Apstiprināts Veselības ministrijas virzītais veselības aprūpes finansēšanas modelis

Doctus . | 2016. gada 11. oktobris

Šodien, 11.oktobrī, Ministru kabinets atbalstījis Veselības ministrijas virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa papildu naudas piešķiršanu veselībai.

Veselības ministrija bija izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Valdības atbalstītais ­finansēšanas modelis neparedz kopējo nodokļu sloga pieaugumu, tomēr prasa daļu no sociālā nodokļa vai pievienotā vērtības nodokļa novirzīt veselībai. Tuvākā pusotra mēneša laikā tiks izveidota darba grupa, un līdz nākamā gada 1. aprīlim vēl tiks spriests par konkrētiem finansējuma avotiem. Kurp šīs diskusijas aizvedīs, vai tiešām nepalielinās kopējo nodokļu slogu, laiks rādīs. Ministru prezidents Māris Kučinskis izteicies: lai gan uzņēmēji norāda uz nepieciešamību samazināt darbaspēka nodokļus, viņi piekrituši, ka iekasējamai nodokļu masai ir jābūt vienai trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (pašlaik nodokļos iekasē 29% no IKP). Šajā modelī saglabāts esošais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts (veselības aprūpes pakalpojumu grozs netiek dalīts) un reģionāla pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Veselības ministre Anda Čakša vairākkārt norādījusi uz PVO un OECD ekspertu viedokli, kas skaidri definē: veselības aprūpei jāatvēl ne mazāk kā 12% no valsts budžeta! (Mums pašlaik tie ir 10%).

Otrs modelis paredzēja ieviest obligāto veselības apdrošināšanas koncepciju, tajā finansējums tiktu gūts no valsts budžeta un iedzīvotāju apdrošināšanas iemaksām. Trešais variants bija jaukts modelis, proti finansējums tiktu rasts no valsts budžeta (neatliekamai medicīniskai palīdzībai), bet pārējais pakalpojumu grozs tiktu nodrošināts ar konkrētā cilvēka maksātajiem nodokļiem.

Foto: no Doctus arhiva

 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu