Efektīva zema blīvuma holesterīna (ZBLH) pārvaldība un mērķa rādītāju sasniegšana ir būtiska, lai izvairītos no atkārtota kardiovaskulāra notikuma pacientiem ar hronisku koronāru sindromu. Dzimums varētu ietekmēt ZBLH pārvaldības procesu. Šā iemesla dēļ apvienojusies pētnieku komanda no Eiropas, lai noskaidrotu, kādas ir atšķirības starp dzimumiem, ja vērtē ZBLH mērķa sasniegšanu un līdz ar to kardiovaskulāros notikumus dinamikā.
Pacientiem ar augsta vai ļoti augsta riska koronāro asinsvadu slimību ir rekomendēta intensīva ZBLH līmeņa pazemināšana. Statīni ir hipolipidimizējošās terapijas stūrakmens. Šobrīd veikti vien daži nejaušināti klīniskie pētījumi par ilgtermiņa klīnisko iznākumu koronāro artēriju slimības pacientiem, salīdzinot divus biežāk lietotos statīnus — rosuvastatīnu un atorvastatīnu.
Analizējot datus no ilgstoša pētījuma, kurā piedalījās vairāk nekā 11 000 pieaugušo no četrām dažādām kopienām Amerikas Savienotajās Valstīs, atklājās, ka pieaugušajiem, kuriem bija augsts asinsspiediens, gan sēdus stāvokļi, gan guļus stāvoklī (līdzeni uz muguras), ir lielāks risks sirds slimības, insults, sirds mazspēja vai priekšlaicīga nāves risks, salīdzinot ar pieaugušajiem bez augsta asinsspiediena, atrodoties stāvus un guļus.
Kad mūsu aprūpē nonāk pacients ar sūdzībām, kas saistītas ar paātrinātu sirdsdarbību, vai arī paši esam konstatējuši pacientam paātrinātu sirdsdarbību, ir jānosaka tahikardijas iespējamais cēlonis un jāvienojas par piemērotāko terapiju.
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves un invaliditātes cēlonis, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem SAS sastopamība pieaug visā pasaulē. Ir identificēti un plaši pētīti tradicionālie riska faktori, kas veicina SAS rašanos un pasliktināšanos
Sirds un asinsvadu slimību attīstības risks ir mazāks cilvēkiem ar aptaukošanos, kuriem ir ģenētiska predispozīcija uz augstu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), nekā cilvēkiem ar aptaukošanos, ko galvenokārt ietekmē vides faktori, piemēram, dzīvesveids.
Fiziskās slodzes tests ar EKG jeb veloergometrija joprojām ir Latvijā visplašāk lietotā un vieglāk pieejamākā izmeklēšanas metode gan sākotnējā koronārās sirds slimības (KSS) diagnostikā, gan arī tās smaguma pakāpes izvērtēšanā. Slodzes tests izmantojams arī pacientu tālākai apsekošanai, kad ir sākta KSS ārstēšana. Tas ir jutīgāks un specifiskāks nekā miera stāvokļa EKG, lai noteiktu miokarda išēmiju. [1]
Pārtikai pievienoti cukuri rada dažādu nevēlamu veselības iznākumu risku, tajā skaitā veicina kardiovaskulāro slimību attīstību. PVO rekomendē nepārsniegt 5 % robežu ikdienas enerģijas patēriņā uzņemtajiem brīvajiem cukuriem. Tāpēc arvien populārāki kļuvuši mākslīgie saldinātāji, bet vai tie ir bez kaitīguma?
ESC kongresā 2022. prezentēts pētījums, kurā pierādīts, ka smēķētājiem ir vājāks sirds muskulis nekā nesmēķētājiem. Pētījumā atklājās, ka, jo vairāk cilvēks smēķē, jo sliktāka kļūst viņa sirdsdarbība. Pēc smēķēšanas atmešanas dažas funkcijas atjaunojas.
Padziļināta datu analīze, kas publicēta Nature Medicine, liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir bijis Covid-19, ir paaugstināts kardiovaskulāru komplikāciju risks pirmā mēneša līdz 1 gada laikā pēc inficēšanās, pat starp veseliem cilvēkiem un personām ar vieglu Covid-19 gaitu.
Aptuveni 10 % no jauniem koronāro sirds slimību gadījumiem vecāka gada gājuma cilvēkiem varētu novērst, novēršot dzelzs deficītu pusmūžā, liecina pētījums, kas publicēts Eiropas Kardioloģijas biedrības žurnālā ESC Heart Failure.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Zviedru pētnieki skaidroja, vai pastāv saistība starp ar metabolisku disfunkciju saistītu taukaino aknu slimību (MASLD) bērnībā un agrīnu 2.tipa cukura diabētu (CD), kā arī kāds ir kombinētais MASLD un vidēja līmeņa hiperglikēmijas efekts uz 2.tipa CD risku un vai aptaukošanās ārstēšana bērniem šo risku mazina.
Kaut gan Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
