PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Aiga Stāka

Aiga Stāka

interniste, gastroenteroloģe, Latvijas Universitāte, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centrs

Visi autora raksti
Vilsona slimība

Veselā organismā visi vielmaiņas procesi atrodas homeostāzē, mikroelementu trūkums vai pārmērīgs daudzums izjauc normālu organisma darbību. Raksts veltīts samērā retai iedzimtai ģenētiskai slimībai, kuras dēļ rodas traucējumi vara metabolismā.

A. Stāka
Akūts toksisks hepatīts

Klīniskajā gadījumā aprakstīts pacients ar akūtu toksisku hepatītu: pacienta stāvoklis bija smags, stacionēšanas laikā tas vēl vairāk pasliktinājās. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par ārstu veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem ārstēšanas veidiem.

S. Lugovska, P. Aldiņš, A. Stāka
Meningoencefalīts

Ir jāizturas uzmanīgi pret izmaksām — izmeklējumiem, terapiju, tomēr, ja iepriekš būtu zināms, ka paciente ir HIV pozitīva, ērču encefalīts šajā gadījumā, visticamāk, nebūtu diagnosticēts. Šoreiz lēnā diagnostika deva pareizu diagnozi, bet pacientes stāvoklis tāpēc nemainījās; iznākums, visticamāk, būtu tāds pats.

U. Dumpis, A. Stāka
Hipersensitīvs pneimonīts

Hipersensitīvs pneimonīts vairāk uzskatāms par sindromu, jo skar gan alveolas, gan bronhiolas, gan plaušu interstīciju. Tā ir imunoloģiski noteikta atbildreakcija uz dažādu organisku vai mazmolekulāru ķīmisku vielu (haptēnu) atkārtotu inhalāciju. Atkārtotas un ilgstošas saskares gadījumā var veidoties neatgriezenisks plaušu bojājums.

Z. Kravale, E. Mauliņš, A. Stāka, L. Bondare
Komplicēta Krona slimība

Klīniskā gadījuma demonstrācijā — komplicēta Krona slimība ar agrīnu slimības sākumu un smagu, recidivējošu gaitu ar zarnu stenožu un fistulu veidošanos. Krona slimības gadījumā, lai novērstu tālāku slimības progresu un komplikācijas, liela nozīme ir savlaicīgai un agresīvai medikamentozai terapijai.

E. Krustiņš, A. Puķītis, J. Ivanova, A. Stāka
Mezotelioma

Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir uzsvērt pacienta subjektīvā vērtējuma nozīmi par slimības izcelsmi tālākajā diagnostikas procesā, aktualizēt pleiras slimību diferenciāldiagnostiku un ar to saistītās grūtības, kā arī uzsvērt ķirurģisko metožu (VATS/torakotomija) nozīmi pleiras slimību diferenciāldiagnostikā.

Z. Kravale, A. Buls, G. Sardiko, A. Stāka
Leģionelloze

Retrospektīvi skatoties, jo vairāk zinām par kādu slimību, jo šķiet, ka tā kļūst biežāka. Par leģionellām pēdējos piecos gados presē bijusi regulāra informācija. Šā klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atipiskas pneimonijas norise pacientam ar traucētu imūnsistēmas darbību. Imūnsupresētu pacientu populācija Latvijā pieaug, legionellozi konstatē biežāk.

U. Dumpis, I. Krauča, V. Perekresta, A. Stāka
Aknu bojājumu ārstēšana. Multidisciplināra pieeja

Pacienta ārstēšanā iesaistījās ļoti daudzi konsultanti, arī infektologi, ķirurgi. Kāpēc mēs šo pacientu demonstrējam? Medicīnā ir bieži gadījumi, reti gadījumi un ļoti reti gadījumi. Diagnoze liesas infarkts sastopama diezgan bieži, bet aknu infarkts - ļoti reti. Bija jācīnās ar aknu infarkta komplikācijām - abscess, tā drenāža. Mūsu prezentācijas mērķis ir parādīt retas slimības, un šis ir ļoti rets gadījums.

