PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Aldis Puķītis

Aldis Puķītis

prof., gastroenterologs, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura
terapijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Visi autora raksti

Kā atpazīt Krona slimību?

Pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka Eiropā iekaisīgu zarnu slimību pacientu skaitam ir tendence strauji pieaugt. Arī Latvijā ar Krona slimību un čūlaino kolītu slimo vairāk nekā 2500 pacientu, kas ir nopietns signāls gan veselības aprūpes speciālistiem, gan sabiedrībai kopumā.

L. Mežmale, V. Mokricka, A. Puķītis

Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes (II daļa)

Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS.

J. Suhorukova, A. Puķītis, V. Mokricka

Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām.

J. Suhorukova, A. Puķītis, V. Mokricka

Komplicēta Krona slimība

Klīniskā gadījuma demonstrācijā — komplicēta Krona slimība ar agrīnu slimības sākumu un smagu, recidivējošu gaitu ar zarnu stenožu un fistulu veidošanos. Krona slimības gadījumā, lai novērstu tālāku slimības progresu un komplikācijas, liela nozīme ir savlaicīgai un agresīvai medikamentozai terapijai.

E. Krustiņš, A. Puķītis, J. Ivanova, A. Stāka

Aknu bojājumu ārstēšana. Multidisciplināra pieeja

Pacienta ārstēšanā iesaistījās ļoti daudzi konsultanti, arī infektologi, ķirurgi. Kāpēc mēs šo pacientu demonstrējam? Medicīnā ir bieži gadījumi, reti gadījumi un ļoti reti gadījumi. Diagnoze liesas infarkts sastopama diezgan bieži, bet aknu infarkts - ļoti reti. Bija jācīnās ar aknu infarkta komplikācijām - abscess, tā drenāža. Mūsu prezentācijas mērķis ir parādīt retas slimības, un šis ir ļoti rets gadījums.

J. Vilmanis, Ē. Ostrovskis, A. Puķītis, E. Siliņa, J. Ivanova, A. Stāka

Clostridium difficile infekcija

Clostridium difficile ir baktērija, kas var izraisīt simptomus no caurejas līdz dzīvībai bīstamam resnās zarnas iekaisuma. C. difficile visbiežāk skar gados vecākus pieaugušos slimnīcās vai ilgtermiņa aprūpes iestādēs un parasti rodas pēc antibakteriālu līdzekļu lietošanas. [2] Pēdējos gados C. difficile infekcija (CDI) kļuvusi par arvien nozīmīgāku hospitālu infekciju ar smagāku gaitu un grūtāku ārstniecības procesu. Clostridium difficile ir Grama pozitīva, anaeroba, sporu veidojoša baktērija. To var kultivēt no izkārnījumiem 1–3% veselu pieaugušo un 30% zīdaiņu. [1]

A. Puķītis, V. Mokricka, J. Ivanova

Tievo zarnu divertikuloze

Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir pievērst uzmanību tam, ko gastroenterologi dēvē par melno zonu, proti, tievajām zarnām. Līdz ar kapsulas endoskopijas, enteroskopijas attīstību plašumā vēršas arī tievo zarnu izmeklējumi. Pamazām šī zona kļūst arvien gaišāka. Bet slimības gadījuma demonstrācija liecina, ka divertikuls tievajās zarnās ir gadījuma atrade. Ja skatāmies literatūras datus - reālu pētījumu nav, tāpat nav precīzu datu par izplatību - esot ap 0,2% uz 100 000 iedzīvotāju, bet tā ir tikai matemātiska spekulācija.

A. Puķītis, A. Laganovskis, G. Berģe, A. Stāka

Hepatocelulāra karcinoma

Klīniskā gadījuma mērķis ir parādīt pacienti ar retu hepatocelulāras karcinomas variantu, kas sastopams bērniem un jauniem cilvēkiem, attīstās veselās aknās un nav saistīts ar alfa-fetoproteīna koncentrācijas paaugstināšanos. Šim audzējam raksturīgi radioloģiskie un histoloģiskie simptomi. Lai gan audzēja stadija bija vēlīna, ārstēt varēja ķirurģiski.

J. Vilmanis, A. Puķītis, I. Štrumfa, J. Gardovskis, I. Baibekova, A. Stāka, K. Bernarde

Tuberozā skleroze

Pēc starptautiskas ekspertu komisijas datiem pasaulē vajadzētu būt apmēram 2 miljoniem slimnieku ar tuberozu sklerozi, bet tik daudz to nav. Kāpēc? Tāpēc, ka šī slimība netiek diagnosticēta. Vieglākos gadījumos to vispār var nepamanīt, bet smagākos gadījumos šie slimnieki ārstējas pie dažādiem speciālistiem ar dažādām diagnozēm.  klīniskais gadījums noteikti to ilustrē.

A. Puķītis, V. Voltnere, M. Pavārs, I. Štrumfa, A. Stāka

Aknu ehinokokoze

Lai gan Latvija nav ehinokoku infekcijas endēmiskais reģions, tomēr tā būtu jāiekļauj aknu cistisko veidojumu diferenciāldiagnozē un šaubu gadījumos jānosaka antivielas pret ehinokokiem. Ārstēšana ir infektologa un/vai ķirurga komandas darbs.

A. Puķītis, A. Tuļins, A. Stāka

Ileokolonoskopijas spožums un posts. Zarnu endoskopijas mūsdienu iespējas un ierobežojumi

Pēdējos desmit gados ir nomainījušās trīs videokolonoskopu paaudzes. Mūsdienu komerciālais modernais videokolonoskops palielina attēlu vismaz desmitkārtīgi, pētnieciskie – līdz pat tūkstoš reizēm, bet mūsu pieaugošās iespējas atduras pret skaudro realitāti – situācija ar zarnu tīrību nav uzlabojusies. Šīs publikācijas mērķis ir pievērst uzmanību ne tik plaši diskutētai, bet nozīmīgai problēmai – situācijai ar zarnu sagatavošanu pirms kolonoskopijas. Autori cer, ka minētais varētu noderēt arī tiem speciālistiem, kuriem zarnu sagatavošanas rezultāts nav tik aktuāls ikdienas darbā. Šī publikācija nav zinātniska, materiāls izmantots situācijas ilustrācijai.

J. Pokrotnieks, J. Derova, A. Puķītis, I. Kolomejeca