PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Literatūras apskati

Sirds ir viena, bet slimību daudz... Atskats uz ESC kongresu Amsterdamā

Gandrīz trīsdesmit tūkstoši dalībnieku no visas pasaules apmeklēja Eiropas Kardiologu biedrības ikgadējo kongresu, kas šogad no 31. augusta līdz 4. septembrim norisinājās Amsterdamā. Kongresā varēja iepazīties ar vairāk nekā 5000 prezentācijām gan par nesenu pētījumu rezultātiem, gan par jaunām klīniskām vadlīnijām, gan citiem ar ārstēšanu un aprūpi saistītiem jautājumiem.

S. Pildava, A. Skride, O. Kalējs

Miegs un veselība

Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem.

I. Cimdiņa, S. Pildava

Ceļotāju veselība. Ko vērts atcerēties, dodoties ceļojumā?

Vasara ir brīvdienu un ceļojumu laiks. Katru gadu visā pasaulē cilvēki dodas vairāk nekā 900 miljonos ārvalstu ceļojumu. Ceļošana ir saistīta ne tikai ar atpūtu un patīkamu emociju gūšanu, bet arī ar veselības riskiem. Daudzi no šiem riskiem ir samazināmi, ievērojot piesardzības pasākumus pirms ceļojuma, tā laikā un pēc ceļojuma. Šajā rakstā atgādinām vispārzināmas lietas, ko atcerēties pašiem un ko ieteikt un atgādināt pacientiem pirms ceļojumiem. Lai visiem izdevušās brīvdienas!

K. Vernere, S. Pildava

Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija

Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir galvenais akluma cēlonis pasaulē. Tā kā sabiedrība noveco, šī problēma varētu skart 20% iedzīvotāju. Smagas norises VMD (arī neovaskulāra) saistīta ar progresējošiem redzes traucējumiem. Galvenie riska faktori ir smēķēšana, uztura paradumi, sirds–asinsvadu sistēmas slimības un ģenētiskie marķieri. Šobrīd ārstēšanas iespējas ir anti-VEGF injekcijas acī kombinācijā ar citām metodēm, bet tiek meklētas arvien jaunas un pacientam vieglāk lietojamas un izturamas ārstēšanas metodes.

S. Pildava, D. Lietuviete

Biežākās ginekoloģiskās slimības un to pārvaldība

Sievietes reproduktīvā vecumā vizītē pie ginekologa visbiežāk sūdzas par patoloģiskiem izdalījumiem no maksts un sāpēm iegurņa rajonā. Bakteriāla vaginoze ir biežākais maksts izdalījumu cēlonis sievietēm reproduktīvā vecumā, apmēram 40–50% no visiem gadījumiem. Endometrioze ir izplatīta veselības problēma sievietēm, ASV un Kanādā no endometriozes cieš 5,5 miljoni sieviešu. Biežākais endometriozes simptoms ir sāpes, lielākoties vēdera, muguras lejasdaļas un iegurņa rajonā. Terapijas mērķis ir mazināt šos simptomus.

I. Baidekalna, S. Pildava

Jaunākie pētījumi alerģiska rinīta pārvaldībā

Ar alerģisku rinītu slimo aptuveni 40 miljoni amerikāņu, tā izplatība ir apmēram 20%, dati no pētījumiem Skandināvijas valstīs liecina, ka alerģiska rinīta kopējā izplatība vīriešiem ir 15%, bet sievietēm - 14%. Tomēr tā izplatība var mainīties pa valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem. Alerģiska rinīta pārvaldībā ir trīs būtiskas sastāvdaļas: vides faktoru kontrole un izvairīšanās no alergēniem, farmakoloģiskā terapija un imūnterapija. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par alerģiska rinīta pārvaldības iespējām.

I. Grīsle, S. Pildava

Insulīnterapija 2. tipa cukura diabēta pacientiem

Daļa pacientu ar 2. tipa cukura diabētu nesasniedz mērķa glikozes rādītājus, lietojot orālos pretdiabēta līdzekļus, tad jāsāk insulīnterapija. Speciālisti diskutē, kad sākt insulīnterapiju, cik agresīvu terapiju izvēlēties, kā pārliecināt pacientu par insulīnterapijas nepieciešamību. Esam apkopojuši jaunākos pētījumus par insulīnterapiju 2. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā un tās ietekmi uz slimības gaitu un pacientu dzīves kvalitāti.

S. Pildava, U. Gailiša

Funkcionāla dispepsija

Dispepsija ir biežs simptoms ar plašu diferenciāldiagnostiku un neviendabīgu patofizioloģiju. Patieso funkcionālas dispepsijas izplatību populācijā novērtēt grūti. Tiek rēķināts, ka ik gadu no dispepsijas simptomiem cieš 25% populācijas (variācijas no 13 līdz 40% dažādām populācijas grupām), vēl jāņem vērā, ka liela daļa cilvēku ar dispepsijas simptomiem neapmeklē ārstu. Funkcionālas dispepsijas ārstēšana ir nopietns uzdevums gan ārstam, gan pacientam, jo nav viena iedarbīga ārstēšanas veida, ir jāmeklē katram pacientam piemērotākais.

S. Pildava, E. Bodnieks

Septiņas dienas vai viena nedēļa? Saaukstēšanās un atsevišķu preparātu ietekme uz tās gaitu

Kā vēsta tautas paruna, iesnas ilgstot septiņas dienas, bet, ja labi ārstējot, tad vien nedēļu. Un tautas medicīnā ir virkne līdzekļu, kas sola šo efektu panākt, daļa no šiem līdzekļiem savu vietu atradusi arī aptieku plauktos – gan drogu veidā (piemēram, liepziedu, kumelīšu, pelašķu tēja), gan rūpnieciski ražotos preparātos, piemēram, alicīna (viela ķiplokos) preparāti. Vietējo līdzekļu sarakstu papildina no ārzemēm ievestā ehinācija, ingvers, kā arī C vitamīna un cinka preparāti, kas, lai arī mākslīgi sintezēti, vieglās pieejamības dēļ jau šķiet ieguvuši tautas medicīnas statusu.

E. Krustiņš, A. Rancāne

Nakts enurēze bērniem – ārstēšana un saistītie stāvokļi

Kopējā nakts enurēzes izplatība bērniem 5 gadu vecumā ir starp 5 un 10%. 12-14 gadu vecumā enurēzes izplatība ir vairs tikai 2-3%, bet pēc 15 gadu vecuma 1-2%. Vidējais enurēzes reižu skaits nedēļā ir 2 naktis. Aprēķināts, ka septiņi no 100 bērniem, kas slapināja gultā 7 gadu vecumā, to turpina darīt arī pieaugušo vecumā, tāpēc būtiska ir agrīna ārstēšanas sākšana. Svarīgi ārstēt enurēzi ir arī tāpēc, ka pierādīts - enurēze saistīta ar bērna psiholoģisko veselību.

S. Pildava