Bērna uztura pamatprincipi un aktualitātes

Papildēdiens — rekomendācijas

Zīdaiņa vecumā veselīgs uzturs ir barošana tikai ar krūti, kas veido pamatu zīdaiņa veiksmīgai attīstībai. Mātes piens nodrošina nepieciešamās uzturvielas, minerālvielas un vitamīnus vecumposmam atbilstošā daudzumā. Krūts piens nodrošina bērna sākotnējo imunitāti un palīdz regulēt bērna imūno atbildi nākotnē, turklāt barošanas laikā veidojas bērnam un mātei ļoti svarīgais fiziskais kontakts, kas jaundzimušā un zīdaiņa vecumā ir ļoti nozīmīgs bērna psihiskajai attīstībai. 

ESPGHAN 2017 vadlīnijas par veselīgu uzturu bērna vecumā iesaka papild­ēdienu sākt no 4—7 mēnešu vecuma (1. tabula), kad bērnam parādās interese par ēdienu, sāk augt zobi, bērns spēj noturēt galviņu un sāk patstāvīgi, stabili sēdēt krēsliņā. Sākot piedāvāt papild­ēdienu, jāatceras, ka zīdainis aizvien tiek barots ar mātes pienu, tāpēc jaunā pārtika sākotnēji piedāvājama mazā daudzumā (100—150 g) pusdienu reizē un kopā ar mātes pienu.

Uztura speciālisti un gastroenterologi iesaka sākt ar kartupeļiem, burkāniem, batātēm un dzelzi saturošiem graudaugiem (auzām, griķiem).

Tāpat svarīgi vecākus informēt, ka, sākot piedāvāt papildēdienu, kā papildu šķidrums zīdainim jāsāk piedāvāt arī tīrs ūdens. 

Svarīgi katru jauno produktu bērnam piedāvāt pa vienam un vairākas reizes, dažādās ēdiena konsistencēs, īpaši, ja sākotnēji bērns kādu produktu nav pieņēmis. Šādi bērnam iemācot ēst visus produktus, nākotnē var izvairīties no tādām uzvedības un veselības problēmām kā “izvēlīgais ēdājs” un bērnam tiktu nodrošināts pilnvērtīgs uzturs. 

No gada līdz divu gadu vecumam ieteicams ēst produktus no visām uzturvielu grupām, bērnam būtu jāuzņem pārtikas produkti, kas ir bagāti ar dzelzi, lai novērstu dzelzs deficīta anēmijas attīstību. Bērnam šajā vecumā jābūt trīs ēdienreizēm dienā un divām trim veselīgu uzkodu reizēm. Tāpat no bērna 18 mēnešu vecuma pilnībā būtu jāatsakās no zīdīšanas pudeles un jāsāk uzņemt šķidrums no krūzītes. [1]

Bērnam 2—6 gadu vecumā būtu jāēd dažādas konsistences ēdiens bez aizrīšanās vai klepošanas. Šajā vecumposmā bērna ēstgriba var būt mainīga. Piedāvājot kādu jaunu ēdienu, varbūt vajadzēs “iepazīšanās periodu”, kad ēdienu dažādās konsistencēs vēlams piedāvāt pat 15 reizes un vairāk. Vecāki jāinformē, ka šāda uzvedība ir normāla, un jāiedrošina turpināt bērnam piedāvāt jauno produktu. [1; 2]

Pēc papilduztura perioda beigām, kad galvenais enerģijas un minerālvielu iegūšanas veids ir pārtikas produkti, jāsāk sekot līdzi, vai bērns saņem visas nepieciešamās kalorijas un vai šķidrumu uzņem pietiekamā daudzumā.

Diennakts kaloriju daudzumu nosaka vecums, dzimums un aktivitāte. Ieteicamais diennakts kaloriju daudzums bērniem 2—3 gadu vecumā ir 1000—1400 kcal/dienā. Bērniem, kam sākusies ātrās augšanas fāze, diennakts kaloriju skaits ir 1800—2200 kcal (2. tabula). [5]

Nepieciešamais šķidruma daudzums ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, svara, aktivitātes, gaisa temperatūras un mitruma (3. tabula). Tīrs ūdens ir pirmās izvēles šķidrums. Bērnam ūdens jāpiedāvā jau no papildēdiena sākuma. Sākotnēji bērnam piedāvā tīru ūdeni, pēc tam var piedāvāt nesaldinātas tējas vai novārījumus. Līdz gada vecumam nav ieteicams lietot sulas un citus saldinātus dzērienus, to lietošanas daudzums stingri jākontrolē. [5]

Agrīni sākts papildēdiens — ieguvumi

Pārtikas alerģija attīstās 2—10 % iedzīvotāju, statistikas dati liecina, ka laika gaitā tās izplatība palielinās. [1] Pārtikas alerģiju novēršana ir kļuvusi par sabiedrības veselības mērķi, un novērst alerģiju augsta riska zīdaiņiem var palīdzēt agrīni (4—6 mēnešos) sākts papildēdiens. Par augsta riska zīdaiņiem uzskata bērnus, kuriem attīstās atopiskais dermatīts vai kuru pirmās pakāpes radiniekiem ir diagnosticēta atopija. [6]

2016. gadā veiktā sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē, kurā iekļauti 146 pētījumi par šo tēmu, pierādīts, ka agrīna bērna iepazīstināšana ar olu (4—6 mēnešu vecumā) samazina olu alerģijas izplatību. Vēl pētījumā pierādīts, ka agrīna zemesriekstu ieviešana uzturā (4—11 mēnešos) samazina zemesriekstu alerģijas biežumu. [7] Tāpat šajā meta–analīzē ar augstu ticamību novērots, ka lipekļa uzņemšanas laiks nav saistīts ar celiakijas attīstības risku. [7]

Svarīgi atcerēties, ka alerģiju izraisošie pārtikas produkti jāsāk pievienot uzturā pa vienam un, ja tie ir panesami, jāpiedāvā dažas reizes nedēļā, lai panesību saglabātu.

Īpaši svarīgi — kad bērns tiek iepazīstināts ar produktiem, kuriem ir augsta alergenitāte (olas, zemesrieksti, medus), turpināt lietot krūts pienu, kas pozitīvi ietekmē imunitāti un tās regulāciju. [6]

Biežākie pārkāpumi bērna uzturā

Pētījumi liecina — ja bērniem jau no papildēdiena vecuma tiek mācīti veselīga uztura paradumi, mazinās risks nākotnē saslimt ar uzturu saistītām slimībām.

Viena no populārākajām slimībām, kas saistīta ar nepareizu uzturu un ēšanas paradumiem bērna vecumā, ir zobu kariess un zobu caurumi. Biežākie iemesli, kas izraisa zobu bojāšanos:

• pārlieku ilga pudeles lietošana zīdaiņa vecumā, īpaši, ja pudelītē tiek lieti saldināti dzērieni, [1]
• pārmērīga saldināto dzērienu lietošana uzturā, [1]
• pārlieku bieža našķu lietošana ikdienā, īpaši, ja uzkodu sastāvā ir daudz cukura. [1]
• Lai mazinātu zobu bojāšanos:
• mutes higiēna, pareiza, pilnvērtīga zobu mazgāšana jāmāca jau no mazotnes, [1]
• bērnam no sešu mēnešu vecuma jāmācās dzert no krūzītes, [1]
• lai mazinātu slāpes, jādzer ūdens vai citi nesaldināti dzērieni, nevis sulas, [1]
• pēc gada vecuma jābūt ēšanas režīmam: trīs lielās ēdienreizes, 2—3 veselīgas uzkodas. [1]

Mūsdienās ir populāri bērniem jau agrīni piedāvāt sulas kā našķi vai kā ūdens/augļa aizstājēju, kas no veselīga uztura viedokļa nav pareizs solis, jo sulas lielākoties sastāv no ūdens un ogļhidrātiem (saharozes, fruktozes, glikozes utt.), turklāt veikalos nopērkamajos produktos ogļhidrātu daudzums ir pārmērīgi liels. Veselīgāk bērnam piedāvāt augli, kura sastāvā ir ne tikai ogļhidrāti, bet arī šķiedrvielas, dabiskie vitamīni un minerālvielas.

Veselīga uztura vadlīnijās rekomendēts bērnu 9—10 mēnešu vecumā iepazīstināt ar augļu sulu. Jāņem vērā — ja vecāki bērnu iepazīstinās ar augļu sulām jau agrīnā vecumā, piemēram, pirms bērns ir iepazīstināts ar cietu pārtiku vai ūdeni, pastāv risks, ka bērns dos priekšroku saldajam dzērienam, nevis mātes pienam vai mākslīgajam maisījumam, tāpēc var samazināties olbaltumvielu, tauku, vitamīnu un minerālvielu (dzelzs, kalcija, cinka) uzņemšana. Šā iemesla dēļ agrīna augļu sulu uzņemšana saistīta ar nepilnvērtīgu bērna uzturu un no tā izrietošajām slimībām. [8]

Arī zīdaiņu caurejas gadījumā Amerikas ģimenes ārstu asociācija iesaka lietot tikai elektrolītu saturošu rehidratācijas šķīdumu, nevis saldinātos dzērienus. [8] Augstais ogļhidrātu saturs sulā (11—16 g %), salīdzinot ar iekšķīgi lietojamiem elektrolītu šķīdumiem (2,5—3 g %), var pārsniegt zarnu spēju absorbēt ogļhidrātus, tāpēc rodas ogļhidrātu malabsorbcija. Ogļhidrātu malabsorbcija izraisa osmotisku caureju, palielinot caurejas smagumu. Augļu sulā ir maz elektrolītu. Nātrija koncentrācija ir 1–3 mEq/l. Nātrija koncentrācija fēcēs bērniem ar akūtu caureju ir 20—40 mEq/l. Iekšķīgi lietojamie elektrolītu šķīdumi satur 40—45 mEq nātrija/l. Caurejas gadījumā kā elektrolītu šķīduma aizstājējs lietota sula var zīdaiņiem predisponēt hiponatriēmijas attīstību. [8]

Visbiežāk pārmērīga sulu uzņemšana sagādā problēmas maza bērna vecumā (1—6 gadi). Ja sulas patēriņš nav ierobežots zīdaiņa vecumā, tad šajā vecumā bērns labprāt izvēlas šos dzērienus, jo tie ir garšīgāki (saldāki) par ūdeni un pildīti saistošos, krāsainos iepakojumos. Arī vecāki sulas nereti neuzskata par barojošām, tāpēc netiek ierobežots to patēriņš. Svarīgi atcerēties: ja uzņemtais sulas daudzums ir pārlieku liels, tas var veicināt caureju, pārmērīgu vai nepietiekamu uzturu, kā arī zobu kariesa attīstību. Sulas atšķaidīšana ar ūdeni ne vienmēr samazina zobu veselības risku. [8]

Vecāku ietekme uz uztura paradumu attīstību

Līdz šim rakstā minētas dažas no populārākajām uztura kļūdām bērna vecumā, bet jāpievērš uzmanība arī uztura paradumu kļūdām. Pētījumi liecina, ka bērna vecāku ēšanas paradumi atstāj lielu iespaidu uz bērna ēšanas paradumiem, tātad arī uz veselību. 

Viens no ēšanas paradumiem, kas pozitīvi ietekmē bērnu, ir regulāras maltītes ģimenes lokā, jo tas ir svarīgs kontroles un mijiedarbības brīdis starp vecākiem un bērnu.

2015. gadā veiktā sistēmiskā literatūras apskatā par ģimenes maltīšu biežuma ietekmi uz psihosociālajiem rezultātiem noskaidrots, ka biežas ģimenes maltītes saistītas ar labākiem psihosociāliem rezultātiem bērniem un pusaudžiem. Biežas ģimenes maltītes apgriezti saistītas ar ēšanas traucējumiem, alkohola un vielu lietošanu, vardarbīgu uzvedību un depresiju vai pašnāvības domām. Konstatēta pozitīva saistība starp biežām ģimenes maltītēm un paaugstinātu pašcieņu un apņemšanos mācīties vai augstāku vidējo atzīmi. [10; 11]

Tāpat pētījumi liecina, ka vecākiem vajadzētu izvairīties no pārmērīga spiediena vai ierobežojumiem, kas saistīti ar ēdienu, jo tas var radīt negatīvu sociālo un emocionālo pieredzi, kas var ietekmēt bērna ēšanas paradumus. [9; 10]

Vairāki lieli perspektīvi pētījumi apstiprina saistību starp brokastu patēriņu un mazāku aptaukošanās un svara pieauguma risku. Atbalstu saistībai starp brokastu izlaišanu un glikozes vielmaiņas traucējumiem sniedz četri perspektīvi pētījumi, kas brokastu izlaišanu saista ar lielāku 2. tipa diabēta risku: vairāki kohortas pētījumi Eiropā, Japānā un ASV sniedz pierādījumus tam, ka regulāra veselīga brokastošana saistīta ar uzlabotu glikēmijas kontroli. [10] Brokastošanas paradumu bērnam iemāca vecāki — ja vecāki no rīta brokasto, ir daudz lielāka iespēja, ka arī bērni no rīta brokastos. [9; 10]

Dažādu diētu ietekme

Mūsdienu sabiedrībā arvien vairāk cilvēku izvēlas veģetāru vai vegānisku diētu. Līdz ar šo diētu popularitātes pieaugumu vispārējā sabiedrībā rodas jautājumi par to piemērotību bērniem. Eiropas un Amerikas veselīga uztura vadlīnijas norāda, ka šādas diētas nav ieteicams izvēlēties bērna vecumā, bet, ja tas tiek darīts, tad bērnam jāuzturas ciešā uztura speciālista un pediatra uzraudzībā. 

Bērnam augot ir jāuzņem pārtika no visām uzturvielu grupām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu organisma attīstību un augšanu. Ja bērns nesaņem gaļas produktus, kas raksturīgi veģetāras diētas piekritējiem, vai dzīvnieku valsts produktus, kas raksturīgi vegāniskai diētai, tad ir iespējams, ka bērnam attīstīsies mikroelementu un vitamīnu deficīts. [12; 13]

Bērniem, kas ievēro veģetāru diētu, ir liels risks, ka attīstīsies B₂, B₁₂ un dzelzs deficīts, kā arī Ca deficīts. [12; 13]

Lai iegūtu visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, bērnam jālieto sabalansēts uzturs, kura plānošanas laikā vecāki/speciālisti iekļāvuši produktus, kas satur B₂, B₁₂, Fe, Ca (4. tabula), un šie produkti tiek uzņemti pietiekamā daudzumā, lai nodrošinātu bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo. Papildus jāņem vērā, ka Fe, Ca un B₁₂ biopieejamība no augu valsts produktiem ir sliktāka. [12; 13] 

Pētījumi liecina, ka profesionāli sabalansēta veģetārā diēta var būt bērnam nekaitīga, ja regulāri seko līdzi bērna veselības stāvoklim. Tāpat dažādi kohortu pētījumi uzrādījuši veģetāras diētas pozitīvās sekas, lielākoties norādot, ka bērniem, kas ievēro veģetāru diētu, ir samazināts risks aptaukoties, viņiem ir labāks lipīdu profils un mazāka diabēta sastopamība. [12; 13]

Jāatceras — ja šīs diētas tiek ievērotas bez pilnvērtīgas izpratnes par uzturvērtībām, tad tās ir bīstamas veselībai (5. tabula). 

Veģetārs uzturs ir visbiežāk izvēlētā diēta, tomēr pēdējos gados popularitāti iemantojušas arī citas, piemēram, keto diēta un periodiskas badošanās diētas dažādas variācijas. 

Ketogēnā diēta

Klasiski ketogēnā diēta paredz, ka cilvēks ikdienā lieto uzturu ar augstu tauku saturu, pietiekamu daudzumu olbaltumvielu (1 g/kg), bet zemu ogļhidrātu koncentrāciju, kas rada vielmaiņas izmaiņas, kuras saistītas ar bada stāvokli. Plazmas ketonu, insulīna, glikozes, glikagona un brīvo taukskābju izmaiņas var rasties dažās pirmajās stundās pēc diētas sākšanas un var būt diezgan būtiskas. [14]

Keto diēta 1920. gadā tika izveidota un lietota refraktāriem, uz medikamentiem slikti reaģējošiem epilepsijas pacientiem. [14] Ketogēnā diēta tā saukta saskaņā ar teoriju, ka ketoni (acetoacetāts, acetons un bēta hidroksibutirāts), kas veidojas aknās no garo un vidējo ķēžu taukskābēm, ir tieši pretkrampju līdzekļi, šķērsojot hematoencefālisko barjeru. Keto diēta tiek saistīta ar palielinātu mitohondriju bioģenēzi, oksidatīvo fosforilāciju, paaugstinātu gamma aminosviestskābes līmeni, samazinātu neironu uzbudināmību, stabilizētu sinaptisko funkciju. Lai gan tos var izraisīt ketoze, piedāvātie alternatīvie mehānismi ietver paaugstinātu brīvo taukskābju (arī polinepiesātināto taukskābju) līmeni plazmā, samazinātas glikozes svārstības, pastiprinātu adenozīna trifosfātu jutīgo kālija kanālu aktivāciju, kaloriju ierobežojumu un paaugstinātu smadzeņu aminoskābju līmeni. [14]

