Kā stress grūtniecības laikā rada kognitīvus traucējumus bērnam?

Doctus . | 2016. gada 15. novembris

Mātes ekspozīcija stresam grūtniecības laikā veicina trauksmes un kognitīvu problēmu attīstību bērnam, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā; šo fenomenu skaidro ar izmaiņām zarnu mikroflorā.

Arvien pieaug pierādījumu apjoms, kas liecina, ka mikroflorai ir nozīme organisma veselīgā funkcionēšanā.

Pētījums veikts ar pelēm, kas grūtniecības laikā pakļautas stresa iedarbībai. Novērts, ka notiek izmaiņas peļu mikroflorā un placentā, kā arī to augļu kunģā-zarnu traktā. Šīs pārmaiņas, ko novēroja auglim, saglabājās līdz pieaugošo vecumam. Turklāt noskaidrots, ka pelēm, kuras grūtniecības laikā bija pakļautas stresam, bija sliktākas kognitīvās spējas un augstāks trauksmes līmenis nekā pelēm, kas grūtniecības laikā stresam pakļautas netika. Placentā, augļa smadzenēs un piedzimušo peļu smadzenēs bija paaugstināti iekaisuma rādītāji, bet BDNF (brain-derived neurotrophic factor) – pazemināts.

Jau iepriekš iegūtas norādes, ka stress grūtniecības laikā ietekmē bērna kognitīvās funkcijas vēlāk dzīvē, tomēr šis ir pirmais pētījums, kas izskaidro tā pamatā esošo mehānismu.

Šie dati prezentēti ikgadējā Neirozinātņu Biedrības kongresa laikā ASV.

Plānots turpināt pētījumus šajā jomā; iespējams, izdosies noskaidrot, vai probiotiku lietošana var mazināt stresa ietekmi.

AVOTS: Ohio State University. "Stress-induced changes in maternal gut could negatively impact offspring for life." ScienceDaily. ScienceDaily, 14 November 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Stresa apstākļos šūnas apstādina proteīnu sintēzi

    Doctus . | 2014. gada 15. septembris

    Kad šūna stresa apstākļos sintezē pārlieku daudz defektīvu proteīnu, tā uzvedas tāpat kā satraucies darbinieks, kas uz brīdi liekos papīrus no pārpildītās mapes ieliek tos atkritnē. Lasīt visu

  • Stress darbā kaitīgs sievietes sirdij

    Doctus . | 2012. gada 19. jūlijs

    Sievietēm, kurām ir liels stress darbā, ir lielāks kardiovaskulāro slimību risks nekā tām, kurām ikdienā ir mazāks stress, ziņo Sieviešu veselības pētījuma rezultāti. Gan aktīvs darbs, gan augsta stresa līmeņa darbs ir saistīti ar 38% augstāku kardiovaskulāro notikumu risku 10 gadu novērošanas periodā. Augsts stresa līmenis darbā īpaši saistīts ar augstu nefatālu infarktu (RR=1,67; 95% TI [1,04-2,70]) un koronāro revaskularizāciju risku (RR=1,41; 95% TI [1,05-1,90]). Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu

  • Funkcionāli gremošanas traucējumi. Dzīvesveids, farmakoterapija, psihoterapija

    Funkcionāli kuņģa—zarnu trakta traucējumi (FKZTT) ir hroniski periodiski traucējumi gremošanas sistēmā, kuriem nav raksturīgas strukturālas vai bioķīmiskas orgānu novirzes. Par FKZTT mūsdienās uzskata kairinātu zarnu sindromu, funkcionālus aizcietējumus, funkcionālu dispepsiju, funkcionālas grēmas u.c. traucējumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. [1] Lasīt visu

  • Kolikas zīdaiņa vecumā

    Pediatra apskates laikā bērniem 2 nedēļu—3 mēnešu vecumā 10—20 % gadījumu diagnosticē vēdera kolikas. [1] Tās apmēram 85 % gadījumu pilnībā pāriet, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, [2] un abiem dzimumiem sastopamas vienlīdz bieži. [3] Kolikas lielākoties ir pašlimitējošs process, kam nav saistības ar organiskiem gremošanas trakta traucējumiem. Lasīt visu