Kariess ir multifaktoriāla, hroniska, bet lēni progresējoša slimība, ko vairākās tā attīstības fāzēs iespējams apturēt, lai vēlāk nebūtu nepieciešama radikālāka iejaukšanās ar plombēšanu, sakņu kanālu ārstēšanu vai pat ekstrakciju. Lai mazinātu kariesa izplatību un intensitāti, visā valstī jāveic organizēti profilakses pasākumi gan sabiedriskā, gan individuālā līmenī. Profilakses programmas plānošanā svarīgi, lai tā būtu mērķtiecīga, ekonomiski izdevīga un ar maksimālu efektivitāti. Pasaules Veselības organizācija iesaka veikt profilaktiskus pasākumus augsta kariesa riska bērniem.
Labdien, kolēģi!Doctus pielikums Mutes veselība kļūst par tradīciju! Zobārstniecība un vispārējā veselība spērusi vēl vienu soli starpdisciplinārās pieejas īstenošanā.
Sirds un asinsvadu saslimšanas ir visizplatītākais nāves cēlonis vīriešiem līdz 65 gadu vecumam (38% ASV) un otrais izplatītākais sievietēm. Arī mūsu valstī šī patoloģija ir pirmajā vietā gan saslimstības, gan mirstības ziņā. Viens no galvenajiem Latvijas kardiologu mērķiem ir panākt šīs nelabvēlīgās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Lai sasniegtu mērķi – samazināt KVS saslimstību un mirstību –, jāapvieno visu speciālistu pūles. Šoreiz kardiologu un mutes dobuma speciālistu skatījums šajā virzienā.
Mutes saslimšanas ir viena no četrām visdārgākajām ārstējamām saslimšanām industriālajās valstīs. Slikta mutes veselība izraisa sāpes, ciešanas, košanas funkcijas zaudējumu un dzīves kvalitātes zudumu. Šajā rakstā par mutes veselības profilakses pasākumu politiku un profilaktiskās zobārstniecības saistību ar kopējo riska faktoru pieeju.
Latvijā ir mainījusies iedzīvotājiem sniegtā zobārstnieciskā aprūpe. Rakstā sniegts ieskats par šīs aprūpes pieejamību Latvijā, dati salīdzināti ar tuvākajām kaimiņvalstīm, sasniegumiem mobilās zobārstniecības jomā un tuvākajiem mērķiem un uzdevumiem mutes veselības jomā.
Žurnāla Doctus redakcija vienmēr cenšas piedāvāt saviem lasītājiem ko jaunu. Ar tematisko pielikumu "Mutes veselība" vēlamies idejiski, zinātniski un praktiski apvienot vispārējās prakses ārstus un zobārstus, aicinot visus skatīties uz vienu mērķi - cilvēks kā viens veselums (sistēma) un veselība. Tikai izprotot šo kopējo mērķi, var sasniegt labus rezultātus.
Dažu vitamīnu trūkums ir tieši saistīts un ietekmē mutes dobuma veselību. Dažādu orālu patoloģiju, periodonta slimību vai glosīta gadījumā bieži paliek neskaidrs slimības iemesls, un nereti to tomēr saista ar vitamīnu trūkumu, jo pacienti citādi jūtas veseli un ievēro labu diētu.
Līdz šim nav bijis pietiekami daudz datu, kas norādītu uz mūsdienu vadlīnijās balstītas medikamentozās terapijas intensificēšanas ilgtermiņa efektiem pacientiem ar sirds mazspēju (SM). Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp slimnīcā veiktu vadlīnijās balstītu medikamentozās terapijas intensifikāciju un ilgtermiņa iznākumus pacientiem ar SM, izmantojot datus no QHEART-R (Quality of Heart Failure Care and Outcomes Registry Retrospective Cohort) pētījuma datiem par 2020.-2024.gadu – tas ir daudzcentru hospitalizētu SM pacientu reģistrs Japānā.
Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD) bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielākām eozinofīlā ezofagīta (EoE) un gastroezofageālā refluksa slimības (GERS), kā arī tās fenotipu — neerozīvās refluksa slimības, erozīvā ezofagīta un Bareta barības vada — izredzēm visās vecuma grupās. Šīs saistības bija izteiktākas gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem.
Šīs sezonas virusoloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka gripas vīrusa cirkulācija jau ir sākusies - 2026. gada 38. nedēļā laboratoriski apstiprināti trīs gripas gadījumi. Profesore Baiba Rozentāle norāda, ka, iespējams, ka arī gripas epidēmija varētu sākties agrāk nekā ierasts.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
