Gan pasaulē, gan Latvijā plaši tiek diskutēts par hormonālās kontracepcijas nozīmi veselībā. Dažādu ārstu viedoklis atšķiras: ir tādi, kas atbalsta hormonālās kontracepcijas izrakstīšanu, ir tādi, kas neatbalsta, un ir vienaldzīgie. Lai gan vienprātības šajā jautājumā trūkst, hormonālā kontracepcija tiek lietota visai plaši, tāpēc rakstā mēģināts apkopot jaunāko pētījumu rezultātus tieši par hormonālās kontracepcijas “pozitīvo pusi” un veselības ieguvumiem.
Akne ir ļoti izplatīta un bieži sastopama saslimšana pusaudžiem, tomēr tā ir ne tikai pusaudžu problēma. Eksperti uzskata, ka aknes izplatība skar 80–90% jauniešu. [1; 2] Akne parasti ilgst vairākus gadus un tiek raksturota kā saslimšana, kas laika gaitā mainās, tāpēc tiek uzskatīta vairāk par hronisku nekā akūtu saslimšanu. 15–30% pacientu ir nepieciešama intensīva medikamentoza ārstēšana, un šie pacienti veido lielāko pacientu grupu dermatologu praksēs visā pasaulē. [3]
Astmas menedžments vienlaikus ir vienkāršs un grūts uzdevums. Vienkāršs, jo lielai daļai pacientu simptomu kontroli var sasniegt viegli, vadoties pēc skaidri definētām vadlīnijām. Grūts, jo astma ir mutifaktoriāla slimība: vienmēr ir pacienti, kam optimālu kontroli sasniegt neizdodas, jo līdzīgi kā ar daudzām hroniskām slimībām vēl joprojām runājam par kontroli, nevis izārstēšanu. Pētījumiem astmas lauciņā raksturīga tematiska daudzveidība, kas daļēji aplūkota arī šajā literatūras apskatā.
Pirms Berlīnes mūra krišanas ar alerģiju sirga 5% Austrumvācijas iedzīvotāju, savukārt Rietumvācijā alerģisku cilvēku bija 25%. Desmit gadu pēc apvienošanās bijušajā Austrumvācijā dzīves apstākļi un pārtikas produktu drošība bija ievērojami uzlabojusies, toties alerģisku cilvēku skaits – pieckāršojies, sasniedzot tādu pašu līmeni kā rietumu kaimiņiem. Šis ir uzskatāms piemērs, kas apstiprina sen novērotu parādību: mazattīstītajās valstīs ir ievērojami mazāka alerģiju un autoimūno slimību prevalence nekā attīstītajās valstīs. Tā, piemēram, augstākais alerģisko cilvēku īpatsvars ir Lielbritānijā – 33%. Ja runājam par 1. tipa cukura diabētu, kas attīstās, veidojoties autoantivielām pret paša organisma aizkuņģa dziedzera beta šūnām, tad tādā valstī kā Afganistāna šī slimība nav sastopama gandrīz nemaz. [1]Dr. habil. med., profesors Anatolijs Danilāns, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents: Tēma par higiēnas hipotēzi un helmintu terapiju ir zinātniski saistoša. Protams, tā nav panaceja, bet jauns skatījums autoimūno slimību izpratnē. Vācijā Krona slimības terapijā diezgan plaši izmanto matgalvja oliņas, Latvijā vēl tam neesam gatavi – trūkst informācijas, kā arī resursu. Katrā ziņā – interesanti!
Dermatoloģijas jomā rakstīts gan par dažādām patoloģijām, ārstniecības paņēmieniem, līdzekļiem, pierādījumos balstītiem pētījumiem, nākotnes iespējām, ādas kopšanas līdzekļiem, vitamīniem un antioksidantiem. Arī tirgū ienāk jauni spēlētāji ar jaunām dermokosmētikas līnijām. Tātad vajadzētu secināt – tā kā ārstiem ir arvien vairāk informācijas par ādas slimībām, labāka izpratne par to cēloņiem, tirgū tiek piedāvāta pārbaudīta un efektīvāka dermokosmētika, pacientiem ir pieejama lieliska ādas aprūpe specializētajos dermatoloģijas centros, skaistuma klīnikās..., tad ādas saslimšanas populācijā mazinās. Nē! Kāpēc?
Zinātnes aprindās arvien lielākas cerības tiek liktas uz fitohormoniem; fitoestrogēni populārajā literatūrā jau nokļuvuši panacejas statusā – ar spēju kompensēt estrogēnu deficītu organismā, novērst ādas sausumu, paaugstināt tās elasticitāti un palēnināt novecošanos. Estrogēni mazina androgēnu kaitīgo ietekmi uz ādu un matu folikuliem, tāpēc tos lieto seborejas, aknes ārstēšanā. Estrogēni novērš arī sirds-asinsvadu saslimšanu, osteoporozes un pat Alcheimera slimības attīstību.
Metabolais sindroms ir viena no tipiskākajām veselības problēmām attīstītās valstīs. Tas ir komplekss daudzfaktoru stāvoklis ar plašām asociācijām dažādās orgānu sistēmās, no kurām visredzamākā ir metabolā sindroma vai tā komponentu dramatiskā saikne ar sirds-asinsvadu saslimšanām. Šobrīd literatūrā pieejami ļoti daudzi darbi par šīm tēmām, kuri tomēr sniedz visai maz jaunu ziņu, pamatā apstiprinot vai niansējot jau iepriekš atklāto.
Antioksidantu iedarbība bija zināma jau senajās kultūrās Ēģiptē un Indijā, mūsdienās tos lieto visā pasaulē gan dažādu saslimšanu gadījumos, gan kosmētikā. Pasaules literatūras apskata tēma ir antioksidanti – to antioksidatīvā, terapeitiskā un kosmētiskā iedarbība. Taču jāteic – tieši tāpat kā notiek lokāli lietojamo dermatoloģisko līdzekļu izpēte saskaņā ar pierādījumos balstītas medicīnas noteikumiem, šāda koncepcija nepieciešama arī kosmētiskajiem līdzekļiem. Un šī problēma pasaulē vēl joprojām nav atrisināta.
Vēnu slimību, to skaitā hroniskas venozas mazspējas (HVM) izplatībai nav tendences mazināties. Spītējot patiešām progresīviem atklājumiem un inovācijām, varikozas vēnas un HVM joprojām skar lielāko daļu pieaugušo populācijas visā pasaulē. Arī Latvijā HVM ir izplatīta slimība. Turklāt, kā parādīja 2007. gadā veiktais epidemioloģiskais pētījums DE FACTO, mūsu valstī salīdzinoši biežāk tiek novērota C3 HVM stadija (24,9% pret vidēji 9,3% pasaulē), kā arī C5 un C6 stadija (attiecīgi 4,5% un 1,8% pret 0,6–1,4% un 0–0,5%).
Kā teicis amerikānis ārsts Pols Freims (Paul S. Frame) – “viena unce profilakses ir tonna darba”. Tāpēc šoreiz pasaules literatūras apskatā jaunākie zinātniskie dati par mediķu un pacientu “palīgiem” profilakses darbā – probiotiķiem, multivitamīniem, C vitamīnu, E vitamīnu, D vitamīnu, folijskābi un augu preparātiem, lai noskaidrotu, kas darbojas, kas nedarbojas, kad lietot.
