Rietumu sabiedrībā vairs nav iedomājama diena bez datora un citu elektronisku ierīču izmantošanas profesionālām un privātām vajadzībām. Tāpēc jāatceras arī par datora izraisītām blakusparādībām, visbiežāk tieši datora redzes sindromu. Tas var ietekmēt ne tikai acu komfortu, bet arī darba spējas un darba ražīgumu. Spriežot pēc pētījumu rezultātiem, 64–90% datorlietotāju ir saskārušies ar kādu no redzes simptomiem, piemēram, acu nogurumu, galvassāpēm, acu diskomfortu, sausas acs problēmu, redzes dubultošanos un neskaidru redzi, skatoties tālumā pēc ilgstošas datora lietošanas.
Artrīts attiecas uz vairāk nekā 100 slimībām un stāvokļiem, kas ietekmē locītavas, apkārtējos audus un citus saistaudus. Artrīts ir galvenais invaliditātes cēlonis, piemēram, ASV. Artrīta izraisītas sāpes būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti, tāpēc jāmeklē labākās un piemērotākās iespējas, kā mazināt sāpes un pacientam dot iespēju atgriezties pie ikdienas pienākumu veikšanas, nejūtot diskomfortu. Šajā pasaules literatūras apskatā apkopoti jaunākie ieteikumi artrīta izraisītu sāpju pārvaldīšanā.
Mutes dobuma veselība ir svarīga ne tikai izskatam un labai pašsajūtai, bet arī organisma veselībai kopumā. Mutes dobuma un smaganu slimības var veicināt nopietnas saslimšanas, piemēram, cukura diabētu un elpceļu saslimšanas. Neārstēts kariess var izraisīt sāpes un nopietnas infekcijas. Tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, vai ir saistība starp mutes dobuma stāvokli un sirds veselību. Šajā pasaules literatūras apskatā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par mutes dobuma higiēnu.
Paaugstināts acs spiediens var būt cēlonis glaukomas attīstībai, kas, savukārt, redzes nerva atrofijas dēļ var radīt dramatiskas izmaiņas redzes laukā un rezultēties ar aklumu. Okulāras hipertensijas gadījumā galvenais ārstēšanas mērķis ir pazemināt acs spiedienu, pirms tas izraisījis redzes zudumu. Šajā pasaules literatūras apskatā apkopoti jaunākie pētījumi par okulāru hipertensiju un tās ārstēšanas iespējām.
Aptaukošanās ir saistīta ar vielmaiņas un kardiovaskulārajām saslimšanām, kas būtiski paaugstina insulta, koronārās sirds slimības un miokarda infarkta risku.Ogļhidrātiem bagātas maltītes kombinācijā ar mazkustīgu dzīvesveidu ir veicinājušas aptaukošanās epidēmijas izplatību un ar to saistītu mirstības un saslimstības pieaugumu. Šajā rakstā apkopota informācija par aptaukošanās farmakoloģiskās ārstēšanas iespējām un nākotnes perspektīvām.
Hroniska nieru slimība ir visas pasaules sabiedrības veselības problēma. ASV pieaug terminālas nieru slimības pacientu skaits, pieaugums ir no 10 000 1973. gadā līdz 547 982 2008. gadā. Lai gan precīzi pieauguma iemesli nav zināmi, tiek lēsts, ka par šo pieaugumu atbild populācijas demogrāfiskās izmaiņas, atšķirīgs slimības slogs starp rasēm, nieru slimības riska faktori. Lai gan cilvēkiem ar nieru slimību ir pieejama terapija un nepieciešamības gadījumā var veikt dialīzi, tomēr pacienti ar šo slimību mirst biežāk un viņiem ir sliktāka dzīves kvalitāte. Tāpēc šajā literatūras apskatā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par šīs slimības pārvaldību.
Ārstu uzdevums ir sniegt iespējami labāko pārvaldību un ārstēšanu pacientiem, kas slimo ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS). Ir vairāki šķēršļi, kas jāpārvar, lai veiksmīgi izpildītu šo uzdevumu, piemēram, pacienti atšķirīgi reaģē uz ārstēšanu, jo HOPS pacientu populācija ir neviendabīga, var būt vāja saistība starp simptomiem un slimības smagumu, kā arī ir ierobežoti dati par ārstēšanas ilgtermiņa HOPS rezultātu. Šajā rakstā apkopoti jaunākie pētījumi par HOPS diagnosticēšanu un ārstēšanu.
Rezistenta hipertensija ir bieži sastopama klīniskā problēma gan ģimenes ārstu, gan speciālistu praksē. Lai gan precīza rezistentās hipertensijas izplatība nav zināma, klīniskie pētījumi apliecina, ka tā nav reta saslimšana. Tiek prognozēts, ka saslimstība ar rezistentu hipertensiju pieaugs. Rezistentas hipertensijas prognozes nav zināmas, bet kardiovaskulārā riska līmenis neapšaubāmi paaugstinās, ja pacientam ir ilgstoša, smaga, komplicēta hipertensija kombinācijā ar vairākiem citiem kardiovaskulārajiem riska faktoriem, piemēram, aptaukošanos, miega apnoju, cukura diabētu un hronisku nieru slimību.
Ceļgala locītavas osteoartrīts ir visbiežāk sastopamā osteoartrīta forma. Vairāk nekā 10 miljoni ASV iedzīvotāju slimo ar šo slimību, un tas ir biežāk sastopamais invaliditātes cēlonis. Ceļgala locītavas osteoartrītu nevar izārstēt, bet var palīdzēt pārvaldīt tā simptomus. Mūsdienās arvien biežāk dažādu slimību pārvaldībā tiek lietotas medikamentu kombinācijas, arī ceļgala locītavas osteoartrīta pārvaldībā ir pētījumi par efektīvākajām medikamentu kombinācijām.
Rietumvalstu sabiedrība arvien vairāk noveco – jau šobrīd Eiropas Savienībā vidējais dzīves ilgums ir 79,4 gadi. Latvijā tie ir 73,4 gadi, bet tiek prognozēts, ka 2030. gadā tie būs jau 78,5 gadi, tāpēc ārstiem arvien biežāk jāapgūst un jāmeklē jaunas iespējas, kā iespējami labāk ārstēt pacientus lielā vecumā. Mūsdienās gandrīz ikvienas specialitātes ārsti ikdienas praksē konsultē daudz vecu cilvēku. Tā kā viņu skaits pieaug, pasaules literatūras apskatā apkopojām jaunākos pētījums geriatrijas jomā.
