Kā stress grūtniecības laikā rada kognitīvus traucējumus bērnam?

Doctus . | 2016. gada 15. novembris

Mātes ekspozīcija stresam grūtniecības laikā veicina trauksmes un kognitīvu problēmu attīstību bērnam, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā; šo fenomenu skaidro ar izmaiņām zarnu mikroflorā.

Arvien pieaug pierādījumu apjoms, kas liecina, ka mikroflorai ir nozīme organisma veselīgā funkcionēšanā.

Pētījums veikts ar pelēm, kas grūtniecības laikā pakļautas stresa iedarbībai. Novērts, ka notiek izmaiņas peļu mikroflorā un placentā, kā arī to augļu kunģā-zarnu traktā. Šīs pārmaiņas, ko novēroja auglim, saglabājās līdz pieaugošo vecumam. Turklāt noskaidrots, ka pelēm, kuras grūtniecības laikā bija pakļautas stresam, bija sliktākas kognitīvās spējas un augstāks trauksmes līmenis nekā pelēm, kas grūtniecības laikā stresam pakļautas netika. Placentā, augļa smadzenēs un piedzimušo peļu smadzenēs bija paaugstināti iekaisuma rādītāji, bet BDNF (brain-derived neurotrophic factor) – pazemināts.

Jau iepriekš iegūtas norādes, ka stress grūtniecības laikā ietekmē bērna kognitīvās funkcijas vēlāk dzīvē, tomēr šis ir pirmais pētījums, kas izskaidro tā pamatā esošo mehānismu.

Šie dati prezentēti ikgadējā Neirozinātņu Biedrības kongresa laikā ASV.

Plānots turpināt pētījumus šajā jomā; iespējams, izdosies noskaidrot, vai probiotiku lietošana var mazināt stresa ietekmi.

AVOTS: Ohio State University. "Stress-induced changes in maternal gut could negatively impact offspring for life." ScienceDaily. ScienceDaily, 14 November 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Stresa apstākļos šūnas apstādina proteīnu sintēzi

    Doctus . | 2014. gada 15. septembris

    Kad šūna stresa apstākļos sintezē pārlieku daudz defektīvu proteīnu, tā uzvedas tāpat kā satraucies darbinieks, kas uz brīdi liekos papīrus no pārpildītās mapes ieliek tos atkritnē. Lasīt visu

  • Stress darbā kaitīgs sievietes sirdij

    Doctus . | 2012. gada 19. jūlijs

    Sievietēm, kurām ir liels stress darbā, ir lielāks kardiovaskulāro slimību risks nekā tām, kurām ikdienā ir mazāks stress, ziņo Sieviešu veselības pētījuma rezultāti. Gan aktīvs darbs, gan augsta stresa līmeņa darbs ir saistīti ar 38% augstāku kardiovaskulāro notikumu risku 10 gadu novērošanas periodā. Augsts stresa līmenis darbā īpaši saistīts ar augstu nefatālu infarktu (RR=1,67; 95% TI [1,04-2,70]) un koronāro revaskularizāciju risku (RR=1,41; 95% TI [1,05-1,90]). Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

    Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām. Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu