Dzelzs deficīta anēmija klīniskajā praksē bieži saistīta ar kuņģa—zarnu trakta slimībām. [1—3] Dzelzs deficīta anēmiju var veicināt dažādi faktori, piemēram, hroniska asiņošana, malabsorbcija un hronisks iekaisums. Dzelzs deficīts pat bez anēmijas var būtiski ietekmēt fiziskās un kognitīvās spējas un pasliktināt dzīves kvalitāti.
Literatūrā minēts, ka dzelzs rezerves vīriešiem ir ~ 10 mg/kg, bet sievietēm mēnešreižu, grūtniecību, dzemdību dēļ un arī tāpēc, ka uzturā bieži vien nepietiek dzelzs, jāiztiek ar daudz mazākiem krājumiem. Tāpat dzelzs deficīta riska grupā ir bērni, seniori un pacienti ar hroniskām slimībām. Ļoti ilgi no pacientiem sūdzības varam nedzirdēt — dzelzs rezervju izsīkums ir pakāpenisks, palēnām progresējot līdz anēmijai, ja iemesls netiek koriģēts.
Grūtniecība ir viens no svarīgākajiem posmiem sievietes dzīvē. Lai grūtniecība būtu veselīga un droša, ir svarīgi nodrošināt atbilstošu aprūpi un izglītību. Rakstā aplūkoti galvenie principi, kā sievieti sagatavot grūtniecībai un kā to vadīt, lai nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu.
Veselīga uztura pamatus veido vecāki. Uzturs un uztura paradumi ir liela daļa no bērna ikdienas un veselības, kas bērnu var ietekmēt visas dzīves garumā. Neveselīgi ēšanas paradumi, kas izveidojušies bērnībā, var saglabāties arī pusaudža un pieaugušā vecumā un izraisīt aptaukošanos un dažādas ar virssvaru saistītas slimības, piemēram cukura diabētu. Raksta pirmajā daļā informējam par papildēdiena ieviešanas rekomendācijām, par biežākajiem pārkāpumiem bērna uzturā un risinājumiem.
Ar galvassapēm dzīves laikā sastopas aptuveni 95 % populācijas. Ir novērots, ka apmeŗam 40 % pacientu, kas vēršas pēc palīdzības pie neirologa, atbilst hronisku galvassāpju kritērijiem, un 80 % no šiem pacientiem ir sievietes. Arī anēmija ir viens no sekundāriem hronisku galvassāpju iemesliem, turklāt sievietes ir visievainojamākā pacientu grupa. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot dzelzs deficīta anēmijas saistību ar hroniskām ikdienas galvassāpēm.
Dzelzs deficīta anēmija rodas, ja nav līdzsvara starp to dzelzs daudzumu, ko uzņemam, un to dzelzs daudzumu, ko zaudējam. Visbiežākais cēlonis — asiņošana. Iepriekšējā rakstā (Doctus 2023. gada janvārī) uzsvērts, ka sievietes ir vislielākā riska grupa asins zuduma dēļ menstruācijās un dzelzs patēriņa dēļ grūtniecības laikā. Vīriešiem un sievietēm menopauzē iemesls parasti ir asiņošana no kuņģa—zarnu trakta, tāpēc šajos gadījumos ārsta pirmais uzdevums ir audzēja izslēgšana.
Kad pacients jānosūta pie hematologa? Spriežot pēc prakses, atbilde uz šo jautājumu katram ģimenes ārstam ir sava un attiecīgi arī rīcība, uz konsultāciju pie hematologa nosūtot pēc dažādiem principiem: piemēram, nosūta ar hemoglobīnu 110 g/l un leikocītiem 3,3 × 109/l, kad hematologs tomēr uzskata, ka problēma jārisina pašam ģimenes ārstam, toties nenosūta ar trombocītiem virs 800 × 109/l un neitrofilajiem leikocītiem 0,23 × 109/l, kad būtu jānosūta obligāti...
Precīza dzelzs līmeņa regulācija organismā ir būtiska, lai izvairītos gan no dzelzs deficīta, gan no dzelzs pārslodzes. Dzelzs metabolisma procesi atkarīgi no dažādu specifisku olbaltumvielu sadarbības un dzelzs absorbcijas, pārstrādes un zudumu mijiedarbības. Pareiza laboratorisko analīžu interpretācija palīdzēs praksē atpazīt pacientu ar dzelzs deficītu.
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākais mazasinības cēlonis bērna vecumā, bet dzelzs deficīts ir izplatītākais mikroelementu deficīts pasaulē gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. [1; 2]
Dzelzs deficīts ir viens no izplatītākajiem uzturvielu trūkumiem. Tas ir nozīmīgs hemoglobīna — proteīna, kas palīdz sarkanajām asins šūnām nodot skābekli visā ķermenī, — ražošanā, un tā trūkums ietekmē visu organismu un fizisko labsajūtu, turklāt var izraisīt arī anēmiju.
Daudziem pacientiem ar hronisku nieru slimību ir anēmija, un tā ir iemesls vairākiem simptomiem, turklāt palielina hospitalizācijas un mirstības risku. Jo vairāk samazinās glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ), jo anēmija ir biežāk.
Aptuveni 10 % no jauniem koronāro sirds slimību gadījumiem vecāka gada gājuma cilvēkiem varētu novērst, novēršot dzelzs deficītu pusmūžā, liecina pētījums, kas publicēts Eiropas Kardioloģijas biedrības žurnālā ESC Heart Failure.
Ar anēmiju jeb mazasinību sirgst 30 % pasaules iedzīvotāju. Pusi no viņiem — aptuveni 1,6 miljardus — skar dzelzs deficīta mazasinība. Dzelzs rezervju izsīkuma un nepilnvērtīgas eritropoēzes dēļ attīstās dzelzs deficīta mazasinība.
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.