Kāpēc pakasīt niezošu vietu ir tik patīkami?

Doctus . | 2015. gada 18. jūnijs

Izmantojot funkcionālo magnētisko rezonansi (fMR), salīdzināta smadzeņu aktivitāte veseliem cilvēkiem un hroniskas niezes pacientiem kasīšanās laikā, atrasts, ka niezes pacientiem vairāk aktivējas tā smadzeņu daļa, kas atbild par motoro kustību un gandarījuma sajūtu.

Par hronisku niezi uzskata stāvokli, kad nieze saglabājas ilgāk kā 6 nedēļas, tā var būt gan visa organisma nieze, gan nieze kādā noteiktā ķermeņa vietā. Biežāk hroniska nieze sastopama vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tā ir būstisks simptoms tādiem dermatoloģiskiem stāvokļiem kā atopiska ekzēma, psoriāze, kā arī nopietns simptoms citām slimībām, piemēram, hroniskas nieru slimības gala stadijai un citām.

Pētījumātika veikta fMR 10 cilvēkiem ar niezi un 10 veseliem cilvēkiem, kasot niezošu vietu. Nieze tika inducēta ar auga ekstraktu, kas izraisa niezi (Mucuna prurien jeb samtainās pupas). Šis ekstrakts tika uzziests uz labā apakšdelma, tad veikta fMR. Cilvēkiem ar hronisku niezi aktivitāte smadzenēs pieauga garozā motorajos centros, kas atbild par motoro kustību kontroli un motivāciju kustēties. Papildus, niezes pacientiem vairāk tika aktivētas tās smadzeņu daļas, kas atbild par atlīdzības, gandarījuma sajūtu – nucleus caudatus, orbitofrontālā garoza, striatum. Šie rezultāti ļauj izprast smadzeņu aktivitāti niezes laikā, kas hroniskas niezes pacientiem varētu būt terapijas mērķis, lai atvieglotu niezes simptomus un mazinātu paliekošas izmaiņas ādā, kas rodas no ilgstošas ādas kasīšanas.

Avots: Hideki Mochizuki, Alexandru D P Papoiu, Leigh A Nattkemper, Andrew C Lin, Robert A Kraft, Robert C Coghill, Gil Yosipovitch. Scratching Induces Overactivity in Motor-Related Regions and Reward System in Chronic Itch Patients. Journal of Investigative Dermatology, 2015. 

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Atopiskais dermatīts

    Atopiskais dermatīts (AD) ir hroniska iekaisīga un recidivējoša ādas slimība. Aprēķini liecina, ka AD skar 25% bērnu un 2–10% pieaugušo ar slimības izplatības dubultošanos vai pat trīskāršošanos pēdējos 30 gados. Slimība ietekmē gan pacienta, gan viņa ģimenes locekļu dzīves kvalitāti, tāpēc ir būtiski piemērot katram pacientam piemērotāko ārstēšanas metodi. Lasīt visu

  • Melasma. Iemesli, profilakse un ārstēšana

    Melasma (saukta arī par hloazmu, “grūtnieču masku”) ir hroniska, recidivējoša, iegūta hiperpigmentācija epidermā un dermā, rodoties melanīna depozītiem, ko rada hiperreaktīvi melanocīti (bez hiperplāzijas). Tā biežāk sastopama sievietēm, īpaši reproduktīvajā vecumā, ķermeņa vietās, kas visvairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas. [1] Lasīt visu

  • Ādas īpatnības ziemā. Sausas ādas kopšana

    Āda ir cilvēka orgāns, kas nepārtraukti pakļauts ārējās vides faktoru ietekmei. Mūsu āda darbojas kā biosensors, reaģējot uz izmaiņām apkārtējā vidē, ar mērķi uzturēt organisma homeostāzi. Vides apstākļi ādas stāvokli var iespaidot gan pozitīvā, gan negatīvā veidā: ietekmējot ādas integritāti un traucējot barjerfunkciju. Vesela epidermas barjera ir atslēga uz veselīgu ādu. [1—3] Lasīt visu

  • Atopiskais dermatīts. Aktuālie jautājumi un mīti

    Diagnoze “atopiskais dermatīts” alergologa kabinetā izskan ļoti bieži. Varētu pat teikt, ka pacienti ar atopisko dermatītu (AD) ir lielākā daļa no visiem pacientiem konsultatīvā poliklīnikā pie bērnu alergologa. Nereti šiem pacientiem jāvelta daudz laika, jo ārsta uzdevums ir izskaidrot slimības būtību, gaitu, iemeslus, profilaksi, un pie katra punkta var aizkavēties ļoti ilgi. Lasīt visu