Gadu gaitā vairākos nejaušinātos pētījumos pierādīta ketogēnās diētas efektivitāte refraktāras, slikti kontrolētas epilepsijas terapijā bērniem. [14] Taču jāņem vērā, ka diēta paredzēta bērniem ar epilepsiju, veseliem bērniem šī diēta nav piemērota un nav ieteicama.

Veseliem bērniem šāda diēta var izraisīt tādas blakusparādības kā caureja, aizcietējumi, slikta dūša, vemšana, atraugas, zems cukura līmenis asinīs. Citas blakusparādības, kas var attīstīties, ir paaugstināts holesterīna līmenis, kaulu aprites traucējumi, lēnāka augšana bērniem, nierakmeņi. Retas, bet bīstamas diētas komplikācijas ir pankreatīts, sirds ritma traucējumi. [15]

Periodiskas badošanās diēta

Pēdējos gados lielu popularitāti ieguvusi periodiska badošanās un šīs diētas paveids — “vienas ēdienreizes” diēta, proti, 23 stundas diennaktī cilvēks neuzņem pārtiku un viss diennakts kaloriju daudzums tiek uzņemts vienā ēdienreizē stundas laikā. 

Šādas diētas biežāk tiek piekoptas tīņa vecumā, kad bērni cenšas samazināt svaru. Ja vecāki strikti piekopj kādu no šīm dietām, tad ir situācijas, ka šādai diētai ir pakļauts arī bērns agrīnā vecumā. Bērnu populācijā pētījumi par diētas kaitīgajām sekām nav veikti, bet pieaugošo populācijas pētījumos pierādīts, ka “vienas ēdienreizes diēta” var izraisīt zema blīvuma lipoproteīnu un asinsspiediena paaugstināšanos. Tāpat pierādīts, ka, ēdot reizi dienā, ir izteikti augsts glikozes pīķis, novēlots insulīna izdales pīķis un ir palielināts apetīti stimulējošā hormona grelīna pīķis, salīdzinot ar paradumu ēst trīs reizes dienā. Netradicionālās diētas bērna un jaunieša vecumā var izraisīt ar ēšanu saistītas patoloģijas, mikroelementu deficītu un ar to saistītus simptomus, augšanas un attīstības aizturi. [16; 17]

D vitamīna deficīts

Papildus jāuzsver, ka lielai populācijas daļai trūkst D vitamīna. Arvien vairāk tiek atzīta D vitamīna loma veselībā, izpētīts, ka D vitamīns ir nozīmīgs ne tikai rahīta profilaksei un ka tas piedalās Ca apritē, bet D vitamīns ietekmē arī iedzimto imūnsistēmu. Tas nodrošina infekciju kontroli, kā arī imūnsistēmas daļu, kas modulē autoimunitāti. Citi pētījumi norāda D vitamīna neirohormonālo ietekmi uz smadzeņu attīstību un uzvedību, ir pierādīta saikne starp D vitamīna deficītu un garīgās veselības traucējumiem. [3]

Bērnam D vitamīns būtu jāsāk lietot no trīs nedēļu vecuma līdz gada vecumam 400 DV dienā. Ja bērns ēd māk­slīgo piena maisījumu, kura sastāvā ir D vitamīns, tad papildu uztura bagātinātāji nav jālieto. Dienā uzņemtajam D vitamīna daudzumam pēc gada vecuma vajadzētu būt 600 DV. [4]

Bērna uzturā vajadzētu ieviest ar D vitamīnu bagātus produktus, tādus kā lasis, tuncis, olas, ar D vitamīnu bagātinātas brokastu pārslas, jogurti, pieni (arī augu valsts pieni). [4]

Noslēgumā

Doctus augusta numurā informēsim par uztura nozīmi kardiovaskulāro slimību attīstībā un par medicīniskām indikācijām uztura vadīšanā bērniem.