Zems ketoacidožu risks, lietojot SGLT 2 inhibitorus

Doctus . | 2017. gada 22. marts

Nātrija-glikozes kotransporta 2 (SGLT2) inhibitora lietošana nedaudz, bet klīniski nenozīmīgi, paaugstina cukura diabēta ketoacidožu attīstības risku pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, secināts Dānijā veiktā pētījumā. 

ASV FDA bija izteikusi brīdinājumu, ka SGLT2 inhibitoru lietošana var veicināt ketoacidožu attīstību, un Eiropas Medikamentu aģentūra gadu atpakaļ lika atjaunināt SGLT2 lietošanas instrukciju ar informāciju, ka lietojot šos medikamentus var būt paaugstināts ketoacidožu risks, tas var būt 1 no 1000 pacientiem.

Jaunā Dānijā veiktā pētījumā tika atklāta līdzīga saistība – apmēram 1 no 1000 2.tipa cukura diabēta pacientiem, kas lieto SGLT2 inhibitorus, tiek hospitalizēts ar ketoacidozi.

Tika atlasīti 2. tipa cukura diabēta pacienti laika posmā 1995.-2014.gads. Ketoacidožu incidence Dānijā samazinās par 5,6 % gadā. No 415 670 2.tipa cukura diabēta pacientiem, tika konstatētas 4045 uz 3 miljoniem persongadiem ketoacidožu epizodes, tas ir 1,34 epizode uz 1000 persongadiem.

Pēc samērošanas pēc dzimuma, vecuma, kalendāra laika, diabēta ilguma un līdzīgiem pacientiem, kuri nelietoja medikamentozo terapiju, tiem, kuri lietoja perorālos antidiabētiskos līdzekļus ketocidožu risks bija HR=1,3, savukārt tiem, kuri lietoja insulīna monoterapiju - HR=6,0. Netika konstatētas ketoacidožu epizodes, lietojot SGLT2 inhibitorus monoterapijā.

Gadījumos, kad SGLT2 inhibitori tika lietoti kombinācijā ar citiem medikamentiem, novēroja 6 ketoacidožu epizodes uz 3811 persongadiem (HR=1,6; bet šī saistība nebija statistiski ticama).

Šis bija pirmais pētījums, kurā aprēķināja ketoacidožu incidenci 2.tipa cukura diabēta populācijā ar 20 gadu novērošanas periodu un 3 miljoniem persongadu. Ketoacidoze ir reta parādība 2.tipa cukura diabēta populācijā un tās incidence samazinās.

 

AVOTS: Diabetes Care. Published online March 10, 2017.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • 2. tipa cukura diabēta medikamentoza ārstēšana

    2. tipa cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, ko raksturo insulīna rezistences sindroms un traucēta insulīna sekrēcija no bēta šūnām vai arī abu šo faktoru kombinācija. Raksturīgākā pazīme ir hroniska hiperglikēmija, kas ir arī galvenais cēlonis cukura diabēta vēlīno komplikāciju attīstībai. Cukura diabēts joprojām ir galvenais akluma, hroniskas nieru mazspējas, netraumatisku apakšējo ekstremitāšu amputāciju cēlonis diabēta pacientiem. Lasīt visu