Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir biežākais vertigo iemesls, tā sastopamība pieaug līdz ar vecumu. [2] Neatpazīts un nediagnosticēts LPPV ir gandrīz 10 % geriatriskās populācijas. [3–4]
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir biežākais vertigo iemesls, tā sastopamība pieaug līdz ar vecumu. [2] Neatpazīts un nediagnosticēts LPPV ir gandrīz 10 % geriatriskās populācijas. [3–4]
Apgrūtinātu elpošanu caur degunu bērniem novēro bieži — gan kā parādību akūtu infekciju gadījumā, gan hronisku iekaisumu dēļ un anatomisku īpatnību dēļ augšējos elpceļos. Brīva elpošana caur degunu ir svarīgs dzīves kvalitātes un veselības priekšnoteikums, tāpēc savlaicīga deguna obstrukcijas diagnostika un ārstēšana ir svarīga bērna pilnvērtīgai attīstībai.
Apgrūtināta elpošana caur degunu ir viena no biežākajām problēmām, ar kādām pacients dodas pie ārsta. Deguna starpsienas deviācija nereti ir viens no šīs patoloģijas cēloņiem. Šajā rakstā apskatīsim indikācijas deguna starpsienas operācijai un pacienta aprūpes īpatnības pēc tās.
Sāpes ausīs jeb otalģija ir simptoms, par ko bieži konsultē otolaringologi un ģimenes ārsti. 42—50 % gadījumu sāpju avots lokalizēts ārpus auss (sekundāra otalģija). Ja sāpju cēlonis ir otogēns, parasti izmainīta otoskopiskā aina, bet gadījumos, kad sāpes ausī rodas citu orgānu slimību rezultātā, otoskopiskā aina ir normāla.
Ņemot vērā nosaukumu – saaukstēšanās –, skaidrs, ka slimībai ir kāds sakars ar aukstumu, tomēr tas tā nav. Iemesls saaukstēšanās slimībām ir respiratorie vīrusi. Vīrusi nepārtraukti ir mums apkārt un arī mūsu elpceļos, protams, aukstajās sezonās- ziema, rudens, pavasaris, to koncentrācija ap mums ir lielāka.
Saaukstēšanās ir akūta, pašlimitējoša vīrusa infekcija augšējos elpceļos, kas visbiežāk skar degunu, blakusdobumus, rīkli un balseni. Biežākie simptomi ir sāpes kaklā, rinīts, iesnas, klepus un vājums, maksimumu tie sasniedz saaukstēšanās 1.—3. dienā un parasti ilgst 7—10 dienas. Simptomu izteiktība ik pacientam atšķiras.
Ik dienas otolaringologu apmeklē pacienti ar sūdzībām par troksni ausīs. Skaņas sajūtu, kas rodas bez ārēja skaņas stimula kā fantoma fenomens, definē ar terminu “tinnitus”, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “zvanīšana”. [1]
Pasaulē ir miljoniem smaržu, ķīmisku aromātu kombināciju, ko gēnu, kultūras un pieredzes ietekmē cilvēki var uztvert dažādi, bet ir arī tādas, ko ikviens raksturotu kā jauku vai nepatīkamu.
Definīcija: akūts rinosinusīts (ARS) ir simptomātisks deguna dobuma un paranazālo sinusu iekaisums, kas ilgst nepilnas četras nedēļas. Mūsdienās priekšroka dodama terminam “rinosinusīts”, nevis “sinusīts”, jo deguna blakusdobumu iekaisums reti norit bez deguna dobuma gļotādas iekaisuma. [1]
Cilvēka auss atbild par vienu no nozīmīgākajām maņām – dzirdi. Ausi līdzīgi citiem orgāniem var traumēt, tā var ciest no dažādām kaitēm un slimībām. Šajā rakstā piedāvājam informāciju gan par ausu slimībām un kaitēm, kas sastopamas gana bieži, bet par ko runā mazliet retāk, gan par pasākumiem, kādi būtu veicami, lai izvairītos no šīm kaitēm/slimībām, un kā rīkoties gadījumos, kad tomēr gadījies saslimt.
Glikagonam līdzīgais peptīds 1 (GLP1) un glikozes atkarīgais insulinotropiskais polipeptīds (GIP) ir zināmi ar savām kuņģa saturu aizturošām īpašībām. Lai salīdzinātu klīniski nozīmīga atlieku kuņģa tilpuma (RGV) attīstības risku GLP1/GIP agonistu lietotājiem pirms augšējās endoskopijas ar sedāciju, veikts pētījums.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Neizskaidrojama hematūrija, sāpes muguras lejasdaļā... Kādas ir nieru vēža pazīmes un sarkanā karoga simptomi, ko ģimenes ārstam nevajadzētu palaist garām? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild urologs Arvis Freimanis.