19. maijā – Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienā – Latvijas Krona un Kolīta slimnieku biedrība atzīmēs nevis vienu dienu, bet īstenos nedēļu garu kampaņu ar lozungu “Runā atklāti! Runā par IZS!”, aptverot gan priekšlikumus politikas veidotājiem, gan informatīvas aktivitātes, gan gleznu izstādi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Zināms, ka pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS) var attīstīties komplikācijas no nieru veselības puses. Taču nav zināms, vai zems aGFĀ varētu būt predisponējošais faktors IZS attīstībai nākotnē.
Iekaisīga zarnu slimība (IZS) ir hroniska, progresējoša slimība, kas skar kuņģa—zarnu traktu. IZS grupā ietilpst čūlainais kolīts, Krona slimība un mazāk izplatītais mikroskopiskais kolīts (limfocitārs un kolagenozs). Šobrīd šīs slimības nav izārstējamas pilnībā, taču terapija uzlabojusi pacientu dzīves kvalitāti un mazinājusi ķirurģiskas ārstēšanas nepieciešamību IZS terapijas procesā (ķirurģiska ārstēšana Eiropā nepieciešama 10—30 % Krona slimības gadījumu un 5—10 % čūlainā kolīta gadījumu). [1]
Pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka Eiropā iekaisīgu zarnu slimību pacientu skaitam ir tendence strauji pieaugt. Arī Latvijā ar Krona slimību un čūlaino kolītu slimo vairāk nekā 2500 pacientu, kas ir nopietns signāls gan veselības aprūpes speciālistiem, gan sabiedrībai kopumā.
Arvien biežāk attēldiagnostiskajos izmeklējumos kā nejauša atradne tiek konstatētas aizkuņģa dziedzera cistas. Šo veidojumu uzraudzība veicina nozīmīgu slogu gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistiem. Pētījuma autori izteikuši hipotēzi, ka pacientiem ar mazām un stabilām aizkuņģa dziedzera cistām ir ļoti mazs risks cistas progresijai uz augstas pakāpes displāziju vai aizkuņģa dziedzera vēzi, - respektīvi, risks ir tikpat augsts cik vispārējā populācijā.
Līdz 4 jūlijam RSU noris izlaidumu laiks. RSU diplomu šovasar saņems rekordliels absolventu skaits – 1456. Aptuveni katrs septītais no šīs vasaras 1456 absolventiem ir ārvalstu students.
Kafija varētu ne tikai papildināt rīta rutīnu, bet arī pagarināt dzīvi. Plaša mēroga Taftsas Universitātes pētījums liecina, ka vienas līdz trīs tases kofeīnu saturošas kafijas izdzeršana dienā ir saistīta ar zemāku kopējo mirstību, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāņem vērā, ka ieguvumi samazinās, ja cukura un piesātināto tauku, piemēram, krējuma, pievienošana ir pārāk liela.
Cukura diabēta zāles, kas pazemina smadzeņu šķidruma spiedienu, uz pusi samazina migrēnas dienu skaitu mēnesī, liecina jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Neirologu akadēmijas (EAN) kongresā 2025. gadā.
Krūts vēzis ir viens no vadošajiem ar vēzi saistītiem nāves iemesliem sievietēm visā pasaulē. Izskanējuši pieņēmumi, ka olīveļļai, kas ir bagāta ar mononepiesātinātiem taukiem un polifenoliem, ir aizsargājoša iedarbība pret krūts vēža attīstību, taču iztrūkst epidemioloģisko pierādījumu šim apgalvojumam. Interesantu pētījumu veikuši itāļi, novērtējot olīveļļas patēriņa saistību ar krūts vēža risku.
