Viedtālruņa izmantošana tumsā ietekmē veselību savādāk, nekā gaismā

Doctus . | 2016. gada 25. janvāris

Strauji pieaugot viedtālruņu izmantošanai arvien jaunāku bērnu un pusaudžu vidū, lielāka uzmanība pievērsta to ietekmei uz veselību. Pētījumos noskaidrots, ka bērni vecumā no 8 - 18 gadiem elektroniskās ierīces izmanto apmēram 7 ar pusi stundas diennaktī.

Pētījuma autore skaidro: "Mums jāsaprot, ka pusaudži aktīvi sazinās ar īsziņām un intensīvi lieto viedtālruņus, tāpēc ir jānovērtē, kādu iespaidu tas atstāj uz veselību". Pētījums veikts 3 skolās ASV, kopā analizēti 1537 skolēnu viedtālruņu lietošanas paradumi.

Noskaidrots, ka skolniekiem, kuri izslēdza savas ierīces vai sazinājās ar īsziņām ne vairāk kā 30 minūtes pēc tam, kad tika izslēgta gaisma, bija labākas sekmes nekā tiem, kuri izmantoja viedtālruni ilgāk par 30 minūtēm pēc gaismas nodzēšanas. Skolnieki, kuri ilgāk izmantoja viedtālruni tumsā gulēja mazāk un dienā bija miegaini. Viedtālruņa izmantošana ar ieslēgtu gaismu sekmes neietekmēja.

Viedtālruņi izdala starojumu, kas intensificējas tumšos apstākļos – šis starojums ietekmē miega kvalitāti, aizkavējot melatonīna izdali, tāpēc ir aizmigšanas grūtības.

Izslēdzot apgaismojumu, organisms pakāpeniski no nomoda stāvokļa pāriet uz miegu – bet, ja cilvēks turpina saņemt ziņas ar skaņas un gaismas signālu, tas traucē cirkadiāno ritmu.

Vairāk: Grover K, Pecor K, Malkowski M, Kang L, Machado S, Lulla R, Heisey D, Ming X. Effects of Instant Messaging on School Performance in Adolescents. J Child Neurol. 2016 Jan 13.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Miegs pasargā mūsu smadzenes

    Doctus . | 2014. gada 3. janvāris

    Upsalas universitātē veiktā pētījumā secināts, ka pēc vienas bezmiega nakts, no rīta asinīs paaugstinās NSE un S-100B koncentrācija veseliem jauniem vīriešiem. Šīs molekulas parasti tiek atrastas smadzenēs. Tas, ka šo molekulu daudzums asinīs palielinās pēc negulētas nakts, varētu liecināt par smadzeņu audu noārdīšanos. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Sleep.   Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu