Sarkanās gaļas lietošana uzturā un mirstības risks

Doctus . | 2017. gada 10. maijs

Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp sarkanās gaļas lietošanu uzturā un visu cēloņu un specifisku cēloņu mirstību. 

Šis bija populācijā balstīts kohorta pētījums. Tika izmantoti Veselības un NIH-AARP Diētas pētījumu dati un visi dalībnieki tika novēroti 16 gadus līdz 2011.gada 31.decembrim.

Kopumā pētījumā bija informācija par 536 969 dalībniekiem vecumā no 50 līdz 71 gadam.

No aptaujas anketas bija zināma informācija par kopējo gaļas patēriņu, apstrādātas un neapstrādātas sarkanās un baltās gaļas patēriņu, hema dzelzi un nitrāti/ nitrītu daudzumu apstrādātā gaļā. Tika izmantots Koks proporcionālo draudu regresijas modelis, kurā par references kategoriju tika izmantos zemākais no gaļas produktiem uzņemto kaloriju līmenis.

Galvenais pētījuma iznākums bija visu cēloņu mirstība novērošanas periodā.

Tika novērots paaugstināts visu cēloņu mirstības risks tiem, kuri uzturā lietoja daudz sarkanās gaļas (HR=1,26; 95 % TI [1,23 – 1,29]) un paaugstināts mirstības risks 9 atšķirīgu cēloņu dēļ. Gan rūpnieciski apstrādātas, gan neapstrādātas sarkanās gaļas lietošana uzturā bija saistīta ar visu cēloņu un specifisku cēloņu paaugstinātu mirstības risku.  Hema dzelzs un nitrātu/ nitrītu daudzums rūpnieciski apstrādātā gaļā neatkarīgi bija saistīts ar paaugstinātu visu cēloņu un specifisku cēloņu mirstības risku.  Baltās gaļas lietošana uzturā bija saistīta ar 25 % zemāku visu cēloņu mirstības risku, nekā tiem, kuri balto gaļu vispār uzturā nelietoja.   

Pētījuma rezultāti pierāda, ka pastiprināta sarkanās gaļas (rūpnieciski apstrādāta un neapstrādāta) lietošana uzturā ir saistīta ar augstāku visu cēloņu mirstības risku un 9 specifisku cēloņu mirstības risku. Savukārt baltās gaļas lietošana uzturā ir saistīta ar zemāku visu cēloņu mirstības risku.  

 

AVOTS: Etemadi A, Sinha R, Ward MH, et al. Mortality from different causes associated with meat, heme iron, nitrates, and nitrites in the NIH-AARP Diet and Health Study: population based cohort study. BMJ 2017; 357.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu