2021. gadā valsts apmaksāta prostatas vēža skrīninga nodrošināšanai iedzīvotājiem plānoti vairāk nekā 109 tūkstoši eiro, ziņo Nacionālais Veselības dienests. Prostatas vēža skrīnings paredz prostatas specifiskā antigēna (PSA) veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Priekšdziedzera vēzis (PV) ir otrajā vietā pasaulē no vēža veidiem vīriešiem. Latvijā publiski pieejamā informācija Veselības statistikas datubāzē ir par 2017. gada beigām, kad uzskaitē ar ļaundabīga priekšdziedzera audzēja diagnozi bija 8665 vīrieši. Ilgāk par pieciem gadiem kopš diagnozes noteikšanas nodzīvojuši tikai 48 % no tiem, kas uzņemti uzskaitē.
Labdabīga prostatas palielināšanās ir problēma, ar kuru dzīves laikā būs jāsaskaras gandrīz katram vīrietim. Labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) ir diagnoze, ko pierāda histoloģiski. Parasti sākumā simptomi ir neizteikti vai pacienti vienkārši nepievērš tiem uzmanību, bet laika gaitā tie pieņemas spēkā.
Katru gadu kāda onkoloģiska slimība Latvijā vidēji tiek diagnosticēta 11 000 cilvēku. Tikai puse no gadījumiem tiek atklāti agrīni, I vai II stadijā, kad gan terapijas iespējas plašākas, gan prognoze draudzīgāka.
Prostatas vēzis ir vispāratzīta svarīga problēma medicīnā visā pasaulē. Latvijā pēc SPKC datiem, tāpat kā citās pasaules valstīs, vīriešiem tieši prostatas vēzis ir līderis sastopamības ziņā, turklāt otrais biežākais nāves iemesls uzreiz aiz plaušu vēža. [1]
Ar urīnceļu obstrukciju saprot mehānisku vai funkcionālu šķērsli urīnceļos, kas traucē normālu urīna derivāciju. Vieglos gadījumos tā var izpausties tikai kā subjektīvas sūdzības, smagos – draudēt ar komplikācijām, piemēram, nieru mazspēju. Izšķir augšējo (nieres, ureters) un apakšējo urīnceļu (urīnpūslis un zemāk) obstrukciju. Ilgākā laika posmā šīs obstrukcijas rada virkni simptomu, noviržu un problēmu, ko apvieno apzīmējums – urīnceļu obstruktīvais sindroms.
Ja neskaitām ar zāļu ražošanu saistītos jaunumus pandēmijas laikā, pēdējos gados farmācijas industrijas aktuālākais notikums nozarē ir vienota Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācijas (EFPIA) Prakses kodeksa ieviešana 2019.gadā, tostarp nacionālā līmenī dalībvalstīs, ņemot vērā normatīvos aktus, – 2020.gadā.
Lielā kohorta pētījumā atklāts, ka 40 % lūzumu sievietēm ar krūts vēzi ir bijuši saistīti ar vēzi. Krūts vēzis ir saistīts ar palielinātu lūzumu risku, kas daļēji ir saistīts ar estrogēnu deficītu, aromatāzes inhibitoriem, trauslumu un metastāzēm kaulos.
Pacienta vadīta uzraudzība ir cerīgs jauns uzraudzības modelis pacientiem, kam veikta lokalizētas melanomas ekscīzija. Lai noskaidrotu, vai pacientu vadīta uzraudzība ir droša, iespējama un pieņemama, salīdzinot to ar klīnicista vadītu uzraudzību, tika veikts pilotpētījums – nejaušināts, divu speciālistu vadīts.
Mūsdienu dzīvesveids kļūst aizvien mazāk aktīvs. Aptuveni trešdaļa planētas iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, ir nepietiekami fiziski aktīvi. ASV un Dienvidkorejā cilvēki vidēji astoņas stundas dienā pavada sēdus pozīcijā, savukārt galvenais brīvā laika pavadīšanas veids 40 % eiropiešu ir televīzijas skatīšanās. [1]
Pētnieki ir identificējuši virkni simptomu, kas saistīti ar aizkuņģa dziedzera vēzi, tostarp divus iepriekš neatpazītus simptomus - slāpes un tumšu urīnu.
