādība, tomēr zinātnieki izsaka hipotēzi, ka ilgstoša, kaut arī neliela, dehidratācija var radīt nopietnas veselības problēmas un tādējādi meklē pierādījumus rindas hronisku veselības problēmu saistībai ar dehidratāciju. Lasīt visu

  • Mikroalbuminūrija. Kāpēc tik svarīga?

    Pirmie pētījumi mikroalbuminūrijas jomā pieder izcilam amerikāņu diabēta pētniekam Harijam Kīnam (Harry Keen, 1. attēls), kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem publicēja pirmos rakstus par mikroalbuminūriju. [1; 2] 1984. gadā trīs pētnieki — Gian Carlo Viberti, Hans–Henrik Parving un Carl Eric Mogensen (2. attēls) sasaistīja cukura diabētu un mikroalbuminūrijas attīstību. Lasīt visu

  • Zarnu trakta smadzenes un psihiskās slimības

    100 triljoni mikrobu zarnās, saukti arī par “aizmirsto orgānu”, — desmit reizes vairāk nekā šūnu visā organismā. “Visas slimības sākas zarnās” — ar tik skaļu saukli pirms diviem tūkstošiem gadu klajā nāca modernās medicīnas tēvs Hipokrats. Jo vairāk pētām ar modernās zinātnes rīkiem, jo vairāk aptveram Hipokrata teiktā patiesumu. Lasīt visu

  • Pacients ar vārstuļu slimību. Kā nenokavēt īsto brīdi?

    Vārstuļu slimības ir viens no biežākajiem sirds mazspējas attīstības iemesliem pēc koronāras sirds slimības un arteriālas hipertensijas, kas tomēr ir visbiežākie iemesli. Savukārt sirds mazspēja ar progresējošu sirds dobumu remodelāciju/dilatāciju var būt iemesls sekundārai vārstuļu nepietiekamībai to fibrozo gredzenu dilatācijas dēļ. Lasīt visu