Mazais atvaļinājums Azoru salās

Agrā novembra rītā esam Rīgas lidostā, lai dotos pirmajā čarterreisā uz Azoru salām no Rīgas. Tas ir tūroperatora FlyMeAway jaunākais ceļojuma maršruts.

Sanmigela. Lieliskie skati uz okeānuLidostā satieku dažas kolēģes, bet nekāda lielā pačalošana nesanāk, jo viņas ar to pašu tūrkompāniju dodas uz Madeiras salu. Azoru salas, precīzāk Azoru Salu autonomais reģions, ir Portugāles sastāvā, un tajā ietilpst deviņas salas. Ceļojuma laikā pabūsim divās. Arhipelāgs atrodas gandrīz Atlantijas okeāna vidū, uz rietumiem vistālākā sala atrodas tikai 1800 km no Kanādai piederošās Ņūfaundlendas, bet vistuvākā Eiropai — 1400 km no Portugāles.

Gorreanas tējas plantācijasPēc apmēram piecu stundu lidojuma nolaižamies lielākajā no salām — Sanmigelas salā, kur atrodas reģiona centrs Pontadelgada. Pēc vietējā laika ir tikai astoņi no rīta, tāpēc mūs aizved uz viesnīcu atstāt mantas, bet numuriņos varēsim iekārtoties pēcpusdienā. Līdz tam mums ir iespēja kājām izstaigāt un gida pavadībā apskatīt galveno avēniju, nozīmīgākos arhitektūras objektus, diženas administratīvas un sabiedriskas ēkas, krāšņas baznīcas un pilsētas parku ar eksotiskiem augiem. Pilsētas šaurās ieliņas un laukumi piederību Portugālei atgādina ar melnbalto bruģējumu.

Pēc sātīgām pusdienām ar autobusu dodamies uz Septiņu pilsētu kalniem. Ceļš vijas gar okeāna piekrasti, kas izcakota ar lielākiem un mazākiem apburošiem līcīšiem. Pļavas koši zaļas, bet ceļmalas apaugušas hortenzijām, kuru zilie ziedi ir rokasbumbas lielumā. Hortenzijas šeit ceļmalās kuplo tāpat kā pie mūsu lauku ceļiem kārkli. Apstājamies skatu laukumā Višta du Rei. Esam milzīga vulkāna krātera augstākajā punktā, bet lejā paveras elpu aizraujošs skats uz Sete ezeriem, no kuriem viens zaigo zilā, bet otrs zaļā krāsā.

Atpakaļceļā iegriežamies Eiropā vienīgajā ananasu plantācijā. Tiesa gan, tie neaug atklātā laukā kā tropu un subtropu zemēs, bet gan milzīgās neapkurināmās siltumnīcās. Vietējā veikaliņā varam iegādāties dažādus kulinārijas un konditorijas izstrādājumus, vājākus un stiprākus dzērienus no ananasiem. Klimatu šeit ietekmē siltā Golfa straume, kas visu gadu nodrošina 15—25 grādu temperatūru gaisā un 17—23 grādu ūdens temperatūru. Pēc spraigās dienas vakarā ir tik patīkami atlaisties viesnīcas gultā!

Ceļmalas apaugušas ar hortenzijām, kuru zilie ziedi ir rokasbumbas lielumāNākamajā dienā ceļš ved uz Furnas pilsētu kalnu un mežu ielokā. Furna slavena ar karstajiem avotiem — līdzīgi kā Islandē. Pa ceļam apmeklējam Gorreanas tējas plantācijas, lai papriecātos par terasēm, kas apaugušas tējas krūmiem, un iepazītos ar tējas ražošanas procesu fabrikā, kas dibināta 1883. gadā. Tā ir viena no nedaudzajām vietām Eiropā, kur aug tēja.

No skatu laukuma apbrīnojam salas lielāko un vecāko vulkāna krāteri, kur atrodas Furnas ezers un spa. Šeit ir 22 ārstniecisko minerālūdeņu veidi! Pie karstajiem avotiem kādu laiku pagaidām, jo restorāna darbiniekiem jāaizbrauc pēc mūsu pusdienām, kas pagatavotas īpašā veidā: zemē ieraktā īpašā traukā ar vāku ielikts liels katls ar gaļu un dārzeņiem. Izmantojot zemes ģeotermālo siltumu, pēc vairāku stundu tvaicēšanas tiek iegūts īpašs gaļas un dārzeņu sautējums, kas visiem garšo lieliski. Jaukajām pusdienām seko romantiska pastaiga pa Furnas ielejas parku, kur jūsmojam par tropiskajiem augiem no visas pasaules. Parkā ir arī termisko ūdeņu peldbaseins, kur kādu stundiņu paplunčājamies. Saņēmuši neizsakāmu dabas baudījumu, atgriežamies viesnīcā.

Ceturtā diena sākas ar pārlidojumu uz Terseiru — trešo lielāko salu arhipelāgā. Pēc pilsētas centra apskates dodamies izbraucienā pa salu. No dažādiem skatu laukumiem priecājamies par Terseiras ainavu: mežiem apauguši kalni mijas ar leknu zāli un ziediem ieskautām ielejām. Lai nobaudītu Terseiras slaveno sieru, iegriežamies salas senākajā siera fabrikā Cinko Ribeiras ciematā. Tālāk dodamies gar vīnogu dārziem, lai apbrīnotu sastingušās lavas izveidotos dabiskos peldbaseinus Atlantijas okeāna piekrastē. Tad uz vietu, kur notiek slavenās vēršu skriešanās sacīkstes, kā arī Algardo Carvao alu izdzisušā vulkānā. Brīnišķīgais ceļojums uz Azoru salām noslēdzies, laiks mājupceļam. Lidmašīnā ar vīru pārspriežam redzēto un to, kāpēc mums patīk ceļot ar FlyMeAway — ceļojumi lielākoties organizēti svētku dienās un brīvdienās, dažreiz pieķerot klāt kādu darbdienu, tātad nav gari. Visur ir krievu un citu valodu pārvaldoši vietējie gidi. Viesnīcas galvenokārt ir 4* un atrodas pilsētas centrā, pusdienas ekskursiju laikā — garšīgas un ar vietējās kulinārijas piesitienu, lidojumi uz galamērķi un no tā — ar čarterreisu.

Foto: no FlyMeAway arhīvaFlymeaway.lv

Vairāk informācijas: www.flymeaway.lv

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu