Artūrs Utināns
ārsts psihoterapeits, RSU Psihoterapijas un psihosomatikas katedra
Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Modernās dermatoloģijas dažādie aspekti
Dermatoloģijas jomā rakstīts gan par dažādām patoloģijām, ārstniecības paņēmieniem, līdzekļiem, pierādījumos balstītiem pētījumiem, nākotnes iespējām, ādas kopšanas līdzekļiem, vitamīniem un antioksidantiem. Arī tirgū ienāk jauni spēlētāji ar jaunām dermokosmētikas līnijām. Tātad vajadzētu secināt – tā kā ārstiem ir arvien vairāk informācijas par ādas slimībām, labāka izpratne par to cēloņiem, tirgū tiek piedāvāta pārbaudīta un efektīvāka dermokosmētika, pacientiem ir pieejama lieliska ādas aprūpe specializētajos dermatoloģijas centros, skaistuma klīnikās..., tad ādas saslimšanas populācijā mazinās. Nē! Kāpēc?
Sociālās fobijas. Mūsu bailes no kauna un apjukuma citu priekšā
Sociālo fobiju pieņemts klīniski diagnosticēt un zinātniskajā literatūrā analizēt sindromatoloģiskā līmenī, kur galvenā vērība tiek pievērsta patoloģijas simptomātiskajām izpausmēm. No psihodinamikas zinātnes viedokļa fobijas centrālais saturs ir bailes no kauna un apjukuma citu klātbūtnē, pacienti baidās un izvairās no situācijām, kur jāizpilda kādas darbības citu acu priekšā. Rakstā aplūkoti sociālo fobiju patoģenētiskie aspekti, sakarības starp sociālām fobijām un tādām jūtām kā riebums, kauns un nicinājums.
Ķermeņa dismorfija
Triloģijā Bērnība. Pusaudža gadi. Jaunība. Ļ. Tolstojs aprakstījis sevi: "Manas nodarbes sastāvēja no [..] sevis aplūkošanas spogulī, no kura, starp citu, es vienmēr aizgāju ar smagas nomāktības un pat riebuma izjūtu. Mana āriene, es pārliecinājos, ne tikai bija neglīta, bet es pat nevarēju mierināt sevi parastajiem līdzekļiem tādos gadījumos. Es nevarēju pateikt, ka man ir izteiksmīga, gudra vai cēla seja." Vēlme skatīties spogulī vai izvairīties skatīties, biežāk fokusēt savu uzmanību uz iekšējo iespaidu vai izjūtu (savu iekšējo virtuālo hologrammu) nekā uz aktuālo atspulgu spogulī, kā arī uz atsevišķām ķermeņa daļām, nevis uz savu iespaidu kopumā un pēc tam rīkoties - tā ir mūsdienās bieži sastopama patoloģija.
Kauna un vainas apziņas loma psihisko traucējumu patoģenēzē
Kauns piemīt visiem cilvēkiem. Šī emocija nosaka ētisku un sabiedrības pieņemtajām normām atbilstošu indivīda rīcību. Tomēr daudzi cilvēki, jo īpaši mūsdienu modernajā sabiedrībā, cieš no kauna radītiem ierobežojumiem; pastāv un aizvien aktualizējas tāds jēdziens kā patoloģisks kauns. Turklāt ir grūti nosaukt kādu psihisko traucējumu veidu, kur kaunam nebūtu kāda – primāra vai sekundāra – loma. Kauns un ar to bieži saistītā vainas sajūta ir to biežāko emociju vidū, ar kurām cilvēki vēršas pēc psihoterapeita palīdzības.
Nozares
A
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
D
- Dermatoloģija 181
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 333
F
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 325
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 304
- Internā medicīna 25
K
- Kardioloģija 495
Ķ
- Ķirurģija 178
L
M
N
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 357
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 225
- Otorinolaringoloģija 77
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 207
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
R
S
- Sabiedrības veselība 302
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
T
U
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84