Vai augstas statīnu devas paaugstina osteoporozes risku?

Doctus . | 2019. gada 16. oktobris

Līdz šim pētījumos bija pierādīts statīnu terapijas protektīvais efekts uz kaulu veselību, bet šis efekts ir atkarīgs no statīnu devas. Zemas statīnu devas samazina osteoporozes risku, savukārt augstas devas šo risku paaugstina.

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp dažādiem statīnu veidiem, devām un osteoporozi. Pētījuma hipotēze bija: kavējot holesterīna sintēzi, tiek ietekmēti dzimumhormoni un osteoporozes attīstība.

Tika atlasīta informācija par pacientiem, kuri lietoja statīnus; visiem šiem pacientiem tika aprēķināta vidējā statīnu ikdienas deva. Izmantojot loģistiskās regresijas analīzi, tika analizēts devas atkarīgais osteoporozes risks katram no sešiem statīnu veidiem atsevišķi.

Vispārējā pētījuma populācijā statīnu terapija bija saistīta ar augstāku osteoporozes iespējamību, salīdzinot ar kontroles grupu (OR=3,62; 95 % TI [3,55 – 3,69]; p<0,01). Osteoporozes saistība ar statīnu lietošanu bija devas atkarīga. Lietojot zemas statīnu devas (0 – 10 mg/dienā), osteoporozes iespējamība bija zemāka nekā kontroles grupā: lovastatīns (OR=0,39; 95 % TI [0,18 – 0,84]; p<0,05); pravastatīns (OR=0,68; 95 % TI [0,52 – 0,89]; p<0,01); simvastatīns (OR=0,70; 95 % TI [0,56 – 0,86]; p<0,01) un rosuvastatīns (OR=0,69; 95 % TI [0,55 – 0,87]; p<0,01). Savukārt lietojot dienā vairāk kā 40 mg simvastatīna (OR=1,64; 95 % TI [1,31 – 2,07]; p<0,01) vai vairāk kā 20 mg atorvastatīna (OR=1,78; 95 % TI [1,41 – 2,23; p<0,01) un rosuvastatīna (95 % TI [1,31; 95 % TI [1,31 – 3,18]; p<0,01), osteoporozes iespējamība ir lielāka, salīdzinot ar kontroles grupu.

Pētnieki secina, ka osteoporozes risks ir atkarīgs no statīnu devas. Pie zemām statīnu devām, osteoporozes risks ir zemāks nekā kontroles grupā, savukārt pie augstām devām, risks ir lielāks.

AVOTS: Leutner M, Matzhold C, Bellach L, et al. Diagnosis of osteoporosis in statin-treated patients is dose-dependent. Ann Rheum Dis. Published online September 26, 2019.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu