PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Gundega Grīnuma

Gundega Grīnuma

Dr. philol.

Visi autora raksti

Rainis Aspazijas kopēja lomā

1907. gadā, neilgi pēc politisko bēgļu Raiņa un Aspazijas apmešanās uz dzīvi Šveices dienvidos, nopietni sašķobījās dzejnieces veselība*. Viņas hroniskajām, no dzimtenes līdzatvestajām kaitēm “saulainajā stūrītī” pie Lugānas ezera pievienojās jauna liga: bieži un mokoši sāka streikot Aspazijas gremošanas trakts.

G. Grīnuma

Pēc veselības uz Berni. Vēsturisks ieskats Aspazijas dzīvē

1908. gada novembrī slaveno Šveices internistu dr. Hermani Zāli (Sahli) cerībā uz panaceju uzrunāja izmisusi, frustrācijas un slimību nomocīta ārzemniece, vārdā Amalia Herkir. Viņas dzimtenē Baltijas jūras krastos, kuru svešiniece kopā ar vīru Jāni Pliekšānu (Raini) pirms dažiem gadiem bija pametusi, no autoritatīvā režīma vajāšanas glābjoties, šo sievieti pazina kā dzejnieci Aspaziju. Sagurušajā sirdzējā gan bija grūti sazīmēt spožo, ugunīgo mākslinieci, kuras spārnotais vārds vēl nesen, 1905. gada revolūcijai Krievijas rietumu pierobežā kulminējot, bija “metis degli tūkstoš sirdīs”. Bernē sagurusī un nomāktā “Herkir kundze” bija ieradusies no tāla Dienvidšveices nostūra. No Kastaņolas ciema Lugānas ezera piekrastē, kur latviešu bēgļi Aspazija un Rainis, slēpdamies zem svešas identitātes, bija patvērušies kopš 1906. gada marta. Kas zina, vai sirgstošā dzejniece būtu uzdrīkstējusies mērot tālo ceļu uz Berni, lai svešajā pilsētā meklētu palīdzību pie “paša Zāli”, ja vien...

G. Grīnuma

Salstošā Aspazija Alpu saules pusē

Šis raksts par Aspazijas veselības problēmām Šveices trimdā tapis, strādājot pie padziļināta pētījuma par t.s. Kastaņolas periodu Raiņa un Aspazijas "paralēlajās biogrāfijās". Literatūrzinātnieks, saskaroties ar šā tipa informāciju, manuprāt, drīkst pretendēt vienīgi uz "anamnēzes ievācēja" (Raiņa un Aspazijas ārsta dr. Jēkaba Nīmaņa iecienīts apzīmējums), ne diagnostiķa lomu.

G. Grīnuma