Sarkanās gaļas lietošana uzturā un mirstības risks
Šis bija populācijā balstīts kohorta pētījums. Tika izmantoti Veselības un NIH-AARP Diētas pētījumu dati un visi dalībnieki tika novēroti 16 gadus līdz 2011.gada 31.decembrim.
Kopumā pētījumā bija informācija par 536 969 dalībniekiem vecumā no 50 līdz 71 gadam.
No aptaujas anketas bija zināma informācija par kopējo gaļas patēriņu, apstrādātas un neapstrādātas sarkanās un baltās gaļas patēriņu, hema dzelzi un nitrāti/ nitrītu daudzumu apstrādātā gaļā. Tika izmantots Koks proporcionālo draudu regresijas modelis, kurā par references kategoriju tika izmantos zemākais no gaļas produktiem uzņemto kaloriju līmenis.
Galvenais pētījuma iznākums bija visu cēloņu mirstība novērošanas periodā.
Tika novērots paaugstināts visu cēloņu mirstības risks tiem, kuri uzturā lietoja daudz sarkanās gaļas (HR=1,26; 95 % TI [1,23 – 1,29]) un paaugstināts mirstības risks 9 atšķirīgu cēloņu dēļ. Gan rūpnieciski apstrādātas, gan neapstrādātas sarkanās gaļas lietošana uzturā bija saistīta ar visu cēloņu un specifisku cēloņu paaugstinātu mirstības risku. Hema dzelzs un nitrātu/ nitrītu daudzums rūpnieciski apstrādātā gaļā neatkarīgi bija saistīts ar paaugstinātu visu cēloņu un specifisku cēloņu mirstības risku. Baltās gaļas lietošana uzturā bija saistīta ar 25 % zemāku visu cēloņu mirstības risku, nekā tiem, kuri balto gaļu vispār uzturā nelietoja.
Pētījuma rezultāti pierāda, ka pastiprināta sarkanās gaļas (rūpnieciski apstrādāta un neapstrādāta) lietošana uzturā ir saistīta ar augstāku visu cēloņu mirstības risku un 9 specifisku cēloņu mirstības risku. Savukārt baltās gaļas lietošana uzturā ir saistīta ar zemāku visu cēloņu mirstības risku.
AVOTS: Etemadi A, Sinha R, Ward MH, et al. Mortality from different causes associated with meat, heme iron, nitrates, and nitrites in the NIH-AARP Diet and Health Study: population based cohort study. BMJ 2017; 357.