J. Vilmanis, Ē. Ostrovskis, A. Puķītis, E. Siliņa, J. Ivanova, A. Stāka
Herpes zoster infekcija

Varicella zoster vīruss klīniski var izpausties gan ar vējbakām (primārā forma), gan ar herpes zoster jeb jostas rozes infekciju (sekundārā slimības forma). Slimo gan imūnkompetenti, gan imūnkompromitēti pacienti. Turklāt herpes zoster infekcija ir iespējama cilvēkiem, kas pārslimojuši vējbakas neatkarīgi no to formas smaguma. Vīruss latenti persistē spinālajos ganglijos un, atkārtoti aktivējoties, var izraisīt infekcijas uzliesmojumu. Atkārtotas aktivācijas mehānisms nav pilnīgi skaidrs, biežāk slimo cilvēki pēc 60 gadu vecuma. Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir parādīt visai biežas infekcijas norisi un ārstēšanu pacientiem ar traucētu imūnsistēmas darbību.

U. Dumpis, S. Lugovska, P. Aldiņš, A. Stāka
Atipiskas lokalizācijas difterija

Latvijā izveidojusies tāda kā bedre, un daudzi domā, ka ir tikai slikti. Tomēr haotiskais demokrātisms, kas Latvijā vērojams daudzās sabiedriskās aktivitātēs, patiesi ir tāds. Mēs mazliet atšķiramies no citiem, bet nav zināms, vai tas vienmēr ir slikti, taču, ja runājam par infekciju profilaksi, tad individualizēšana, nespēja daudzas lietas organizēt pēc plāna nav ar labām sekām. Šoreiz klīniskajā gadījumā par netipiskas lokalizācijas difteriju.

U. Dumpis, A. Vilde, A. Stāka
Tievo zarnu divertikuloze

Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir pievērst uzmanību tam, ko gastroenterologi dēvē par melno zonu, proti, tievajām zarnām. Līdz ar kapsulas endoskopijas, enteroskopijas attīstību plašumā vēršas arī tievo zarnu izmeklējumi. Pamazām šī zona kļūst arvien gaišāka. Bet slimības gadījuma demonstrācija liecina, ka divertikuls tievajās zarnās ir gadījuma atrade. Ja skatāmies literatūras datus - reālu pētījumu nav, tāpat nav precīzu datu par izplatību - esot ap 0,2% uz 100 000 iedzīvotāju, bet tā ir tikai matemātiska spekulācija.

A. Puķītis, A. Laganovskis, G. Berģe, A. Stāka
Kašķis - kādas var būt neārstēšanas sekas

Šīs klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršu un visiem labi zināmu infekcijas slimību – kašķi – un to, kādas var būt sekas, ja šī slimība netiek ārstēta. Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā (janvāris–novembris) bija reģistrēti 1452 kašķa gadījumi. Vidējais kašķa gadījumu skaits 2007.–2011. gadā bija 792,8 gadījumi gadā.

E. Ceriņa, S. Lugovska, A. Stāka
Pneimoniju diferenciāldiagnostika

Šīs demonstrācijas mērķis ir atgādināt par pleiropneimonijas diferenciāldiagnozi un netipiska pankreatīta norisi jaunam cilvēkam. Cistiskus veidojumus aizkuņģa dziedzerī nevar ignorēt - tie ir jāizmeklē. Tikai pēc izmeklējumiem var apsvērt terapijas taktiku (nogaidoša, konservatīva vai ķirurģiska).

E. Krustiņš, E. Mauliņš, L. Ciekure, A. Stāka
Pancitopēnija

Pancitopēnijas gadījumā jābūt ļoti plašai atvērtībai uz to, ka iemesli var būt ļoti daudzveidīgi un klīniskās izpausmes atšķirties no tiem, kam ir “pilna” asinsaina. Tāpēc gadījumi ar neitropēniju, pancitopēniju, hemolīzi ir ar augstu mirstības risku un vienmēr jāuztver kā ārkārtīgi nopietni, turklāt tie nemaz nav tik reti, kā mēs reizēm vēlamies domāt. Jo ātrāk un precīzāk ārstēsim, jo pacienta iespēja izķepuroties būs lielāka.

V. Kozirovskis, S. Lugovska, L. Kļimova , A. Stāka