Pirmoreiz Latvijā pacientam veic trahejas rekonstrukciju

Doctus . | 2020. gada 9. janvāris

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļā, kur strādā Baltijā vadošie mikroķirurģijas speciālisti, pagājušā gada novembrī tika veikta unikāla operācija – trahejas augšējās daļas rekonstrukcija. Šāda veida operācija pacientam deva iespēju atkal elpot bez palīgierīču palīdzības un uzlaboja runas un saziņas spējas ar apkārtējiem cilvēkiem.

Jānis Zariņš, stacionāra Gaiļezers Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas plastikas ķirurgs: “Šādas operācijas tiek reti veiktas arī citviet Eiropā, jo ir ļoti sarežģītas un saistītas ar lielu komplikāciju risku. Operācijas laikā ir jānodrošina vairāku anatomisko struktūru saglabāšana un atjaunošana, nodrošinot brīvu gaisa plūsmu no mutes, caur balss saitēm uz plaušām un atpakaļ. Esam gandarīti, ka spējam palīdzēt pacientiem ar ārkārtīgi komplicētām veselības problēmām, tādējādi uzlabojot viņu turpmāko dzīves kvalitāti.” 

Pagājušā gada pavasarī pacients cieta smagā ceļu satiksmes negadījumā, gūstot smagu politraumu. Pacientam – 51-gadīgam vīrietim, līdztekus citiem ķermeņa savainojumiem, attīstījās arī trahejas (elpvada) sašaurinājums. Viņam tika veiktas vairākas operācijas, lai novērstu negadījuma sekas. Tāpat iepriekš tika veikta operācija, kuras laikā pacientam kaklā ievietoja traheostomu jeb mākslīgo elpvadu, bet neskatoties uz to, pacients ik pa laikam piedzīvoja elpas trūkumu, smakšanas epizodes, nespēja patstāvīgi elpot un tika nogādāts slimnīcā ar Neatliekamās medicīnas un palīdzības dienesta auto, kur viņam tika sniegta palīdzība. Pacients nevarēja dzīvot bez traheostomas un papildus bez skābekļa nodrošinājuma.

Pirms operācijas (konsīlija laikā), kurā piedalījās vairāki ārsti speciālisti tika nolemts veikt tieši šāda veida operāciju.

Operācija noritēja vairākos etapos un tā ilga 9 stundas. Operācijas laikā tika veikta video-asistēta endoskopija, ko nodrošināja ārsts-bronhologs Ainārs Zariņš. Tas bija nepieciešams, lai Latvijas Onkoloģijas centra ārsti-otolaringologi Elza Rāte un Romāns Dzalbs veiktu balsenes un trahejas sašaurinājuma izgriešanu, netraumējot balss saites. Vēlāk tika ievietots trahejas stents, kurš nodrošināja jaunā elpvada pagaidu stabilitāti. Savukārt mikroķirurgu komanda – ārsti Jānis Zariņš, Kalvis Pastars un rezidente Marta Taurīte, veica divu atsevišķu apasiņotu audu komponentu transplantāciju no pacienta ceļa locītavas apvidus. No ādas un zemādas audiem tika atjaunota trahejas iekšējā daļa, savukārt transplantētais kauls tika izmantots, lai atjaunotu trahejas karkasu, kas kopā nodrošina elpvada funkcionalitāti un stabilitāti. 

Šo unikālo operāciju īstenoja multidisciplināra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu - mediķu komanda:

- stacionāra Gaiļezers Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas plastikas ķirurgi – Jānis Zariņš, Kalvis Pastars, rezidente Marta Taurīte;

- stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas ārsti – otolaringologi: Elza Rāte un Romāns Dzalbs;

- stacionāra Gaiļezers ārsts - bronhoskopists Ainārs Zariņš un anestēzijas, intensīvas un neatliekamās aprūpes māsa Elīna Vilcāne;

- Anestezioloģijas klīnikas vadītājs, ārsts Jevgēnijs Stepanovs un anestēzijas, intensīvas un neatliekamās aprūpes māsa Irina Oļehnoviča;

- stacionāra Gaiļezers operāciju māsa – Kristina Zolmane.

Pēc operācijas pacienta atlabšanai sekoja un pacientu aprūpēja:

- stacionāra Gaiļezers Intensīvas terapijas klīnikas ārsti – anesteziologi-reanimatologi Sandra Nemme - Rubene, Inga Sujete, Inese Rinkēviča un stacionāra Gaiļezers Intensīvās terapijas klīnikas vadītāja, ārste Daina Rožkalne,

- Infekciju uzraudzības dienesta infektoloģe Monta Madelāne;

- stacionāra Gaiļezers Rehabilitācijas klīnikas audiologopēde Santa Salaka;

- stacionāra Gaiļezers Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas virsmāsa Ieva Bernarde,

- stacionāra Gaiļezers Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas ķirurģiskās aprūpes māsas Valentīna Berestova, Daiga Satika, Signe Zakreševska un Māra Mikulāne.

Pēc operācijas pacients slimnīcā pavadīja nedaudz ilgāk par vienu mēnesi, kura laikā veselības stāvoklis stabilizējās. Tika izņemts mākslīgais elpvads, kas atgrieza pacientam spēju brīvi elpot - bez palīgierīcēm un papildus skābekļa nodrošinājuma. Vairs netika novērots elpas trūkums vai smakšanas epizodes. Arī runas spējas atgriezās normas robežās. Īsi pirms Jaunā gada iestāšanās pacients tika izrakstīts no slimnīcas un devās mājup.

Lai gan pacientam vēl būs jāturpina rehabilitācija, pateicoties Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veiktajai unikālajai operācijai – pacienta veselības stāvoklis un dzīves kvalitāte tagad ir būtiski uzlabojusies.

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu