Dace Ezera

Aci pret aci ar pacienta piederīgajiem

Mēdz teikt – ārstēšanās procesā piedalīs trīs: slimība, kas iet savu gaitu, ārsts, kurš mēģina to ietekmēt, un pacients, kurš vēlas atveseļoties. Taču nereti ir situācijas, kad ir arī ceturtā puse. Pacienta piederīgie. Saskarsme ir neizbēgama, bet nereti sarežģītāka nekā ar pacientu. Kā padarīt pacienta piederīgos par sabiedrotajiem?

Skolotāja harisma

Par dažiem skolotājiem studentu vidū klīst leģendas. Piemēram, kā piesēžot uz galda un īpatnēji velkot „r” skaņu, lekcijas lasīja pasniedzējs Makss Beļenkijs (bet studentes pirms viņa lekcijām skrēja uz frizētavu pucēties!), kā eksāmenu pieņēma Kristaps Rudzītis, kā Jūlijs Anšelēvičs saviem studentiem mācīja ne tikai profesionālās lietas, bet arī – kādai jābūt attieksmei pret pacientu. Kā Miervaldis Kaminskis gan ar bargām, gan asprātīgām metodēm – izdomājot pašsacerētus stāstiņus, piemēram, par Galvas apvidus artēriju – panāca, ka anatomijas gudrības paliek prātā. Un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl daudzas personības...Tie ir skolotāji, kurus apbrīno, no kuriem dažkārt arī baidās, kuru mācības patur prātā uz mūžu, kurus atceras. Kuriem piemīt vārdos neizskaidrojamā harizma un dzīvesgudrība.

Hauss, cerība un īstā dzīve

„Dakter, cik ilgi man vēl jāgaida?” – pacients nepacietīgi uzrunāja dakteri Hausu, kurš tobrīd bija aizrāvies ar kādu spēli. „Tā kā spēlēju divas minūtes, tad jums atlicis gaidīt par divām minūtēm mazāk!” Asprātīgi, sarkastiski dialogi, slimnīcas vide, pacientu dzīvesstāsti, komandas darbs, ceļš līdz diagnozei, fonā mikroklimats mediķu kolektīvā... Nē, ne īstenībā, bet televizora ekrānā. Mediķu darbs vienmēr bijis pateicīgs materiāls scenāristiem. Bet kino, kā ikviena māksla, ir labs pamudinājums domāt. Pēdējos mēnešos vairāki augstskolu mācībspēki Doctus atzinušies: jāseko līdzi seriāliem, jo studentu auditorijā tiek pārspriesti tajos noskatīti klīniskie gadījumi. Pat ja daudz kas neatbilst realitātei, pat ja seriālus skatīties nav labais tonis, tie jaunajiem ārstiem noder kā treniņš pelēkajām šūniņām: pamani brāķi!

• Medicīnas māsas

Sabiedrotā. Medicīnas māsa.

Viņa nereti ir jaunā ārsta pirmā darba audzinātāja: ar padomu, atbalstu, pieredzi. Vai tradīciju un atmosfēras uzturētāja nodaļā. Viņai nepatīk, ja sauc par ārsta labo roku, jo patstāvīgi izpilda savu darbu, nevis ārsta komandas. Sabiedrotā – tas būtu īstais vārds medicīnas māsai. Ko viņas ciena kolēģī – ārstā? Vai jūtas novērtētas no ārstu puses?