PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Aiga Stāka

Aiga Stāka

interniste, gastroenteroloģe, Latvijas Universitāte, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas centrs

Visi autora raksti

Vilsona slimība

Veselā organismā visi vielmaiņas procesi atrodas homeostāzē, mikroelementu trūkums vai pārmērīgs daudzums izjauc normālu organisma darbību. Raksts veltīts samērā retai iedzimtai ģenētiskai slimībai, kuras dēļ rodas traucējumi vara metabolismā.

A. Stāka, J. Aleksejeva

Akūts toksisks hepatīts

Klīniskajā gadījumā aprakstīts pacients ar akūtu toksisku hepatītu: pacienta stāvoklis bija smags, stacionēšanas laikā tas vēl vairāk pasliktinājās. Klīniskā gadījuma aprakstā lasiet par ārstu veiktajiem izmeklējumiem un izvēlētajiem ārstēšanas veidiem.

S. Lugovska, P. Aldiņš, A. Stāka

Meningoencefalīts

Ir jāizturas uzmanīgi pret izmaksām — izmeklējumiem, terapiju, tomēr, ja iepriekš būtu zināms, ka paciente ir HIV pozitīva, ērču encefalīts šajā gadījumā, visticamāk, nebūtu diagnosticēts. Šoreiz lēnā diagnostika deva pareizu diagnozi, bet pacientes stāvoklis tāpēc nemainījās; iznākums, visticamāk, būtu tāds pats.

U. Dumpis, A. Stāka

Hipersensitīvs pneimonīts

Hipersensitīvs pneimonīts vairāk uzskatāms par sindromu, jo skar gan alveolas, gan bronhiolas, gan plaušu interstīciju. Tā ir imunoloģiski noteikta atbildreakcija uz dažādu organisku vai mazmolekulāru ķīmisku vielu (haptēnu) atkārtotu inhalāciju. Atkārtotas un ilgstošas saskares gadījumā var veidoties neatgriezenisks plaušu bojājums.

Z. Kravale, E. Mauliņš, A. Stāka, L. Bondare

Komplicēta Krona slimība

Klīniskā gadījuma demonstrācijā — komplicēta Krona slimība ar agrīnu slimības sākumu un smagu, recidivējošu gaitu ar zarnu stenožu un fistulu veidošanos. Krona slimības gadījumā, lai novērstu tālāku slimības progresu un komplikācijas, liela nozīme ir savlaicīgai un agresīvai medikamentozai terapijai.

E. Krustiņš, A. Puķītis, J. Ivanova, A. Stāka

Mezotelioma

Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir uzsvērt pacienta subjektīvā vērtējuma nozīmi par slimības izcelsmi tālākajā diagnostikas procesā, aktualizēt pleiras slimību diferenciāldiagnostiku un ar to saistītās grūtības, kā arī uzsvērt ķirurģisko metožu (VATS/torakotomija) nozīmi pleiras slimību diferenciāldiagnostikā.

Z. Kravale, A. Buls, G. Sardiko, A. Stāka

Leģionelloze

Retrospektīvi skatoties, jo vairāk zinām par kādu slimību, jo šķiet, ka tā kļūst biežāka. Par leģionellām pēdējos piecos gados presē bijusi regulāra informācija. Šā klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atipiskas pneimonijas norise pacientam ar traucētu imūnsistēmas darbību. Imūnsupresētu pacientu populācija Latvijā pieaug, legionellozi konstatē biežāk.

U. Dumpis, I. Krauča, V. Perekresta, A. Stāka

Aknu bojājumu ārstēšana. Multidisciplināra pieeja

Pacienta ārstēšanā iesaistījās ļoti daudzi konsultanti, arī infektologi, ķirurgi. Kāpēc mēs šo pacientu demonstrējam? Medicīnā ir bieži gadījumi, reti gadījumi un ļoti reti gadījumi. Diagnoze liesas infarkts sastopama diezgan bieži, bet aknu infarkts - ļoti reti. Bija jācīnās ar aknu infarkta komplikācijām - abscess, tā drenāža. Mūsu prezentācijas mērķis ir parādīt retas slimības, un šis ir ļoti rets gadījums.

J. Vilmanis, Ē. Ostrovskis, A. Puķītis, E. Siliņa, J. Ivanova, A. Stāka

Herpes zoster infekcija

Varicella zoster vīruss klīniski var izpausties gan ar vējbakām (primārā forma), gan ar herpes zoster jeb jostas rozes infekciju (sekundārā slimības forma). Slimo gan imūnkompetenti, gan imūnkompromitēti pacienti. Turklāt herpes zoster infekcija ir iespējama cilvēkiem, kas pārslimojuši vējbakas neatkarīgi no to formas smaguma. Vīruss latenti persistē spinālajos ganglijos un, atkārtoti aktivējoties, var izraisīt infekcijas uzliesmojumu. Atkārtotas aktivācijas mehānisms nav pilnīgi skaidrs, biežāk slimo cilvēki pēc 60 gadu vecuma. Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir parādīt visai biežas infekcijas norisi un ārstēšanu pacientiem ar traucētu imūnsistēmas darbību.

U. Dumpis, S. Lugovska, P. Aldiņš, A. Stāka

Atipiskas lokalizācijas difterija

Latvijā izveidojusies tāda kā bedre, un daudzi domā, ka ir tikai slikti. Tomēr haotiskais demokrātisms, kas Latvijā vērojams daudzās sabiedriskās aktivitātēs, patiesi ir tāds. Mēs mazliet atšķiramies no citiem, bet nav zināms, vai tas vienmēr ir slikti, taču, ja runājam par infekciju profilaksi, tad individualizēšana, nespēja daudzas lietas organizēt pēc plāna nav ar labām sekām. Šoreiz klīniskajā gadījumā par netipiskas lokalizācijas difteriju.

U. Dumpis, A. Vilde, A. Stāka

Tievo zarnu divertikuloze

Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir pievērst uzmanību tam, ko gastroenterologi dēvē par melno zonu, proti, tievajām zarnām. Līdz ar kapsulas endoskopijas, enteroskopijas attīstību plašumā vēršas arī tievo zarnu izmeklējumi. Pamazām šī zona kļūst arvien gaišāka. Bet slimības gadījuma demonstrācija liecina, ka divertikuls tievajās zarnās ir gadījuma atrade. Ja skatāmies literatūras datus - reālu pētījumu nav, tāpat nav precīzu datu par izplatību - esot ap 0,2% uz 100 000 iedzīvotāju, bet tā ir tikai matemātiska spekulācija.

A. Puķītis, A. Laganovskis, G. Berģe, A. Stāka

Kašķis - kādas var būt neārstēšanas sekas

Šīs klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršu un visiem labi zināmu infekcijas slimību – kašķi – un to, kādas var būt sekas, ja šī slimība netiek ārstēta. Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā (janvāris–novembris) bija reģistrēti 1452 kašķa gadījumi. Vidējais kašķa gadījumu skaits 2007.–2011. gadā bija 792,8 gadījumi gadā.

E. Ceriņa, S. Lugovska, A. Stāka

Pneimoniju diferenciāldiagnostika

Šīs demonstrācijas mērķis ir atgādināt par pleiropneimonijas diferenciāldiagnozi un netipiska pankreatīta norisi jaunam cilvēkam. Cistiskus veidojumus aizkuņģa dziedzerī nevar ignorēt - tie ir jāizmeklē. Tikai pēc izmeklējumiem var apsvērt terapijas taktiku (nogaidoša, konservatīva vai ķirurģiska).

E. Krustiņš, E. Mauliņš, L. Ciekure, A. Stāka