PSA skrīnings neietekmē prostatas vēža specifisko mirstību

Doctus . | 2018. gada 7. marts

Vēl arvien domas dalās par prostatas vēža skrīninga nepieciešamību, jo iespējamie mirstības vai dzīves kvalitātes ieguvumi ne vienmēr ir lielāki par draudiem un pārmērīgu diagnostiku un ārstēšanu.

Pētījuma mērķis bija novērtēt prostatas specifiskā antigēna (PSA) skrīninga ietekmi uz vēža specifisko mirstību.

Pētījumā iesaistīja 419 582 vīriešus 50 – 69 gadu vecumā no 573 ģimenes ārsta praksēm Apvienotajā Karalistē. Pacienti tika atlasīti laika posmā 2001.-2009.gads un pacienti tika novēroti līdz 2016.gada 31.martam.

Vienai dalībnieku grupai veica vienu PSA testu (intervences grupa), otrai grupai skrīninga izmeklējumu neveica (kontroles grupa). Primārais iznākums bija prostatas vēža specifiskā mirstība 10 gadu novērošanas laikā. Sekundārie iznākumi bija: vēža stadija diagnozes brīdī, Glīsona skaitlis un visu cēloņu mirstība.

No 415 357 vīriešiem (vidējais vecums 59 gadi [SD 5,6]), 189 386 vīrieši bija intervences grupā un 219 439 vīrieši kontroles grupā. No 64 436 derīgiem PSA testa rezultātiem, 6857 (11 %) PSA līmenis bija starp 3 ng/mL un 19,9 ng/mL, no tiem 5850 (85 %) tika veikta prostatas biopsija. Pēc 10 novērošanas gadiem, 549 (0,30 uz 1000 persongadiem) nomira no prostatas vēža intervences grupā un 647 (0,31 uz 1000 persongadiem) kontroles grupā (atšķirība -0,013 uz 1000 persongadiem; 95 % TI [-0,047 – 0,022]; RR=0,96; 95 % TI [0,85 – 1,08]; p=0,5). Prostatas vēzis biežāk tika diagnosticēts intervences grupā (n=8054; 4,3 %) nekā kontroles grupā (n=7853; 3,6 %) (RR=1,19; 95 % TI [1,14 – 1,25]; p<0,01). Vairāk prostatas vēža gadījumi ar Glīsona skaitli 6 vai zemāku tika identificēti intervences grupā (n=3263/189386 (1,7 %)) nekā kontroles grupā (n=2440/219 439 (1,1 %)), atšķirība uz 1000 vīriešiem ir 6,11; 95 % TI [5,38 – 6,84]; p<0,001). Analizējot visu cēloņu mirstību, intervences grupā tika novēroti 25 459 nāves gadījumi, kontroles grupā 28 306 nāves gadījumi (RR=0,99; 95 % TI [0,94 – 1,03]; p=0,49).

Pētnieki secināja, ka 10 gadu novērošanas periodā nav statistiski ticamas atšķirības prostatas vēža specifiskajā mirstībā starp vīriešiem, kuriem veic PSA testu, un tiem, kuriem neveic, bet veicot PSA testu, pieaug atklāšanas īpatsvars zema riska prostatas vēzim. Šī brīža pierādījumi neatbalsta vienreizēja PSA testa veikšanu kā populācijā balstītu skrīninga metodi.

AVOTS: Martin RM, Donovan JL, Turner EL, et al. Effect of a Low-Intensity PSA-Based Screening Intervention on Prostate Cancer MortalityThe CAP Randomized Clinical Trial. JAMA. 2018;319(9):883-895.

Uz augšu ↑