Atopiskais dermatīts (AD) ir niezoša, hroniska vai hroniski recidivējoša iekaisīga ādas slimība, kas visbiežāk sākas bērnībā. [1] AD vispārējā populācijā sastopams 20 % bērnu un 2—8 % pieaugušo, [2] pēdējos 30 gados tā izplatība pieaugusi divas trīs reizes. [1; 3]
Onihomikoze ir sēnīšu izraisīta nagu infekcija, kas var skart vienu vai vairākus kāju un/vai roku nagus. Infekcija var attīstīties jebkurā naga vienībā — naga matricē, gultnē vai plātnītē. Biežākie izraisītāji ir dermatofīti, raugveida un pelējuma sēnītes.
Uztura izmaiņas kopā ar standarta terapiju var palīdzēt pacientiem ar psoriāzi vai psoriātisku artrītu mazināt slimības smaguma pakāpi, secināts sistemātiskā literatūras apskatā.
Melanoma aktualitāti saglabā jau vairākus gadus. Ar katru gadu Latvijā un Baltijas valstīs turpina pieaugt pirmo reizi reģistrēto pacientu skaits, diemžēl turpina pieaugt arī mirušo skaits. Advancētas jeb metastātiskas slimības pacientu ārstēšana joprojām ir sāpīgs jautājums. Ko īsti nozīmē melanomas pacientu novērošana un kādi ir veicamie pasākumi?
Pēdējos trīsdesmit gados strauji pieaugusi melanomas — arī melanomas in situ — sastopamība. Lentigo maligna ir melanomas in situ apakštips. LM lokalizācijas vietas visbiežāk ir sejas un kakla āda: šajos ādas reģionos attīstās līdz 30% melanomu.
Akne ir bieža slimība pieaugušām sievietēm. Dažādos pētījumos tās vispārējā izplatība konstatēta 14—54 %. [26]
Analizējot lielu skaitu elektronisko medicīnas ierakstu, pētnieki atklāja, ka pacientiem ar akni ir ievērojami lielāks smagas depresijas attīstības risks, bet šis risks ir paaugstināts tikai pirmajos piecos gados pēc aknes diagnosticēšanas.
Rozācija (rosacea, latīņu val. — sārts) ir hroniska, recidivējoša, iekaisīga dermatoze ar raksturīgām klīniskām izpausmēm sejas centrālajā daļā, kas sākas kā pārejoša, vēlāk stabila eritēma, fonā veidojoties teleangiektāzijām, papulām, pustulām, tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzijai. [1; 2]
Gaisa mitruma un krasu temperatūras maiņu dēļ cieš āda — kļūst sausa, rada diskomforta sajūtu, plaisā, ātrāk noveco, saasinās hronisku ādas slimību izpausmes. Svarīga pareiza kopšana, izvairīšanās no kairinātāju negatīvās ietekmes.
Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, saucot to par “psoriātisku slimību”, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Un, iespējams, ka psoriāze ir neatkarīgs riska faktors blakusslimību attīstībai. [3]
Nodarbinātība mazumtirdzniecībā, ēdināšanā, mediju jomā un veselības aprūpē bija saistīta ar augstākiem depresijas un/vai psiholoģiskā stresa rādītājiem nekā darbs citās nozarēs un profesijās, liecina jauns pētījums. Depresijas rādītāji bija augstāki arī jaunākiem cilvēkiem un sievietēm.
PVO dati vēsta, ka kardiovaskulārās slimības (KVS) katru gadu pasaulē atņem 17,9 miljonus dzīvību un apmēram trešdaļa nevēlamo notikumu attīstās pirms 70 gadu vecuma! Kardioloģisko pacientu aprūpē nozīmīgu artavu sniedz ģimenes ārsti, kas ikdienā aprūpē lielu skaitu pacientu ar hipertensiju, sirds mazspēju, dislipidēmiju un citām KVS, tāpēc būtiski kliedēt šaubas par neskaidrībām. Kardioloģe un interniste Dr. Marina Kovaļova atzīst, ka uzdotie jautājumi ir ļoti svarīgi kardioloģisku pacientu aprūpē.
Kanabidiolu saturošu produktu neregulēta lietošana rada bažas par veselības drošuma riskiem. Lielākā daļa pētījumu par kanabidiolu veikti lietojot relatīvi augstas devas pacientiem, kas vielu lieto medicīnisku indikāciju dēļ. Tajā pašā laikā iztrūkst pētījumu par kanabidiola drošumu un efektiem zemākās devās.
Ir publicēti ziņojumi par vairākiem medikamentiem, t.sk. nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPL), protonu sūkņu inhibitoriem (PSI), selektīviem serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem (SSAI), statīniem un antihipertensīviem medikamentiem, kuri var veicināt mikroskopiska kolīta attīstību. Pētnieki pierādījuši, ka lielākā daļa no šiem medikamentiem tomēr šādu risku neveicina.
Bioloģiskās zāles ir uzlabojušas daudzu cilvēku ar smagu astmu dzīvi. Tomēr jaunā pētījumā, ko veikusi Karolinskas institūta (Karolinska Institutet) pētnieku komanda Zviedrijā, atklāts, ka dažas imūnšūnas ar augstu iekaisuma potenciālu pēc ārstēšanas netiek pilnībā iznīcinātas.
